tv3.lv

Dārza eksperte: Īstais sēšanas brīdis ir rakstīts uz sēklu paciņas

Jautājums, kad ir īstais laiks sēt? Vai es nenokavēšu? Kuras senču tradīcijas ir jāievēro, bet par kurām mūsdienās ir jāaizmirst? “Vecās tradīcijas ir jāievēro, bet ar prātu un saprātu”, skaidro “Zutiņu” stādaudzētavas saimniece Rūta Beirote.

11. aprīlī 7:00

“Ja mēs ņemam vērā kukaiņu dienas un kalendāro dienu tradīcijas, mums ir jāsaprot, kad mūsdienu kalendārs neatbilst reālajam saules kalendāram, pēc kura vadījās latvieši tajā laikā, kad tradīcijas radās,” stāsta R. Beirote.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Ļoti daudzi audzētāji, kas audzē mazos apjomos pieturas pie tradīcijām – sēt dažādās mēness fāzes, bet mums ir jāņem vērā arī klimata pārmaiņas. Gan uz vienu, gan uz otru pusi. Iespējams, mēs varam daudz ko darīt ātrāk un, iespējams, daudz ko mums vajag darīt drusciņ vēlāk, jo arī salnu efekti ir mainījušies,” stāsta R. Beirote.

Emocionāli dārzā vēlamies sēt un stādīt ar pirmajiem izdīgušajiem zaļumiem un pirmajās siltajās, saulainajās dienās, bet faktiskais brīdis ir cits.

“Vienkārši lasām uz sēklu paciņas. Par augu, ko esam nopirkuši, nebūs teikts, ka jāstāda vecā mēnesī, kaut kad uz aprīļa beigām, uz paciņas ir rakstīts pilnīgi skaidri, kad viņš sadīks un būs savā stādu stadijā vai jāizstāda divu vai trīs nedēļu laikā. Mums ar skaidru saprātu ir jāsaprot, ka nevienu gadu nav bijis citādāk un arī šogad kaut ko reāli stādīt ārā, tos pašus tomātus, mēs nevarēsim ātrāk par 10. maiju,” stāsta R. Beirote.

Rūta Beirote, “Zutiņu” stādaudzētavas saimniece

Pēc tā, kas ir rakstīts uz stādu paciņas, mēs arī izskaitām precīzu datumu, kad mums ir jāiesēj.

“Šķirnes ir tik dažādas. Tie paši salāti, var sadīgt 40 dienās un būs, kas sadīgs 60 un vairāk dienas,” skaidro R. Beirote.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Pirmais aramlauks ir uz palodzes, nākamais siltumnīcā. Tikai pēc tam, kad zeme būs iesilusi, sākam domāt, ko sēt un stādīt ārpusē.  Lai kā mēs arī gribētu, kamēr zeme būs auksta, neviens augs neaugs.  Būs atsevišķi augi, piemēram, tomāti, kurus ātri izstādām, viņi tur sēž zili nosaluši un gaida labākus laikus.  Gurķus jāsēj aprīļa beigās, jo gurķi baidās no aukstuma. Gurķis, ja tam zemīte, kur mēs iestādām, ir par aukstu, latviski sakot, ielien atpakaļ. Gurķis nomirst. Gurķis diemžēl aukstumu nepacieš,” skaidro R. Beirote.

Rūta Beirote, “Zutiņu” stādaudzētavas saimniece

Mēs, gluži vienkārši, dārzkopībā tos saucam par stresa novārdzinātiem stādiem, no kuriem rezultātā būs arī krietni vien mazāka raža. Mums jau to īsti nevajag. Tas ir tikai mūsu nepacietības rezultāts.

Pirmā vienīgā un smaidīgā puķīte, ko varam sāk stādīt ārā, ir atraitnīte.

“Atraitnītes var stādīt kā vienā tā otrā Latvijas malā, skatoties, kas notiek aiz loga tieši tavā dārzā. Atraitnītes iztur līdz – 5 grādu aukstumam,” atklāj R. Beirote.

Rūta Beirote, “Zutiņu” stādaudzētavas saimniece

Ņem vērā, ja ir – 5 grādi, atraitnīte nenosals, bet viņa arī neziedēs, neaugs, neveidos ziedus. Atraitnīte -5 grādus izturēs divas, trīs dienas. Varbūt vairāk, bet pēc tam stādiņš sāks bēdāties.

“Lai cik būtu norūdīta atraitnīte, tās stādi ir no siltumnīcas, kur nekad vairāk par -2, -3 grādiem nav, pat tādās ļoti aukstās naktīs. Pirmais, ko mēs varam darīt, ārpusē podos iestādīt sīkziedu atraitnītēm, jo tās ir daudz izturīgākas un spēj pacelt ziediņus, kad tās ir atkusušas. Ja kāds no ziediņiem aizies bojā vai nolūzīs, tad būs vēl citi vietā, kas turpinās krāšņo ziedēšanu. Lielziedu atraitnītēm, savukārt, visbiežāk ir tikai viens zieds, ja tas apsalst un aiziet bojā, uz kādu brīdi būs tikai foršs zaļums aiz loga” teic R. Beirote.

Populārākie ticējumi, tradīcijas un māņticība dārzkopībā:

–        Lapainie augi jāsēj jaunā mēnesī.

–        Sakneņi jāsēj vecā mēnesī.

–        Zirņi jāsēj 100. dienā, lai nav tārpaini.

–        Sīpoli jāstāda pa Jetēm, tad vienmēr izdodas.

–        Kartupeļi jāstāda tādā dienā, kad gubu mākoņi pie debesīm, tad būs lieli un daudz.

–        Kāpostus stāda jaunā mēnesī un miglainā dienā, tad tārpi nemetās.

–        Ķirbji jāstāda pilnmēnesī, tad būs lieli un apaļi.

–        Māras dienā neko nesēj un nestāda, tad kukaiņi noēdīs.

–        Zaļajā ceturtdienā neko dārzā nedara un negriež zarus, tad čūskas mājās nāk.

–        Zirņus sēj tādā dienā, kuras nosaukumā nav burta R.

–        Gurķus nedrīkst sēt tukšā mēnesī, tad būs daudz tukšo ziedu.

AVOTS: “Zutiņu” stādaudzētava

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm