tv3.lv

Pamats zem mūsu kājām un visa dzīvā radība – ko apskatīt Latvijas Nacionālajā dabas muzejā?

Daba un tās daudzveidība ir viena no visaugstāk novērtētajām Latvijas bagātībām. Lai arī vasara ir īstais laiks, kad doties ārpus mājas un pilnībā novērtētu visu, ko daba piedāvā, vērts apsvērt iespēju to iepazīt pavisam tuvu, dodoties uz Latvijas Nacionālo dabas muzeju. Tajā sev saistošas nodarbes un ekspozīcijas atradīs ikviens – gan liels, gan mazs.

Latvijas Nacionālā dabas muzeja vēsture aizsākās 1845. gadā, kad Rīgas baltvācu inteliģences pārstāvji nodibināja Dabaspētnieku biedrību ar muzeju un bibliotēku. Šobrīd tas ir viens no vecākajiem daudznozaru dabaszinātņu muzejiem Baltijā un lielākā sabiedrībai pieejamā dabas bagātību krātuve Latvijā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Muzejā apskatāmā ir patiesi daudz – visas ekspozīcijas izkārtotas piecos stāvos un piedāvā izzināt dabaszinātņu nozares un apakšnozares. “tv3.lv” kopā ar muzejpedagoģi Eleonoru Zuimaču devās salīdzinoši īsā, bet visaptverošā muzeja izzināšanas ekskursijā.

Zemes vēsture un zemes dzīļu bagātības

Muzeja otrais stāvs ir veltīts Zemes vēsturei un ģeoloģijai. Tās izzināšana sākas ar Saules sistēmas, meteorītu atlūzu un varenu Zemes procesu – zemestrīču, vulkānu izvirdumu, tektonisko kustību – iepazīšanu. Un viss notiek interaktīvā veidā, kur, piemēram, piespiežot konkrētas pogas iespējams aplūkot, kā notiek dažādu vulkānu izvirdumi, vai pēc īsa testa izpildīšanas ikviens var piedzīvot zemestrīci.

Ekspozīcija “Dinamiskā ģeoloģija un ieži”. Foto: LNDM

Tālāk apskate turpinās paleontoloģijas jeb zinātnes par senajām dzīvībām ekspozīcijā, kurā līdzās sen izmirušu radījumu modeļiem aplūkojamas arī īstas fosīlijas. Šīs liecības, pārakmeņojumi joprojām ir sastopami mūsu iežos, un šī ekspozīcijas daļa ļauj izprast Zemes dzīvo organismu evolūciju.

Zuimača stāsta, ka Zeme kā planēta sāka veidoties no gāzu un putekļu miglāja apmēram pirms 4600 miljardiem gadu. Dzīvības pirmsākumi uz mūsu planētas atrodami 3,5 miljardu gadu tālā pagātnē. Vienkāršākie bija vienšūņi. Turpinoties evolūcijas procesiem, dzīvības formas pilnveidojās un kļuva aizvien daudzveidīgākas – gliemji, koraļļi, sūkļi, zivis, putni, vēlāk – dinozauri, zīdītāji, un visbeidzot – cilvēks. Tiek lēsts – ja Zemes attīstību atspoguļojam kā pulksteni, kā gadu, tad pēdējās piecas minūtes ir tās, kur mēs, cilvēki, turam paceltas šampanieša glāzes.

Lai arī šajā ekspozīcijā daudz varētu runāt par katru apskates objektu, Zuimača norāda, ka īpaši izceļamas ir grīdas vitrīnā izvietotās bruņuzivis, kuras atrastas tepat Latvijā. 1963. gadā Lodes karjerā, starp Cēsīm un Valmieru, tika uzsākta rūpniecisko mālu iegūšana un pamanīts, ka mālā “guļ” kaut kas neparasts. Piesaistot ģeologus, atklājās, ka tās ir bruņuzivis. Pateicoties tam, ka šādas bruņuzivju “kapsētas” liecības laika gaitā spējušas saglabāties ļoti labā stāvoklī, Latvija ar šeit atrastajām bruņuzivīm ieguvusi zināmu atpazīstamību pasaules paleontologu vidū.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ekspozīcija “Zemes un biosfēras evolūcija”. Foto: LNDM arhīvs

“Prātam, iespējams, grūti aptvert, ka pirms apmēram 350 līdz 400 miljoniem gadu Latvijas teritorija atradās pie ekvatora un tās teritoriju klāja silta jūra, kura bija zivju “paradīze”. Devona perioda nogulumi atrodami visā Latvijā. Zemes virspusē tie redzami upju krastos vai māla karjeros. Šie nogulumi glabā daudz paleontoloģijas zinātnei vērtīgu atradumu, pastāsta Zuimača.

Tāpat šajā ekspozīcijā redzam dažu dinozauru mulāžas, tostarp apskatāmas īstas dinozauru olas. Mazpamazām ceļš aizved līdz ledus laikmetam, kurš, ļoti iespējams, kļūst prātam aptveramāks, pazīstamāks. Šajā laikmetā arī cilvēks ir tuvu esošs – piemēram, Latvijā pirmā baltu cilts izveidojas pēc tam, kad cilvēki līdz šejienei nonākuši, sekojot ziemeļbriežiem.

Ar to gan šī stāva apskate nebeidzas – turpinājumā skatam paveras košie Zemes dzīļu brīnumi – minerāli. Zuimača norāda, ka pasaulē zināmi vairāk nekā 6000 minerālu, bet ekspozīcijā apskatāmi aptuveni 400. Šajā ekspozīcijā iespējams arī ieiet nelielā “istabiņā” un iepazīt luminiscenci – minerāliem raksturīgu īpašību spīdēt ārējas iedarbības rezultātā. Vitrīnās izvietoti minerāli, kas dažāda garuma UV staru ietekmē maina krāsu.

Ekspozīcija “Mineraloģija – luminiscence”. Foto: LNDM arhīvs

Viens no stendiem veltīts Nikolausam fon Himzelam, kurš bija Rīgas ārsts, bibliofils un kolekcionārs. Diemžēl viņa mūžs nebija garš – viņsaulē Himzels devās 35 gadu vecumā, taču Himzela māte izveidoto kolekciju pēc viņa nāves nodeva Rīgas pilsētai. Sākotnēji tā tika izstādīta Anatomikuma teātrī. Kad 1845. gadā tika nodibināta Rīgas Dabaspētnieku biedrība, tā statūtos kā viens no biedrības uzdevumiem bija minēta Austrumbaltijas dabas kolekcijas veidošana un naturāliju kabineta (muzeja) darbība un uzturēšana. Šis gads tiek uzskatīts par Latvijas Nacionālā dabas muzeja dibināšanas gadu.

Un visbeidzot 2. stāvā vēl apskatāma “Latvijas ģeoloģijas” ekspozīcija, kura sastāv no divām tēmām – ģeoloģiskā uzbūve un derīgie izrakteņi. Latvijas ģeoloģiskā uzbūve, kā norāda muzejpedagoģe, ir ārkārtīgi sarežģīta – kristālisko pamatklintāju pārklāj daudzu periodu nogulumiežu sega. Lai iepazītu, kas tad slēpjas mūsu zemes dzīlēs, tiek veikti dziļurbumi, viens no dziļākajiem ir Vaiņodes urbums – 1,7 kilometri.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Savukārt, kas attiecas uz mūsu teritorijas derīgajiem izrakteņiem, tad tie pārsvarā ir saistīti ar celtniecību – ģipsis, dolomīts, māls, kaļķakmens, arī kūdra un minerālūdeņi. Tāpat Latvijā atrodama nafta. To pirmoreiz konstatēja 1963. gadā, kad tika aplēsts – Latvijā varētu būt atrodamas 770 000 tonnas augstvērtīgas naftas.

Putnu un zvēru pasaule

Muzeja trešajā stāvā apmeklētāji nonāk dzīvnieku pasaulē. Kā pirmais ikvienu sagaida muzeja gada dzīvnieks, par kuru 2022. gadā izvēlēta zebiekste. Bet turpat blakus iespējams gūt nelielu ieskatu taksidermijā – dzīvnieku izbāžņu veidošanā. Zuimača stāsta, ka putniem tiek veidota tāda kā lellīte no pakulām, kurai pāri tiek vilkta putna ādiņa. Savukārt zīdītājiem no putām tiek izveidotas dzīvnieku formas. Līdz ar to taksidermistam jābūt ne tikai labam dzīvnieku pazinējam, bet arī labam skulptoram, jāsaprot, kāds šis dzīvnieks ir kustībā, lai tas tiešām izskatītos īsts. Un svarīga ir katra nianse – arī acu krāsai, formai un īpašībām jābūt atbilstošām konkrētajam putnam vai zvēram.

Virzoties tālāk, apskatāma ekspozīcija “Latvijas putni”. Mūsu valstī ir apmēram 360 sugas, no kurām muzejā skatāmas tuvu 300. Visi apskatāmie putni sastopami Latvijā, taču, kā uzsver muzejpedagoģe, daži ir tā dēvētie maldu viesi, piemēram, pelikāns. Šī ekspozīcijas daļa arī papildināta ar skārienjūtīgiem ekrāniem, kuros iespējams iepazīt dažādās putnu balsis. Piemēram, viena no neparastākajām skaņām pieder mērkaziņai, kas patiesi it kā blēj. Nelielais ar garo knābi apveltītais putniņš savu skaņu rada ar astes spalviņām.

Ekspozīcija “Latvijas putni”. Foto: LNDM arhīvs

Putni šeit izvietoti pēc sistemātikas: visteveidīgie, zosveidīgie, vanagveidīgie u. tml. Vienā no vitrīnām muzeja viesiem pretī lūkojas aberatīvie putni jeb īpatņi, kuru ārējais izskats atšķiras no sugai tipiskā izskata – pārsvarā tas ir netipisks spalvu krāsojums. Zuimača pastāsta, ka aberatīvie putni dabā sastopami ārkārtīgi reti, šāda veida kolekcijas ir vēl tikai Valsts Darvina muzejā Krievijā un Bonnas Dabas muzejā Vācijā. Izbāžņi ir izgatavoti ļoti sen – vairāk nekā pirms 100 gadiem.

Kā vēl muzejā nonāk dzīvnieku izbāžņi? Muzejpedagoģe skaidro, ka ceļi ir dažādi. Daļa ir no senām kolekcijām, citi muzejā nonākuši sadarbībā ar zooloģisko dārzu, iegūti no medībām, privātiem dāvinājumiem, citiem muzejiem u. tml.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Virzoties tālāk, apmeklētāji nonāk atjaunotajā ekspozīcijā “Latvijas zīdītāji”, kas tapusi ar Kohēzijas fonda finansiālu atbalstu. Latvijā kopumā ir 69 zīdītāju sugas, no kurām muzejā var apskatīt 49, bet pašu eksponātu ir 83. Varbūt rodas jautājums – kāpēc nepieciešami, piemēram, četri stirniņu izbāžņi. Jāteic, ka katrs no tiem ir atšķirīgs – tēviņš ar ragiem, mātīte bez, kā arī ziemas un vasaras kažokos.

Zeltainais šakālis un lapsa. (Ekspozīcija “Latvijas zīdītāji”. Foto: LNDM arhīvs)

Šajā ekspozīcijā iespējams arī redzēt Latvijas lielāko dzīvnieku – alni, tepat netālu apskatāms arī mazākais valstī sastopamais dzīvnieks – mazais cirslis. Taču galveno uzmanību Zuimača pievērš zeltainajam šakālim, kurš Latvijā pirmoreiz konstatēts salīdzinoši nesen – 2013. gadā. Ir ziņas, ka zeltainie šakāļi sastopami Čehijā, Bulgārijā, manīti arī Tuvajos Austrumos, Kaukāza reģionā un mazmapazām nonākuši līdz mums, kur nu jau uzskatāmi par pilntiesīgiem mūsu faunas pārstāvjiem.

Tālāk ceļš aizved uz vēl vienu atjaunoto ekspozīciju “Nepērc viņu dzīvības (Vašingtonas konvencija)”. Muzejpedagoģe paskaidro, ka ar šo ekspozīciju muzejs informē sabiedrību par biežāk pārvadātajiem nelegāli iegūtajiem priekšmetiem, jo nezināšana nevienu neatbrīvo no atbildības. Tostarp skatāmi austrumu medicīnas preparāti, kosmētikas līdzekļi, krokodilādas un čūskādas izstrādājumi, kažokādas, čūskas alkoholisko dzērienu pudelēs, koraļļi, gliemežvāki, medību trofejas u. c. Daļa šo priekšmetu konfiscēti muitā.

Foto: TV3.LV

Turpat pie sienas arī apskatāma lielformāta pasaules karte, kurā interaktīvā veidā ikviens var iepazīt, kur mitinās dažādi dzīvnieki. Šī karte zināmā veidā ir ievads nākamajai muzeja ekspozīcijai “Pasaules dzīvnieki”.

Kukaiņi, jūra, augi un sēnes

Muzeja ceturtajā stāvā aplūkojamas trīs ekspozīcijas – “Kukaiņu pasaule”, “Dzīvība jūrās” un “Latvijas augi un sēnes”. Pirmajā ikviens var iepazīt kukaiņu neparasto pasauli. Kā pastāsta Zuimača, tiek lēsts, ka pasaulē kopumā ir miljoniem kukaiņu sugu. Latvijā to ir vairāk nekā 12 000, bet muzejā eksponēti apmēram 1000. Taureņu vien apskatāmi aptuveni 220, bet Latvijā kopumā to sugu ir desmit reižu vairāk.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Foto: TV3.LV

Runājot par taureņiem, muzejpedagoģe pievērš uzmanību stendam ar lielo nātru raibeni, kur atspoguļots tā dzīves cikls. Raibenis līdzīgi kā gājputni sezonāli migrē uz Vidusjūras reģionu, kur meklē sev vislabāko barību nātres. Barības vietā taureņi sapārojas, izdēj oliņas, no kurām izšķiļas kāpuri, kas pārtop par taureņiem un vēlāk lido atpakaļ uz Latviju. Jāpiebilst, ka taureņi savā mūžā migrē tikai vienu reizi – vienā virzienā, jo pēc oliņu izdēšanas iet bojā.

Nonākot “Dzīvība jūrās” ekspozīcijā, apmeklētājus sagaida milzu kauls. Tas ir polārā vaļa žokļa kaula daļa, kas ļauj ikvienam iztēloties, cik liels patiesībā ir šis dzīvnieks. Ekspozīcija ir ceļojums no Ziemeļu ledus okeāna piekrastēm līdz Antarktīdai. Tajā apskatāmi arī vaļa mugurkaula skriemeļi, jūras iemītnieku diorāma, koraļļi, gliemežvāki. Tāpat pie sienas redzama zobenzivs mulāža un skelets. Kā norāda Zuimača, zobenzivi atrada izskalotu krastā pie Ziemupes.

Turpinājumā nonākam Antarktīdā, kur iespējams iepazīt tās galvenos iemītniekus – pingvīnus, ar kuriem var arī samērīties, un vaļus. Viena vaļa – plēsoņdelfīna – skelets skatāms pie griestiem.

Ekspozīcija “Dzīvība jūrās”. Foto: LNDM arhīvs

Savukārt “Latvijas augu un sēņu” ekspozīcijas nosaukums jau runā pats par sevi – šeit varam aplūkot dažādās mūsu valsts ekosistēmas – purvus, mežus un pļavas, iepazīt dažādos kokus, augus un sēnes. Zuimača piebilst, ka šeit arī izvietoti eksponāti vājredzīgajiem un neredzīgajiem – tos iespējams aptaustīt un tādējādi iepazīt.

Pie ekspozīcijas skatam paveras iespaidīgais Zauskas priedes stumbra fragments. Tā ir Latvijas lielākā zināmā priede, kas diemžēl nokalta 370 gadu vecumā. Šobrīd Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā skatāma daļa no iespaidīgā koka, bet Dabas muzejā iespējams saskaitīt tās gadskārtas, kurās atzīmēti gadskaitļi – tiem pretim arī norādīti ievērojami tā laika notikumi. Piemēram, 1710. gada Lielā mēra uzliesmojums Kurzemē un Vidzemē.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Cilvēka un vides attiecības

Visbeidzot muzeja piektajā stāvā apskatāma ekspozīcija “Cilvēks un vide”. Tajā interaktīvā veidā iespējams iepazīties ar ekoloģijas pamatjautājumiem – izsekot fotosintēzes procesa atšķirībām dienā un naktī, noskaidrot un izprast organismu mijiedarbību un barības ķēdes nozīmi dabā, kā arī uzzināt vairāk par alternatīvās enerģijas veidiem.

Foto: TV3.LV

Liela uzmanība ekspozīcijā pievērsta atkritumiem un dabas piesārņojumam, jo īpaši Baltijas jūras. Katrs var izmēģināt sašķirot atkritumus un iepazīt to sadalīšanās procesus dabā. Tāpat iespējams izmēģināt spēkus elektroenerģijas ražošanā, sēžoties uz velosipēda un minoties, cik vien katram pietiek spēka, lai iedarbinātu, piemēram, veļasmašīnu vai ledusskapi. Jānorāda, ka šī muzeja daļa ir lielisks noslēgums, jo pēc visa iepazītā ļauj vēl vairāk aizdomāties par cilvēka un dabas mijiedarbību.

Muzeja piedāvātās iespējas

Viss aprakstītais ir pavisam neliels ieskats Latvijas Nacionālā dabas muzeja “vēderā”. Vēlme muzejā pavadīt pēc iespējas ilgāk laika, protams, atkarīga no cilvēka, taču Zuimača iesaka tā apskatei ierēķināt vismaz pusotru stundu laika, lai varētu visam raiti iziet cauri. Taču, lai visu iepazītu kārtīgi, ikviens ir laipni aicināts katrā nākamajā apmeklējumā iepazīt pa vienai ekspozīcijai.

Runājot vispārīgi par muzeja piedāvātajām iespējām, arī tās ir plašas un daudzveidīgas. Vispirms jāatzīmē, ka bez pastāvīgajām ekspozīcijām, gada griezumā skatāmas arī dažādas mainīgās izstādes, kam aktīvākā sezona ir no vasaras līdz rudenim, kad muzejā skatāmas dārzkopības izstādes – ziedu, dārzeņu, ogu un dažādas citas. Savukārt ziemas sezonā arī muzejs parasti parūpējas par kādu dabaszinātņu izstādi, piemēram, iepriekš tās bijušas veltītas muzeja 175 gadu jubilejai, Baltijas jūrai, mežiem u. c.

Vēl līdz 3. jūlijam apskatāma arī fotoizstāde “Mans putns 2022”. Tā ir ikgadēja izstāde, kuras tapšanā ikviens Latvijas iedzīvotājs tiek aicināts fotografēt putnus un uzņemtos kadrus iesūtīt. Labāko fotogrāfiju autori tiek apbalvoti, un viņu darbi izstādīti.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tāpat muzejs piedāvā ekskursijas gida pavadībā, dažādas nodarbības uz vietas muzejā vai izbraukumos uz lauku reģioniem. Tiek rīkotas arī lekcijas, tematiskās dienas un dažādi citi pasākumi.

Savukārt muzeja mājaslapā nesen izveidota tiešsaistes spēļu sadaļa, kurā jebkurš – gan liels, gan mazs, gan klase, gan ģimene – var likt puzles, pildīt testus, pārbaudīt atmiņu u. tml. Spēļu saturs ir par dažādām tēmām un arī iedalīts dažādās grūtības pakāpēs.

Kā “tv3.lv” uzsver muzejpedagoģe Eleonora Zuimača, katra muzeja ekspozīcija ir vesela stāsta vērta. Tāpēc, lai uzzinātu visu, ko muzejs piedāvā, ielūkojies tā mājaslapā, “Facebook” vai “Instagram” profilā un dodies ciemos!

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm