tv3.lv

Agrīnā anestēzija, suns kosmonauts un latviešu atklājumi – ko apskatīt Medicīnas vēstures muzejā

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, šķiet, daudziem asociējas ar atmiņām par skolas ekskursiju. Lai gan muzejs patiesi ir skolēnu iecienīts izbraukumu galamērķis, tajā vērts pirmoreiz (un arī atkārtoti) paviesoties jebkuram. Dodoties trīs stāvu garā ekskursijā, ikviens cauri laikiem var iepazīt medicīnas attīstību kā pasaulē, tā arī Latvijā.

Ideja par specializētu muzeju ķirurgam un onkologam Paulam Stradiņam radās vienā no viņa daudzajiem ceļojumiem, kad par iedvesmas avotu kļuva ārsta Džona Hantera kolekcija Britu muzejā, stāstīts muzeja mājaslapā. Par tā kolekcijas aizsākumiem uzskatāmi Stradiņa 1. pilsētas slimnīcā (tagadējā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā) izvietotie mediķu portreti un ainas no seno laiku medicīnas. Tos profesors Stradiņš izstādīja ar nodomu izskaust medicīnas studentu nelāgo ieradumu – starpbrīžos uz gaiteņu paneļiem atstāt savus izsmēķus.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Taču par oficiālo muzeja sākumpunktu uzskata 1957. gadu, kad Stradiņš neilgi pirms nāves savu kolekciju uzdāvināja valstij. Pirmos apmeklētājus muzejs uzņēma 1961. gada 20. jūlijā jau tagadējās telpās Ukrainas neatkarības ielā. Muzeja atklāšanas brīdī tajā bija 12 300 dažādu priekšmetu un vairāk nekā 9000 senu grāmatu.

‘’tv3.lv’’ kopā ar muzejpedagoģi Nikolu Rodionovu devās ekskursijā, kurā apzinājām muzeja piedāvātās iespējas un izcēlām dažus no tūkstošiem neparastajiem un interesantajiem apskates objekti. Turpinājumā piedāvājam doties digitālā Medicīnas vēstures muzeja ekskursijā.

Iļjas Mečņikova mati

Foto: TV3.LV

Kā pastāsta muzejpedagoģe, daļu muzeja pirmā stāva telpu aizņem mākslinieces Annas Priedolas izstāde ‘’Piena dienasgrāmatas’’, kuras centrā ir demence. Izstādē māksliniece caur datu vizualizācijām un demences pieredzēm audio formātā iepazīstina un attēlo ar demenci sirgstošo senioru ikdienu un uztveres procesus, sociālpolitiskās realitātes un cilvēcisko attiecību interpretāciju, kā galveno izteiksmes līdzekli izmantojot pienu un tā produktus. Izstāde skatāma līdz 5. jūnijam, un 21. un 28. maijā ikviens ir aicināts apmeklēt demences datu recepšu darbnīcu.

Izstādi papildina muzeja krājuma priekšmeti, t.sk., apskatāmi imunitātes pētnieka, Nobela prēmijas laureāta Iļjas Mečņikova pakāpeniski nosirmojošo matu paraugi. Mečņikovs atklāja fagocītus – imunitātei būtiskus mikroorganismus, kas “apēd” ķermenī nokļuvušos patogēnus, taču viņš kļūdaini uzskatīja, ka fagocīti, ķermenim novecojot, “noēd” matu sastāvā esošās krāsvielas. Caur matu paraugiem zinātnieks izzināja novecošanas iemeslus, lai uzlabotu vecumdienu dzīves kvalitāti. Tā bija jauna zinātnes nozare, kurai Mečņikovs deva vārdu “gerontoloģija”.

No Mečņikova memoriālās kolekcijas apskatāms arī viņa vārdā nosauktā skābpiena jogurta iepakojums. “Ilgmūžības pētījumu ietvaros Mečņikovs ieguva datus no 36 valstīm un novēroja, ka Bulgārijā ir visvairāk cilvēku, kuri nodzīvo līdz simts gadu vecumam. Viņš to saistīja ar jogurta īpašo vietu reģiona ēdienkartē – pienskābes baktērijas uzlabo zarnu darbību un būtiski ietekmē ne tikai fizisko pašsajūtu, bet arī prāta skaidrību. Mūsdienās Mečņikova atziņas par zarnu trakta mikrofloru ir atzītas par pamatu mikrobioma pētījumiem,’’ pastāsta Rodionova.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Avicenna ‘’Medicīnas kanons’’

Foto: TV3.lv

Abū Alī Sīna jeb Avicenna bija persiešu ārsts un filozofs, kurš dzīvoja 10. un 11. gadsimtu mijā, kurš sarakstījis ‘’Medicīnas kanonu’’ un arī saukts par mūsdienu medicīnas ‘’tēvu’’. Muzejā skatāms 16. gadsimtā no orģināla, kas datēts ar 11. gadsimtā sākumu, pārrakstītais ‘’Medicīnas kanons’’. Grāmatā ir apkopotas un sistematizētas grieķu un romiešu zināšanas, un tās biezums ir visai ievērojams – Rodionova piebilst, ka tajā ir tikai teksts, bet nav neviena ilustrācija, kā arī tā sver vairāk nekā mūsdienu portatīvie datori, kuru svars ir aptuveni pus otrs kilograms. Viņa sarakstīto grāmatu ārstu izglītībā Eiropā izmantoja līdz pat 18. gadsimtam.

Vitrīnā ap ‘’Medicīnas kanonu’’ izvietoti arī dažādi bronzā atlieti instrumenti. Muzejpedagoģe paskaidro – tos nav iespējams atdalīt no grāmatas, jo tās ir kopijas Avicenna aprakstītajiem medicīnas instrumentiem. ‘’Viņš tik ļoti detalizēti aprakstīja, ko ārstēt, kā un ar kādiem instrumentiem ārstēt, ka 20. gadsimta 80. gados meistars precīzi varēja rekonstruēt aprakstītos instrumentus,’’ paskaidro Rodionova.

Viņa arī norāda, ka tolaik vēsturē katram ārstam nebija pieejami visi šie instrumenti, tie bija ļoti ekskluzīvi, taču vienkopus tie labi parāda, ko ārsti jau zināja par slimībām un to ārstēšanu. To starpā ir ļoti smalki instrumenti acu ķirurģiskajām operācijām, instrumenti bultu izvilkšanai. Tāpat to vidū ir pēc skata picas nažiem līdzīgi diskveida instrumenti ar zobiņiem – tie ir amputācijas naži. ‘’Tie veidoti šādā formā, jo tā ļāva ātrāk amputēt cilindriskas formas ekstremitātes. Un ātrums tolaik bija ļoti svarīgs – anestēzijas nebija, sanitārie apstākļi nebija salīdzināmi ar mūsdienām, kā arī ne visi ārsti zināja, kā apstādināt asiņošanu,’’ paskaidro muzejpedagoģe.

Foto: TV3.LV

Jāpiebilst, ka Avicennes ‘’Medicīnas kanons’’ izstādīts Renesanses ekspozīciju zālē. Renesanse, kā paskaidro Rodionova, ir laiks vēsturē, kad medicīna ir vistuvāk tai, kādu to zinām mūsdienās. Piemēram, Renesansē lielu uzmanību sāk pievērst cilvēka anatomijai. Lai arī baznīca neļāva veikt eksperimentus un pētīt cilvēka ķermeni, daudzi to darīja slepeni, tostarp flāmu ārsts anatoms Andreass Vezālijs, kurš saukts arī par zinātniskās anatomijas tēvu un kurš uzrakstījis grāmatu ‘’Cilvēka ķermeņa fabrika’’ (1543). Grāmatā bija pēc līķu sekcijām zīmētas 270 anatomiskās ilustrācijas, ko paskaidroja teksts, apgāžot tūkstošiem gadu pastāvošus nepareizus priekšstatus par cilvēka ķermeņa uzbūvi un funkcijām, kas bija veidojušies pēc dzīvnieku sekcijām. Piemēram, Vezālijs pierādīja – priekšstats, ka sirds pamatnē ir kauls vai ka krūšu kauls sastāv no septiņiem mazākiem kauliem, ir nepatiess. To veido tikai trīs daļas.

Renesanses ekspozīcijā apskatāmi arī dažādi tā laika medikamenti, piemēram, opijs, kurš mūsdienās ir narkotiska viela, tabakas lapas, ar kurām ārstēja galvassāpes un saaukstēšanos, bet ar tabakas dūmiem taisīja klizmas. Medikamentu vidū bija arī dzīvsudrabs, ar kura termometriem daudzus bērnībā lika apieties ļoti uzmanīgi, bet kuru savulaik pat lietoja iekšķīgi. Tāpat tolaik bija spēcīga ticība maģiskiem dzīvniekiem, tāpēc bija pieejams, piemēram, vienradžu pulveris. ‘’Tas nebija vienradzis, bet narvalis – zivs ar ragu. Taču ko labāk pirktu – zivju vai vienradža pulveri? Mārketings jau tolaik labi strādāja,’’ smejot pastāsta Rodionova.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Viduslaiku pilsēta

Viduslaiku pilsēta ir muzeja tumšākā ekspozīcija vārda ‘’tumšs’’ tiešā nozīmē – telpas apgaismojums ar nolūku ir ierobežots. Šeit iespējams iepazīt dažādos ārstus, piemēram, ceļojošo, kurš brauca no pilsētas uz pilsētu, izglītotos ārstus, kuri par saviem pakalpojumiem ņēma samaksu, un bārddziņus, kuri viduslaikos bija arī ķirurgi. “Viduslaikos Rietumeiropā pastāvēja sociāla atšķirība starp ārstiem, kuri ieguva medicīnisko izglītību universitātēs un nodarbojas tikai ar iekšējo slimību ārstēšanu, un ķirurgiem-bārddziņiem, kuriem nebija zinātniskas izglītības. Izglītotie ārsti piederēja pie augstākā sabiedrības slāņa, un ķirurģiju uzskatīja par netīru roku darbu. Savukārt ķirurgi-bārdziņi piederēja pie zemāka sabiedrības slāņa, taču bija attīstījuši praksē ķirurģiju un sniedza slimajiem nozīmīgu palīdzību,” paskaidro muzejpedagoģe.

‘’Pilsētā’’ atainota arī sadzīves ainiņa, kurā redzams, kas radīja viduslaikiem raksturīgos sanitāros apstākļus – kāda sieviete pa logu met ārā atkritumus. Rodionova paskaidro, ka, lai arī tas bija aizliegts, cilvēki tāpat tolaik pa logu meta ārā visu, tostarp naktspodu saturu. Tas piesārņoja gaisu, no kā, savukārt, radās uzskats – pie slimībām vainojams sliktais gaiss jeb miasma.

Redzams arī, kā viduslaikos no mājām tika iznesti mirušie – caur otrā stāva logu. Nereti muzeja apmeklētāji jautājot: ‘’Kāpēc tas tiek darīts tik bezkaunīgi, ar necieņu?’’ Muzejpedagoģe paskaidro, ka pilsēta no līķiem bija jāattīra maksimāli ātri. Tā kā 14. gadsimta mēra epidēmija bija postoša, cilvēki daudz mira, un bija daudz līķu, to savākšana tika veikta maksimāli ātri. Ātrāk ir izcelt pa logu, nekā nonest pa trepēm. Kā arī tolaik, tā kā baznīca noteica daudz, cilvēka dvēsele bija svarīgāka par viņa ķermeni. Blakus šai ainiņai arī redzam, kā mūķene ar krītu iezīmē nama durvis, lai citi zinātu – netuvoties, tur dzīvo slimnieki!

Vakcīnas – diskusijas ap tām bijušas vienmēr

Foto: TV3.LV

Muzejā izveidotas arī ekspozīcijas, kas pastāsta par 18.–20. gadsimta medicīnu. Kāda no tām veltīta melno baku vakcīnai. Rodionova stāsta, ka ideju par vakcīnām definējis britu ārsts Edvards Dženners, kurš bija novērojis – govju slaucējas, kuras ir izslimojušas govju bakas, pēc tam inficēšanās gadījumā bija spējīgas pārslimot nāvējošās cilvēku bakas. No pūslīšiem, kas atradās uz govs tesmeņiem, viņš ņēma šķidrumu ar govju baku izraisītājiem un to ar speciālu lanceti ieskrāpēja cilvēkiem zem ādas, tādējādi izraisot ķermenī imunitāti pret bakām.

Foto: TV3.LV

Tā 1796. gadā radās baku vakcīna, savukārt pats vārds ‘’vakcīna’’ nāk no latīņu vārda ‘’vacca’’, kas tulkojumā nozīmē ‘’govs’’. Muzejpedagoģe piebilst, ka arī tolaik sabiedrība dalījās divās daļās – tajos, kas uzticējās vakcīnām, un tajos, kas bija pret vakcināciju . Neuzticēšanās vakcīnām arī atainota karikatūras veidā, kas nākusi no Britu muzeja kolekcijas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Anestēzijas pirmsākumi

Foto: TV3.LV

Mūsdienās jebkāda veida operācijas mēs nevarētu iedomāties bez anestēzijas, taču, lai arī operācijas cilvēks taisa kopš cilvēces pirmsākumiem, anestēziju pazīstam vien kopš 19. gadsimta vidus. Kā pastāsta Rodionova, 19. gadsimta vidū novēroja, ka hloroforms, ēters ļauj cilvēkam mierīgi pārdzīvot operāciju – cilvēks neko nejūt, tāpēc ārsti operācijas var taisīt ilgāk un precīzāk.

Foto: TV3.LV

Muzejā skatāms tušas zīmējums (V. Daukše, 20. gs. 50. g.), kurā attēlota pirmā operācija ar ētera narkozi, ko 1846. gadā veica ASV – ārsti sākotnēji ēteru lika elpot tieši pie sejas. Taču, tā kā tas tomēr ir ķīmiska viela, kas var izraisīt ādas apdegumus, 19. gadsimta beigās tika izveidotas karkasa maskas, kuras veidoja no stieples un marles auduma vairākos slāņos. Tas ļāva tiešā veidā nepieskarties cilvēka sejai, kā arī vieglāk dozēt anestēzijai izmantotās vielas.

‘’Pirmais Gagarins’’ – sunīte Černuška

Foto: TV3.LV

Muzejā arī apskatāma Kosmosa kolekcija, no kuras muzejpedagoģe īpaši izceļ sunītes vārdā Černuška izbāzeni. ‘’Daudzi zina par sunīti vārdā Laika, kas pirmā devās kosmosā, bet neatgriezās. Zinām arī par Belku un Strelku, kas devās kosmosā un atgriezās. Vienam sunītim pēcāk piedzima kucēni, no kuriem viens tika uzdāvināts arī ASV prezidentam [Džonam] Kenedijam, lai uzlabotu PSRS un Amerikas attiecības Aukstā kara periodā. Taču ne visi zina par Černušku,’’ pastāsta Rodionova.

Vēl pirms kosmosā bija jādodas pirmajam cilvēkam – padomju kosmonautam Jurijam Gagarinam –, PSRS kosmosa izpētes stacija tomēr vēlējās pārliecināties, ka lidojums kosmosā un atgriešanās būs pilnīgi droša. Tā 1961. gada 9. martā Černuška tika palaista kosmosā. Kapsula, kurā viņa tika nosūtīta, nebija liela – tā bija domāta sunītim līdz 38 centimetrus augstam un sešiem kilogramiem smagam. Kā teic muzejpedagoģe, Černuška patiesībā ir pirmais Gagarins, jo viņas lidojuma aprīkojums un arī lidojuma ceļš bija identisks kosmonauta lidojumam. Pēc Černuškas un pirms Gagarina kosmosā lidoja arī sunīte vārdā Zvjodočka, kura arī veiksmīgi atgriezās uz Zemes. Černuška ir vienīgais šāda veida Kosmosa apgūšanas sākumu liecinieks visā Rietumeiropā.

Šajā ekspozīcijā arī apskatāma, piemēram, kosmonautu pārtika, ko 80. gados ražoja Padomju Igaunijā. Tostarp daudziem atpazīstamās tūbiņas, hidrolizētā pārtika, kuru varam salīdzināt ar ātri pagatavojamajām nūdelēm, jo tās pagatavošana ir tāda pati – nepieciešams vien pievienot karsto ūdeni. Redzami arī našķi, kas bija ērtā, uzreiz apēdamā izmērā, šķīstošā kafija, tēja ar cukuru un sulas pulveri. ‘’Visam ēdienam jābūt tādam, lai drupatas, kas kosmosa kuģī, kurā nav gravitācija, lido pa gaisu, nevarētu sabojāt tehniku. Kā arī kalorijām bagātākam, jo kosmosā cilvēki sadedzina vairāk kaloriju,’’ paskaidro muzejpedagoģe.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tāpat ekspozīcijā redzam Latvijas zinātnieku iesaisti kosmonautikas vēstures attīstībā. Piemēram, Latvijā izgudrots putupoliretāns, kas ir speciāls raķešu materiāls, kas palīdz izturēt mainīgās temperatūras, spiedienu. Arī fenibuts – zāles, kuras izgudroja ‘’Olainfarm’’ – nomierinoši medikamenti, kas neietekmē prāta spējas. Arī mūsdienās, tiesa, ar citu nosaukumu, tās ar recepti varam nopirkt aptiekās. Tāpat Latvijā tika izgudrots asinsanalīžu ekspresaparāts.

20. gadsimta Latvijas medicīnas iestāžu ainiņas

Foto: TV3.LV

Muzejā arī atvērta ekspozīcija, kas veltīta medicīnai Latvijā 20. gadsimtā. Šeit skatāma stomatoloģijas kabineta attīstība. Gadsimta sākumā zobu urbja ratiņš vēl minams ar pedāli kā senās šujmašīnas, taču vēlāk jau zobārstniecības instrumentus darbināja elektrība. Aprīkojumā parādās mutes dobuma rentgena aparāts, mākslīgais apgaismojums, siekalu sūknis, izlietne mutes skalošanai – gluži tāpat kā mūsdienās, izņemot iekārtu un mēbeļu tumši brūno krāsu. Šobrīd viss ir gaišākos toņos, jo tas rada emocionāli patīkamāku noskaņu.

Apskatāma arī operāciju zāle un bērnu slimnīcas ainiņa, kur puisēnam ārsts izgriež mandeles, kas pirmajā mirklī varbūt izskatās pēc zobārsta apmeklējuma, jo arī zobārsti lieto rīkus, kas palīdz ilgstoši noturēt vaļā muti. Rodionova norāda, ka mūsdienās kakla mandeles operē tikai īpašos gadījumos un visas manipulācijas veic ar pilno narkozi, taču tolaik šīs operācijas veikt bija grūtāk – redzams, ka bērns ir piesiets pie krēsla, lai nekustētos, jo lietoja lokālo anestēziju. Taču viena lieta gan toreiz, gan mūsdienās palikusi nemainīga – ārsti pēc mandeļu izgriešanas atļauj ēst saldas un aukstas ‘’zāles’’ jeb saldējumu, jo tas ir mīksts ēdiens, kas neradīs jaunas traumas, kā arī auksts ēdiens neļauj vairoties baktērijām.

Ko zināt par muzeja apmeklējumu?

Vēl līdz 5. jūnijam muzejā ir skatāma mākslinieces Annas Priedolas izstāde “Piena dienasgrāmatas”, bet 21. un 28. maijā pulksten 12 ikviens interesents aicināts apmeklēt demences datu recepšu darbnīcas. Tajās apmeklētājiem būs iespēja veidot datu receptes savas kognitīvās veselības veicināšanai, ko varēs gan aplūkot, gan izgaršot. Izejas materiāli būs ikdienā pieejami un pazīstami pārtikas produkti, kuri darbnīcas laikā iegūs jaunu nozīmi. Darbnīcas norisināsies mākslas mediatoru un mākslinieces Annas Priedolas vadībā, tajās būs iespēja izmēģināt, kā datus par demenci atveidot ar pārtikas produktiem, lai statistiku padarītu vieglāk sagremojamu un izjūtamu ar dažādām maņām.

Muzejs sadarbībā ar grāmatu veikalu ‘’Vilki books’’ ir izveidojis pop-up bērnu literatūras un galda spēļu bibliotēku, kur rīko bezmaksas grāmatu lasījumus ukraiņu valodā un radošās nodarbības jaunākajiem apmeklētājiem no Ukrainas. Nodarbības notiek katru sestdienu laikā no pulksten 15 līdz 16.30.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Savukārt, lai stiprinātu vīriešu psihisko veselību, 24. maijā sadarbībā ar biedrību ģimenes atbalstam “Tēvi” kā daļa no Zviedrijas iniciatīvas #globalguytalk sāksies nodarbību cikls “Vīru sarunas”. Pieteikšanās ir atvērta.

Tāpat pēc iepriekšēja pieteikuma individuāli un grupās iespējams apmeklēt gida vadītu ekskursiju, kuras laikā gūt ieskatu muzeja bagātīgajā pamatekspozīcijā un izzināt medicīnas vēsturi.

Un, protams, ikvienam iespējams doties individuālā apmeklējumā, kuram, kā iesaka muzejpedagoģe, vēlams ieplānot vismaz 40 minūtes līdz stundai.

Vairāk informācijas par Medicīnas vēstures muzeja piedāvātajām iespējām meklē muzeja ‘’Facebook’’ lapā vai mājaslapā.

Žurnāliste
Raksta pa drusciņai no visa, bet īpaši būtiski ir jautājumi, kas saistīti ar vienlīdzību, līdztiesību, karjeru, zinātni, kā arī ar veselību – mentālo, fizisko un sistēmu kā tādu.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm