tv3.lv

Atklājam, kāpēc garšīgais tirdziņa tomāts ir “neglīts”

Pašu vai mammas dārzā audzētie, tāpat kā tirdziņos nopērkamie, tomāti ir ar citu garšu un smaržu. Taču tirdziņā bieži nākas skaidrot, ka tie neglītie tomāti ir “Mājas tomāti”. Paskaidrosim, kas ir “Mājas tomāts”.

10. augustā 12:01

“”Mājas tomāts” ir kā “ielas puika” – tam savā dzīvē nācies daudz ko piedzīvot un mūsu laika apstākļos īpaši izdzīvot, tamdēļ rētas un pieredze rakstīta tā sarkanajā, rievotajā sejā,” stāsta stādaudzētavas “Zutiņi” saimniece Rūta Beirote.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Rūta par tomātu stāsta kā par dzīvu būtni, no “piedzimšanas” uz palodzes, augšanas siltumnīcā un “Mājas tomātu” sēklu īpatnībām. Rūta par nopietno spēj pastāstīt saprotami, lai katram no mums būtu skaidrs, cik garš ir sarkanā, dzeltenā vai melnā tomāta ceļš līdz mūsu galdam.

“Viss sākās ar to, ka “Mājas tomāts” “piedzima” uz palodzes martā. Krietni vien par agru, tādēļ līdz pat siltajam maijam tas garlaikojās un stīdzēja, izauga jau teju līdz ziediem. Kad bija laiks iet uz siltumnīcu, uznāca aukstuma krīzīte un nekur viņš netika, sēdēja mājās. Kad nu beidzot tas tika iestādīts siltumnīcā, uznāca nākamais aukstuma vilnis, un tas drebinājās aukstajā siltumnīcā zils palikdams. Ne magniju uzņēma, ne citus vitamīnus, kas tik ļoti vajadzīgi “jaunietim”,” stāsta Rūta.

Par to, cik svarīga ir zinoša kopšana

“Par laimi, drīz sākās siltums un “Mājas tomāts” varēja paaugties, bet ne uz ilgu laiku. Atnāca “bargā vasara”, un siltumnīcā nu bija teju 50 grādi. Tādā ne ziedēt, ne “smaidīt” gribējās. “Vardarbība” sekoja arī no saimnieka. Nē, ne jau ļauns viņš, vienkārši ne īpaši zinošs. Tad, kad vajadzēja ar kalciju smidzināt, šamais pakaisīja saberztas olu čaumalas. Kad vajadzēja “minerālvielu palīdzības poti”, saimnieks vien noteica, ka viss vajadzīgais jau zemītē esot un pietiek ar ūdeni,” paskaidro Rūta.

Būtiska ir arī tomātu seklu izvēle

“Turklāt “Mājas tomāts” jau nāk no “Garšīgo šķirņu” kastas nevis no rūdītajiem lielaudzētāju hibrīdiem. Tādiem lutināšana nepieciešama īpaši, jo “uzvarētāja un lielās ražas gēns” nav šūpulī ielikts. Lai nu kā, pa vasaru sagrabinājis pāris tomātogas, tas tomēr sāka ražīgi augt, bet tad – plaukš – aukstais, mitrais augusts un rudens klāt. Kamēr pa dienu divdesmit, pa nakti knapi pieci grādi. Ej nu saproti, kā tādā laikā uzvesties. Tad vēl saimnieks salaista pirms nakts uz vella paraušanu… Nav brīnums, ka tomātēniem plaisā vaigi un asaras tek,” skaidro Rūta.

“Rūdījums” tomātam dod to īpašo garšu

“Bet šāds rūdījums tomātam dod pavisam “citu iekšu”. Tomēr tas atspoguļojas vaigā – reti kurš “Mājas tomāts” lepojas ar Breda Pita izskatu. Lielākā daļa tomēr velk uz Stalones pusi “Rokija” 3. sērijā,” smaidot stāsta Rūta.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kas tad tiem lielveikalu tomātiem citādāks?

“Pavisam citas šķirnes, kas nodrošina vienādus un skaistus augļus, precīzi noregulēta un vienmērīga temperatūra visas augšanas laikā, agronomu izvēlēts mēslojums. Varētu teikt: “Luksusa numuriņš ar šampanieti.” Tādēļ nemeklējiet apaļos, skaistos, bez skrambiņām un plaisiņām tomātus tirdziņā. Tie ir lielveikalos,” stāsta Rūta.

Paša audzētie vai mammas dārzā audzētie tomāti ir ar citu garšu un smaržu. Kā saka Rūta: “”Mājas tomāti” ir ar tādu gardu iekšu. Jo kā kāds mūsu politiķis reiz teica: “Skaistums taču no iekšām nāk!””

Vairāk Rūtas padomu par audzēšanu šeit.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm