tv3.lv

Ko apskatīt Barselonā?

Pandēmija paģēr, ka plānošanai jāatmet ar roku un, ja ir brīvs brīdis, jāķer mirklis un jāriskē – tad jau redzēs, vai izdosies ceļot. Tāpēc, izskatot pieejamo lidojumu galamērķu sarakstu no Rīgas un noelšoties par zemajām cenām, pēc Ziemassvētkiem nopirku biļetes uz Katalonijas pērli Barselonu. Sak, ja arī laiks nebūs labs, izklaides vietu un vīna tur netrūkst.

22. janvārī 8:45

Atceries! Pirms došanās uz Spāniju, jāaizpilda obligāta ieceļošanas forma, kur vajadzēs augšuplādēt Covid-19 sertifikātu. Galamērķī pārbaudīs tieši to.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kā jau teicu, plānošana pašlaik ir visai nedrošs pasākums, tāpēc netērēju tai laiku līdz pat pēdējai dienai pirms izlidošanas, bet, kad tā bija klāt, protams, pamodās nemiers, tāpēc sāku sērfot dažādās lapās un ātri vien virtuāli ar atlaidi nopirku sabiedriskā transporta biļeti (www.holabarcelona.com) četrām dienām, ko pēc tam, ievadot e-pastā atsūtīto kodu, ātri vien saņēmu no sarkanā biļešu automāta lidostas metro stacijā Barselonā. Biļete izmaksāja 27,90 eiro (pilnā cena ir 31 eiro) uz 96 stundām, un bija ļoti pareizs lēmums, jo pilsēta ir liela, bet sabiedriskā transporta satiksme ir ērta. Šādi var sēsties jebkurā transportā, tostarp funikulierī, un laist kur acis (vai Google maps) rāda.

Tāpat pirms lidojuma rezervēju jauku dizaina viesnīcu ar brokastīm. Arī tā neizmaksāja dārgi – 35 eiro par nakti, un piedāvājumu bija visai daudz. Pēcāk izrādījās, ka, lai arī viesnīcai bija 3 zvaigznes, no pieredzes varu to drīzāk pielīdzināt 4 zvaigžņu viesnīcai, jo gan serviss, gan brokastis un pats numuriņš bija lieliski. Bet, ja domā par ceļojuma budžetu, tad, piemēram, hosteļi par nakti Barselonā izmaksātu pat tikai 10 eiro.

Tik tālu par praktiskām lietām, bet nu pie patīkamā – lidojums bija mierīgs, un pēc 3,5 stundām piezemējos Spānijā. Jau izkāpjot no lidmašīnas, sejā iesitās pavasarīgi silts gaiss un ieraudzīju spurainos palmu čupčikus. Turklāt janvārī tur gaišs ir līdz pat pulksten 18 vakarā. Patīkami, neko teikt.

No lidostas nokļūt pilsētā var 40 minūšu laikā. Kā jau minēju, transporta biļetes izņēmu automāta un tā derēja arī ceļam no lidostas uz centru un atpakaļ, tikai atceries biļeti validēt katru reizi, kad kāp kādā transportā.

5 vietas, ko apskatīt Barselonā

Iereģistrējos viesnīcā, atstāju somu, un ar autobusu devos uz centru. Mans mērķis bija Gotiskais kvartāls, bet vispirms nogāju gar ostā izgaismotajiem kuģiem, klausoties palmu čabēšanā. Turpat slejas arī slavenā jūrasbraucēja Kristofera Kolumba statuja, kuras galotnē stāv pats kungs plandošā mētelī, ar roku norādot jūras virzienā. Pandēmija Spāniju skāra nesaudzīgi un breismīgi, tāpēc pilsētā pat uz ielas daudzi velkā maskas, lai pasargātu sevi no vīrusa. Bet krastmalā, noņemot to, gaiss šķiet vēl svaigāks!

Blakus ir arī jau minētais Gotiskais kvartāls. Lai cik banāli arī tas neizklausītos, īstā vieta, kur pazust mazu ieliņu labirintos, priecājoties par mākslinieku darbnīcām, mazām bodītēm un kafejnīcām. Ja gribi nogaršot Barselonas slavenās tapas (nelielas maizītes un citas uzkodas ar dažādiem gardumiem), šeit ir īstā vieta. Barselonas tapu bāros atradīsi ar dažādiem labumiem noklātas letes. Ņem šķīvi un izvēlies, kas patīk. Beigās, kad vēlēsies samaksāt, oficianti saskaitīs kociņus uz šķīvja, kas būs palikuši no gardajām uzkodām, un pēc to sakaita aprēķinās summu, kas jāmaksā.

Kā man reiz stāstīja viens cienījama vecuma spānis, tapu kultūra Spānijā sākusies, tā teikt, piespiedu kārtā. Te ir karsts, īpaši vasarā, cilvēkiem labpatīk veldzēties ar alus malku, bet, karstums nāk roku rokā ar mušām un citiem mošķiem. Tā nu leģenda vēsta, ka atjautīgie krodzinieki sākuši likt maizes šķēlīti uz alus glāzes – praktiski, jo kukaiņi netiek iekšā, un vēl var uzkost, lai nav jādzer tukšā dūšā. Ļaudīm patika. Bet konkurences apstākļos krodzinieki centās viens otru pārspēt, tāpēc maizītei jau drīz virsū tika uzlikts sviestiņš, desiņa, anšoviņš un vēl vis kas atkarībā no iztēles.

Iesaku! Gotiskajā kvartālā iesaku aiziet uz tapu bāru ”Euskal Etxea Taberna” pie Svētās Marijas del Mar bazilikas. Lieliski gardumi un atmosfēra.

Gotoskajā kvartālā noteikti aizej arī līdz Barselonas katedrālei. Un, nē, tā nav Svētās ģimenes baznīca, kā daudzi domā. Barselonas katedrāle ir celta no 13. līdz 15. gadsimtam, un tās ejas un portāli ir pārsteigumu pilni.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Nākamais rīts uzausa ar skaidrām, zilām debesīm bez neviena mākonīša vai vēja pūsmiņas, un ar spožu sauli, kas dienas vidu gaisu sasildīja līdz brīnišķīgiem 20 grādiem (atceramies, ka ir janvāris). Nolēmu, ka šāda laikā būtu grēks būt iekšā un devos uz Guela parku (Park Guell), ko veidojis slavenais arhitekts Antonio Gaudi. Tas atrodas kalnā, no kura paveras lielisks skats uz pilsētu un jūru. Kāpiens pa stāvajām kāpnēm ziemeļnieka sirdij liek iepukstēties straujāk, jo pār savrupnamu sētām pamīšus karas gan pilni apelsīnkoku zari, gan košos ziedos uzplaukuši dienvidu augi un, protams, palmas.

Biļetes ieejai parkā var iegādāties gan digitāli, gan vairākās kasēs. Pieaugušajiem tās izmaksā 10 eiro. Šī ir īsta pasaku pasaule, kas tapusi 20. gadsimta sākumā un ir kaut kas tāds, ko neredzēsi nekur citur. Ideja par tā izveidi pieder bagātajam barselonietim Eusebam Guelam, kas 19. un 20. gadsimta mijā nolēma strauji augošās pilsētas nomalē izveidot skaistu īpašumu, kur celt savrupmājas bagātām ģimenēm. Arī viņam pašam. Viņa draugs Antonio Gaudī ķērās pie darba un izveidoja īstu pasaku pasauli, ko nu brauc apskatīt cilvēki no visas pasaules. Diemžēl Guels nomira, nepaspējis īstenot visu projektu, bet parku atstāja pilsētai, kas pēc tam to atvēra publikai. Nu tas iekļauts arī UNESCO kultūras mantojuma sarakstā. Janvāra sākumā šī ir īstā vieta, kur baudīt gan interesantus skatus, gan siltus saules starus un papriecāties par palmās čiepstošiem papagailīšiem vai bitēm pilnu ziedu košumu.

Barselona nebūtu apskatīta, ja neapmeklē tās pludmali. Turp no Guela parka var nokļūt ar autobusu. Tajā kā krellītes savirknējušās kafejnīciņas, vairāku kilometru garumā stiepjas promenāde, veloceliņš un plaša smilšu zona. Peldēties iespējams visur un arī janvārī to darīja diezgan daudzi, bet pārējie vienkārši zvilnēja smiltīs, baudot skatu. Ja nu ir vēlme, pludmalē ik pa brīdim garām nostaigā vīriņi, kas piedāvā atsvaidzinošus dzērienus. Viss ir relaksēti un brīvi. Daudzās vietās var iznomāt arī sērfa vai SUP dēļus, lai baudītu laiskos viļņus. Bet pēc tam var doties skaistā pastaigā līdz pat Barselonas Olimpiskajai ostai.

Vēl vienu dienu ieteiktu veltīt Montžuikas kalnam. Turp var doties gan kājām, izmantojot braucošās kāpnes līdz pašai virsotnei, gan ar pazemes funikulieri (divas pieturas no ”Para lel”) vai arī ar gaisa trošu vagoniņu, kas ļauj šķērsot visu pilsētu no ostas līdz pat kalnam (biļete ap 14 eiro).

Ja dodies kājām, sāc no iespaidīgā Spānijas laukuma un ej Katalonijas nacionālā muzeja virzienā – to nevar nepamanīt. Iespaidīgā, pilij līdzīgā celtne pati par sevi ir apskates vērta, bet tās pagrabos līdz pat martam var apskatīt izstādi, kas veltīta Antonio Gaudi. Pirmajā stāvā ir iespaidīga baznīcu fresku un murāļu kolekcija, kā arī renesanses un baroka mākslas kolekcijas, bet otrajā stāvā var baudīt jauno laiku mākslu – spāņu impresionistus, kubisma un ekspresionisma meistarus. Protams, ir arī daži Dali un Pikaso.

Aptuveni 10 minūšu gājiena attālumā no muzeja ir Barselonas olimpiādes stadions, parks un muzejs. Tur lepni slejas baltā olimpisko spēļu lāpa. Ja dodies tālāk pa kalnu uz augšu, iesaku apskatīt Barselonas botānisko dārzu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Manai sirdij priekā salēkties tur lika janvārī uzplaukušais ķiršukoks, bet šis botāniskais dārzs interesants ar savu ģeniālo praktiskumu – šeit apkopoti augi no visiem kontinentiem, bet ar vienu piebildi – tie savākti no vietām, kas atrodas tādā pašā klimata zonā kā Barselona. Līdz ar to nav nepieciešami kādi īpaši pielāgojumi.

Dodoties vēl augstāk Montžuikas kalnā, sasniegsi cietoksni. No šejienes paveras iespaidīgs skats uz ostu. Šis cietoksnis lepnajiem kataloņiem nozīmē to pašu, ko francūžiem Bastīlija vai krieviem Petropavlovskas cietoksnis. Proti, tie savulaik bijuši gan cietokšņi un cietumi, gan vietas, kur sākušās nozīmīgas revolūcijas. Tāpat arī šeit. Par cietokšņa vēsturi var uzzināt vairāk tā mūros esošajā ekspozīcijā, savukārt otra izstāde veltīta leģendāram atrakciju parkam, kas atradies šī kalna nogāzē un vēl tagad liek kataloņu vecmāmiņu un vectētiņu sirdīm iepukstēties straujāk. Parks gan 90. gados beidzis pastāvēt.
Noderīgi! Ja plāno doties gan uz Botānisko dārzu, gan cietoksni, lētāk būs iegādāties apvienoto biļeti. Tā maksā 7 eiro.

Visbeidzot, neviens Barselonas apmeklējums nebūtu pilnīgs, ja neapskatītu Svētās ģimenes katedrāli – slavenāko Gaudi darbu, kas ir tik komplekss, ģeniāls un sarežģīts, ka nevar vien tikt pabeigts. Skatītāji ap to pulcējas kā bites ap stropu, apbrīno, pēta, bet gudrāki netiek, jo visu aptvert nav iespējams.  Ja vēlies apskatīt arī katedrāles iekštelpas, ieteiktu iegādāties biļeti internetā. Tā izmaksās 26 eiro.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Interesanti: Ja vēlies iepazīt Gaudi arhitektūru, izpēti arī viņa projektētā nama ”Casa Mila” piedāvājumu. Tur iespējams izstaigāt arī greznā nama jumtu un dzīvokli īpašā ekskursijā.

Turpat netālu ir arī lielisks jūgendstila muzejs. Šis arhitektūras stils Barselonai tāpat kā Rīgai ir ļoti raksturīgs, te notiek pat jūgendstila festivāls. Brīnišķīgajā, pilij līdzīgajā kādreizējās Sanpau (San Pau) slimnīcas ēkā iekārtots interesants, arhitektūrai muzejs. Es gan to apmeklēju vakara stundās, jo šī kompleksa pagalmā Ziemassvētku laikā bija iekārtots gaismas dārzs ar miljonu lampiņu, kas karājās gan apelsīnu smagumā nolīkušos kokos, gan palmās izgaismoja greznās fasādes. Gaismas dārzs gan jau slēgts, bet tas tiks atklāts atkal novembrī.

Noslēguma bilance

Kā jau virsrakstā minēts, brauciens uz Barselonu bija bēgšanas mēģinājums. No ziemas, protams. Un tas izdevās. Divas no četrām dienām, ko pavadīju pilsētā, dienas laikā temperatūra saulē stabili pārsniedza 20 grādus, lai arī vakarā kļuva pavēss. Tāpat Barselonā ir pietiekami krāsaina ar savu dažādo izklaižu piedāvājumu, lai ievilktu un neapniktu īsā laikā. Treškārt, šis tiešām bija salīdzinoši lēts brauciens. Lidmašīnas biļetes turp un atpakaļ janvārī maksā ap 60 eiro. Laba viesnīca četrām naktīm ar bagātīgām brokastīm un pilsētas nodokli man izmaksāja 156 eiro (rezervēju “booking.com”, jo kā pastāvīga lietotāja saņemu atlaides, bet, ieteiktu vienmēr paskatīties arī viesnīcas mājaslapā, jo tur parasti var atrast labākus piedāvājumus nekā populārajās rezervāciju vietnēs). Transporta izmaksas uz vietas bija 27,90 eiro. Tātad brauciena pamatizmaksas nepārsniedza 250 eiro, pat rezervējot to pēdējā brīdī. Tālāk jau pašu ziņā, cik tērē izklaidēm, ēšanai un iepirkumiem, bet kopumā cenas neatšķiras no Rīgas.

Ja ieinteresēja, lūk, vēl neliels ieskats Barselonas ainiņās.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm