tv3.lv

Rīga – jūgendstila metropole. Ko par arhitektūras stilu iespējams uzzināt tam veltītajā muzejā?

Rīga ir nepārprotama jūgendstila metropole – salīdzinot ar citām Eiropas un pat pasaules pilsētām, tik daudz jūgendstila celtņu un tik blīvā apbūvē, kā tas ir Rīgā, nav nekur citviet. Patiesībā galvaspilsētā iespējams uzskaitīt ap 1000 tā laika celtņu, kas joprojām ir saglabājušās. Lai iepazītu šo kultūrvēsturisko mantojumu līdz pašiem pamatiem, jāieplāno “Rīgas Jūgendstila centra” apmeklējums.

“Rīgas Jūgendstila centrs” izveidots pirms 13 gadiem, lai akcentētu vienu no Rīgas kultūrvēsturiskā mantojuma daļām – jūgendstilu. Muzejs atrodas Alberta ielā 12 – namā, kuru cēlis arhitekts Konstantīns Pēkšēns, viens no slavenākajiem tā laika arhitektiem, pēc kura projektiem uzcelti vairāk nekā 300 nami.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kā “tv3.lv” pastāsta Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” direktore Agrita Tipāne, pats muzejs patiesībā ir 200 kvadrātmetru liels, rekonstruēts jūgendstila dzīvoklis, kurā tā apmeklētājiem iespējams palūkoties it visur. Savukārt ēkas “pagrabstāvā” iekārtota muzeja virtuālā daļa, kas iepazīstina ar Rīgas Jūgendstilu.

“Dzīvokļa interjers ir izveidots tāds, kāds tas varēja būt 20. gadsimta sākumā. Iespējams, liekas: “Kas tur tāds?! Vienkārši rekonstruēts dzīvoklis.” Taču tas savā ziņā visā pasaulē ir unikāls, jo pārsvarā šādā veidā tiek saglabāti vien memoriālie dzīvokļi, piemēram, literātiem, kuros tiek rādīta daļa no lietām, kas no konkrētā cilvēka saglabājušās,” pastāsta Tipāne.

Tā kā nav saglabājušās fotogrāfijas ar dzīvokļa kādreizējo interjeru, nav zināms, kā tas ir izskatījies. Tiesa, zināms, ka padomju laikā tajā bija ierīkots komunālais dzīvoklis, kurā mitinājās piecas ģimenes. Rekonstrukcijas laikā restauratori atklājuši un saglabājuši kādreizējo sienu krāsojumu, apdari un sienu gleznojumus, bet tas iekārtots ar jūgendstila oriģinālpriekšmetiem.

Ceļi, kā priekšmeti muzejā nonākuši, ir dažādi – gan pirkti antikvariātos vai no privātajiem kolekcionāriem, gan tos ziedojuši un joprojām ziedo iedzīvotāji. “Kad sākām muzeju veidot, ziņa par to izplatījās milzu ātrumā, un cilvēki paši piedāvāja priekšmetus, kuri atradās viņu īpašumā. Joprojām no iedzīvotājiem ir ļoti liela atsaucība, un ikviens ir aicināts muzejam kaut ko uzdāvināt, it īpaši ja priekšmetiem ir arī savs stāsts,” aicina muzeja direktore.

“tv3.lv” turpinājumā piedāvā virtuāli izstaigāt “Rīgas Jūgendstila centru”.

Viesistaba

Foto: TV3.LV

Dabai jūgendstilā ir ļoti liela nozīme, “tv3.lv” pastāsta muzeja direktore. Daba tolaik fiziski ienāk pilsētā – gandrīz visi Rīgas dārzi un parki galvenokārt veidoti 20. gadsimta sākumā. Arī modernā domāšana, ekoloģija, veģetārisms, ķermeņa kultūra u. tml. sākas jūgendstila periodā, kad cilvēki arvien vairāk domā par to, kur dzīvot, ko elpot. Tāpēc bija nepieciešami pilsētu parki, dzīvokļos jāienes augi, jādomā par savu ķermeni.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vispirms nonākam muzeja viesistabā, kur uz gaiši zili krāsotām sienām redzami margrietu gleznojumu motīvi. Taču, kā norāda Tipāne, daba jūgendstilā ienāk ne tikai ēku fasādēs, bet arī interjerā. Šajā konkrētajā dzīvoklī katra istaba ir savā krāsojumā un ar savu ziedu elementu.

Par dabas tuvuma nozīmi arī liecina viesistabā iekārtotais ziemas dārzs ar augiem un koka arku, kas laimīgā kārtā ir saglabājies oriģināls. Muzeja direktore norāda uz ziemas dārza atšķirīgo grīdas segumu – flīzes, lai bez bažām par grīdas saslapināšanu var laistīt augus. Tajā arī iekārtota neliela tējas vai kafijas dzeršanas vieta.

Viesistabā skatāmi vairāki vērtīgi priekšmeti un mēbeles. Piemēram, viens no muzeja lepnumiem ir “Tresselt” klavieres, kas bija veiksmīgs tā laika Rīgas uzņēmums. “Rīgas Jūgendstila centrā” apskatāms 20. gadsimta sākuma izstrādājums, par ko liecina klavierēm piestiprinātās medaļas. “Visa klavieru līnija piedalījusies 1901. gada izstādē par godu Rīgas septiņsimtgadei,” pastāsta Tipāne. Klavieres ir ļoti rūpīgi restaurētas, tostarp izdevies saglabāt lielāko daļu oriģinālās lakas, un tās ir spēlēšanas kārtībā.

Foto: TV3.LV

Blakus klavierēm atrodas “skapīti” jeb gramofons, kurā var atskaņot plates. Bet nedaudz tālāk apskatāms telefons, kurš nosacīti līdzinās mūsdienu – tam nav nevienas pogas. Šādus telefonus nopirkt nevarēja, bet varēja īrēt. Uzraksts uz telefona ir krieva valodā, bet jau tolaik šos telefonus ražoja uzņēmums, kurš to dara joprojām jeb “Sony Ericsson”, kas bija Zviedrijas un Japānas dibināts kopuzņēmums. Mūsdienās tas gan pazīstams kā “Sony Mobile Communications”.

Liela veiksme ir arī viesistabā skatāmais mēbeļu komplekts, kas sevī ietver dīvānu ar plauktiem un spoguli, kas bija jūgendstila modes lieta, atzveltnes krēsli, vienkārši krēsli, puķu galdiņi, bufetīte un vēl viens spogulis. Muzeja direktore norāda – unikālākais ir tas, ka ir saglabājies oriģinālais audums, kuru restauratori pratuši ļoti labi atjaunot. “Viss izskatās gluži kā jauns, taču visām šīm lietām nu jau ir vismaz 120 gadi.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Salons jeb kamīna istaba

Foto: TV3.LV

Ja pēc viesistabas tas vēl nav noprotams, tad, nonākot dzīvokļa salonā, kļūst skaidrs – tolaik no krāsām cilvēki nebaidījās. Salona sienas ir gaiši zaļā tonī ar kastaņu virteņu gleznojumiem. Jāteic, ka to pat varētu saukt par kastaņu istabu, jo tā elementi arī “ieausti” zaļā kamīna dizainā. Tipāne pastāsta, ka kamīns diemžēl nav saglabājies oriģināls – tas dzīvoklī atradās līdz 1980. gadam, bet tad to nozaga. Tā vietā muzejs ieguvis Latvijā radītu, meistaru Paula Johana Bēma un Johana Celma, kamīnu, kurš lieliski saskan ar telpas noskaņu.

Muzeja direktora piebilst, ka dzīvoklī ir kamīns, bet nav krāsns. Tas tāpēc, ka šis bija viens no pirmajiem namiem Rīgā, kurā tika ierīkota centrālā apkure. Mājas arhitektam Pēkšēnam arī piederēja apkures sistēmu uzņēmums, un visi dzīvokļa radiatori, kas tajā atradās pirms rekonstrukcijas, bija marķēti ar viņa iniciāļiem.

Foto: TV3.LV

Blakus kamīnam ir novietots šaha galdiņš, kurš veidots interesantā tehnikā – tā raksts ir iededzināts, bet vēlāk izveidots krāsojums. Galdiņam arī izveidoti plauktiņi, lai uz tā var nolikt, piemēram, kafijas tasīti vai liķiera glāzīti un vienlaikus turpināt spēlēt šahu.

Tipāne norāda, ka salonā papildu uzmanība tiek pievērsta mājas arhitektam Konstantīnam Pēkšēnam. Viņa dzīvē vēl vienu svarīgu lomu ieņēma studentu korporācija – sākotnēji Pēkšēns bija vācu korporācijas biedrs, bet, sākoties jaunlatviešu kustībai, Rīgā dibina pirmo latviešu studentu korporāciju Selonija. Salonā izstādīta fotogrāfija ar dibinātājiem, bet muzejs ar seloņiem joprojām uztur ciešas un draudzīgas saites, ik gadu kopīgi nosvinot Pēkšēna dzimšanas dienu.

Ēdamtelpa

Foto: TV3.LV

Arī ēdamtelpa dzīvoklī iekārtota citās noskaņās – šeit uz sienām un griestiem uzgleznoti priežu zari un pumpuri. Tāpat uz griestiem redzami divi klusās dabas gleznojumi – viens ar medījumu, bet otrs ar jūras veltēm. Tipāne lēš, ka par šiem gleznojumiem muzejam ir sava leģenda – tos, iespējams, gleznojis pats Janis Rozentāls, jo viņš savulaik dzīvojis ēkas (kurā atrodas muzejs) beidzamajā stāvā, kur mūsdienās iekārtots gleznotāja muzejs. Apstiprinājuma leģendas patiesumam gan muzejam nav, taču zināms, ka ēkas arhitekts Rozentālam izbūvējis darbnīcu, tāpēc, iespējams, gleznotājs atdarījis ar pirksta pielikšanu kādiem sienu gleznojumiem.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tāpat telpas logā redzama oriģinālā vitrāža, kas, kā norāda Tipāne, nekādā mērā neatpaliek no Eiropas mākslinieku snieguma. Unikālākais vitrāžas iemītnieks ir mīlīgā sēdošā vardīte.

Foto: TV3.LV

Ēdamtelpā vienkopus apvienotas vairāku vietējo mākslinieku darinātās mēbeles – tās nav no viena mēbeļu komplekta, bet tāpat ļoti labi saguļ kopā. Ļoti īpaša ir arī bufete ar oriģināli saglabājušajām vitrāžām, kurās iestrādāti tā dēvētie pātagas cirtieni jeb īpašs raksts. Muzeja direktore piebilst, ka visas mēbeles dzīvoklī arī ir “pilnas” – ja paver bufetes durvis, aiz tām skatam paveras trauki. Šādā veidā muzejs cenšas apmeklētājiem radīt sajūtu, ka dzīvokļa īpašnieki tepat kaut kur vien ir.

Izstāžu telpa

Tālāk dzīvoklis ieved gaismas pielietā telpā, kas, kā min Tipāne, varēja būt arhitekta darbnīca. Viņa šeit piebilst, ka dzīvokļa plānojums savam laikam bijis ļoti moderns. Redzams, ka daudzviet iestrādātas tādas kā nišas, jo, māju ceļot, nebija paredzams, cik liela ģimene konkrētajā dzīvoklī dzīvos un kādas būs tās vajadzīgas. Tā katrai ģimenei bija iespēja pašiem izvēlēties, kur būs vai nebūs durvis uz citām telpām.

Iespējamā darbnīca šobrīd pārvērsta par izstāžu zāli, kurā vēl līdz 25. septembrim izvietota izstāde “Neaizmirstulītes” – tā muzejam ir jau sestā tematiskā ziedu izstāde. Lai izstāde būtu interesanta, muzejs tā tapšanā uzrunājis arī citus muzejus un privātos kolekcionārus, kas dalījušies ar saviem priekšmetiem, kas rotāti ar neaizmirstulītēm. Tipāne piebilst, ka izstādē redzamie priekšmeti nav tikai jūgendstila laika, bet gan plašāka laika sprīža. Un apskatāmā ir daudz – ziedu vāzes, šķīvi, kartiņas, lakatiņi, krūzītes, tostarp ūsu krūze, lai vīrieši nesaslapinātu sejas apmatojumu, u. c.

Guļamistaba

Foto: TV3.LV

Dzīvokļa guļamtelpa ir salīdzinoši neliela. Tajā iekārtots kopīgs mēbeļu komplekts, uz sienām redzami rožu vainagu gleznojumi, bet kopējais apgaismojums ir visai tumšs, ko palīdz nodrošināt oriģinālie tumši zaļie vilnas aizkari. Tipāne pastāsta, ka muzejs arī centies saglabāt kādreizējo apgaismojumu – šur tur redzami svečturi, petrolejas lampas. “Rīgu mājas būvniecības laikā jau elektrificēja, taču elektrību nepadeva visu dienu, bet gan konkrētās stundās, tādēļ arī apgaismojums tika kombinēts.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Virtuve

Foto: TV3.LV

Pēc guļamistabas nonākam virtuvē, kuras galvenais elements, kā norāda Tipāne, ir plīts – tā joprojām ir darbības kārtībā, un muzeja darbinieki ap Ziemassvētkiem tajā cep piparkūkas. Tāpat, iespējams, neparasts ir ledusskapis, kurš it kā sadalīts divās daļās. Vienā aiz durtiņām tika uzglabāta pārtika, bet otrā, atverot ledusskapja augšā iebūvētu lūciņu, uzglabāja ledu.

“Daugavā grieza ledu, kuru glabāja ledus pagrabos, sagrieza gabalos un ledus vedēji nepieciešamo daudzumu izvadāja pa mājām. Izkusušā ūdens notecināšanai pat iestrādāts atverams krāns,” stāsta muzeja direktore.

Foto: TV3.LV

Tāpat virtuvē skatāmi, piemēram, neierasti dvieļu pakaramie, kas katrs paredzēts konkrētam dvielim, piemēram, traukiem vai nažiem. Virtuvē ir arī pieliekamais, kurā, šķiet, atrodams pilnīgi viss – sākot no marinētu gurķu vai ievārījumu burkām, bet beidzot ar Lieldienu zaķu formiņām.

Virtuvē ir arī ieeja tā dēvētajā meitas istabā, kas šajā dzīvoklī ir neliela, bet ar logu. Meitas istabas visbiežāk bija ierīkotas telpās bez logiem, tāpēc šeit redzamais logs ir turīguma rādītājs. Istabā iekārtots latviešu meistaru darināts skapis un jūgendstila gulta.

Vannas istaba un tualete

Foto: TV3.LV

Paejoties tālāk, iespējams ielūkoties vannas istabā, kurā saglabājusies oriģinālā vanna. Tipāne pastāsta, ka arī tolaik bija iespējams mazgāties siltā ūdenī, tiesa, tikai nedēļas nogalēs.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Bet blakus vannas istabai atrodas tualete, kurā ierīkota tam laikam modernā santehnika, kuru ražoja Anglijā. Muzeja vadītāja atklāj, ka tie, kuri šādu santehniku varēja atļauties, bija ļoti turīgi. Tas arī bija liels gods, tādēļ pēc jaunā tualetes poda iegādes cilvēki brauca nevis pa taisno mājās, bet izlaida riņķi cauri pilsētai, lai visi redz, ko ir iegādājušies.

Muzeja virtuālā izziņa

Ar vannas istabas un tualetes apskati arī beidzas iekārtotā dzīvokļa apskate, taču muzeja iepazīšana vēl nav tuvu noslēgumam. Pēc tam iespējams nokāpt nosacītā pagrabstāvā, kur vispirms atkal skatam paveras izstāžu zāles ar konkrētajā brīdī aktuālo izstādi, kas “tv3.lv” apmeklējuma laikā ir “Neaizmirstuļu”.

Foto: TV3.LV

Šeit jau redzami dažnedažādi priekšmeti ar ziedu elementu no jaunākiem laikiem – 1920. līdz 30. gadi, starpkaru periods, arī padomju laiki. Ļoti interesants ir Latvijas Kara muzeja eksponāts – izšūts kabatas lakatiņš, kuru 1940. gados izšuvis cietumnieks. Viņš attēlojis savus sapņus par ceļošanu, kameru un savus iniciāļus neaizmirstuļu vainagā.

Tāpat pagrabstāvā iekārtota multimediju zāle, kurā iespējams skatīties filmas par Rīgas jūgendstilu, rīkot nelielas konferences, izglītojošus pasākumus. Tipāne norāda, ka muzeja digitalizācijā daļa finansējuma nāk no Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta.

Ir arī trīs virtuālās telpas. Vienā skatāmas fotogrāfijas ar dažādiem cilvēkiem – daži ir zināmi, par citiem zināms tikai foto autors. Šajā muzeja daļā arī katram apmeklētājam iespējams uz mirkli atgriezties jūgendstila laikmetā, galvā uzmaucot tam laikam atbilstošu cepuri un apsēžoties īpaši iekārtotā fotostūrī, un to iemūžināt paliekošās atmiņās.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Foto: TV3.LV

Tālāk apmeklētāji nonāk tā dēvētajā sadzīves zālē ar oriģinālajām tapetēm un citām detaļām. Šeit iespējams skatīties dažādas izglītojošas filmas, piemēram, par pašu muzeju vai Rīgu. Var iepazīt tā laika apģērbus, sasveicināties ar “spokiem”, kā arī salikt kādu puzli vai uzcelt savu jūgendstila māju – tās esot bērnu iecienītākās aktivitātes.

Visbeidzot nonākam arhitektu zālē, kur var iepazīties ar Rīgā esošajām jūgendstila ēkām, tostarp atrašanās vietu, arhitektu, detaļām u. tml. Tāpat atsevišķa virtuālā sadaļa veltīta tikai slavenākajiem Rīgas arhitektiem un it īpaši Konstantīnam Pēkšēnam. Kā arī šeit skatāmi izzinošie materiāli par 1901. gada Rīgas septiņsimtgades izstādi.

Ko muzejs piedāvā?

Jau viss iepriekš aprakstītais veido lielāko daļu muzeja piedāvājuma – Tipāne norāda, ka visu iespējams apskatīt gan individuāli, gan gida vadītās ekskursijās. Ievērībai – muzeja apskatei nepieciešams ierēķināt vismaz stundu, taču, ja nepieciešams, gids var izvest arī ātrākā ekskursijā, iepriekš gan vienojoties par vēlmēm un iespējām.

Tāpat bez pastāvīgās ekspozīcijas muzejā regulāri skatāma vismaz viena vai pat vairākas mainīgās izstādes. Norisinās arī dažādi pasākumi, piemēram, bērnu rīti vai radošās darbnīcas. Un kas svarīgi – darbinieki ikvienu muzeja apmeklētāju sagaida skaistos, laikmetam atbilstošos tērpos, kas vēl vairāk ļauj sajust tā laika burvību.

Vairāk par muzeju, tai skaitā cenrādi un aktuālos pasākumus, meklē “Rīgas Jūgendstila centra” mājaslapā vai “Facebook” profilā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm