tv3.lv

Lielākais Rīgas "restorāns" jeb ko un kā ēd zoodārza iemītnieki

Šā raksta ideja dzima, kad ziņās izlasīju, ka dzīvnieku pabarošana Rīgas zoodārzā dienā izmaksā 2000 līdz 3000 eiro dienā, bet daži no iemītniekiem ēd tikai garneles vai mango, vai vēl ko citu specifisku. Tā tēlaini izsakoties, zoodārzs, iespējams, ir lielākais restorāns Rīgā, turklāt pavisam noteikti ar plašāko ēdienkarti un izvēlīgākajiem ēdājiem – vairākiem tūkstošiem dzīvnieku no visām pasaules malām.

“tv3.lv” piedāvā ielūkoties tā virtuves “aizskatuvē”, kur mūsu gids bija Māris Lielkalns. Viņš gluži kā labs viesmīlis smalkā restorānā zina ikviena “klienta” vēlmes, paradumus un gastronomiskās vājības.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Īpašas porcijas, diētas un pat “atslodzes” dienas

Mūsu tikšanās bija sarunāta agrā rīta stundā pašā septembra sākumā. Kad tuvojos Mežaparkam, lietus gāza kā ar spaiņiem un īsi pirms pulksten astoņiem gaisma tā arī īsti nebija parādījusies. Neko darīt, nodomāju, gan jau arī ar vārdiem izdosies izstāstīt šo stāstu, jo uz fotogrāfijām cerēt nav ko – kurš sevi mīlošs zvēriņš tādā laikā nāks laukā no migas? Lika pagaidīt!

Māri satikām zoodārza stāvlaukumā un kopā, ar iedegtām avārijas gaismām gluži kā Āfrikas safari, braucām cauri pavisam tukšajam zoodārzam uz Ķīšezera krastu, kur garā vienstāva ēkā atrodas barības virtuve. Pie tās jau bija noparkota neliela, pelēkbalta kravas mašīna – mūsu pirmais apskates objekts.

Virtuves darbinieki tās kastē mūsu atbraukšanas brīdī jau krāva lielākas un mazākas kastes, maisiņus ar burkāniem, kāpostiem un citiem dārzeņiem. Tieši šādi, reizi dienā, vienalga, vai līst, vai snieg, vai saulīte pa zemes virsu ripo, tiek sadalīta barība zoodārza iemītniekiem, ko auto izvadā pa visu teritoriju.

Tomēr biju nedaudz alojusies, spriežot par porciju un barības daudzumu, jo iedomājoties, ka mašīna tiks piekrauta ar kaudzi. Tā nu gluži nebija. Porcijas pielāgotas tam, cik daudz dzīvnieki paši sev varētu sagādāt brīvā dabā, kā arī atbilstoši to aktivitātei. Jāsaka, ka apēstais daudzums tomēr nav mazs – aprēķināts, ka pašlaik nedēļā visi dzīvnieki zoodārzā kopā apēd apmēram 18 tonnas dažādas barības.

Salīdzinoši nelielais izvadājamās porcijas daudzums ir saistīts ar to, ka, piemēram, zāli un zarus zemnieks, ar kuru noslēgts līgums, nogādā uzreiz pie dzīvnieku mītnēm. Arī kombinētās barības nedēļas norma tiek izvadāta vienā dienā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Foto: ARTIS PUPIŅŠ, TV3.LV

Māris Lielkalns stāsta, ka šeit tiek sasvērts un nomērīts barības daudzums dzīvniekiem visai dienai. Sestdienās gan tiekot aizvesta papildporcija arī svētdienai. “Mūsu zoodārzs ir sadalīts pa rajoniem. Lauvas – tā ir Lauvu māja. Bet lauvu mājā dzīvo vēl daži citi dzīvnieki. Un viņiem nepieciešamo saliek vienkopus. Ir Kamieļu māja, Brieži, Savanna, Ķenguru māja, kā arī citi rajoni, un tur arī ir dzīvnieki ar savu ēdienkarti,” principus, kā galvenajā barības virtuvē komplektē katras dienas kravu, skaidro Māris.

“Tālāk jau darbinieki sadala to visu pa dzīvniekiem. Ja tā nopietni, mums ir ļoti milzīgs restorāns, mums ir ļoti daudz pavāru – vismaz 70 cilvēki. Regulāri kolēģi iesniedz virtuvei informāciju, kādas ir izmaiņas. Izmaiņas ir ne tikai attiecībā uz dzīvnieku skaitu. Gan karantīnā, gan arī ekspozīcijās dzīvnieki mainās. Kādu atved, kāds piedzimst, tāpat arī zoodārza dzīvnieki nedzīvo saules mūžu. Lai arī cilvēki tā bieži domā. Tāpat apetīte mainās līdz ar sezonu. Rudenī iemītnieki kļūst ēdelīgāki – rezerves ziemai jāuzkrāj.”

Foto: ARTIS PUPIŅŠ, TV3.LV

Māris arī skaidro, ka dzīvnieku “gaumes” ļoti atšķiras – zoodārzā tiek pasūtītas vairāk nekā 150 dažādas barības grupas – graudu maisījumi, jūras produkti, augļi un dārzeņi, ķērpji un daudz kas cits.

Katram dzīvniekam ir arī savs ēšanas režīms. Piemēram, tīģeri Taiga un Augusts nemaz neēd katru dienu, jo savvaļā ne vienmēr medības ir veiksmīgas un izdodas noķert kaut ko, ko likt uz kārā zoba. Tāpēc arī zoodārzā tīģeriem ir “atslodzes dienas” un dienas, kad tiek servēta tikai pusporcija, savukārt tai seko diena, kad dzīvnieks kārtīgi pieēdas – tā, kā to būtu darījis pēc veiksmīgām medībām. Līdzīgs barošanas režīms ir citiem plēsīgajiem dzīvniekiem – lūšiem, lauvām, kondoriem, grifiem.

Arī ēšanas laiki dzīvniekiem zoodārzā atšķiras. Putni ēd ļoti agri, līdzko pamostas, ēdienam ir jābūt “galdā”. Pārnadžiem ik pēc dažām stundām servē nelielas porcijas, lai visas dienas laikā viņi varētu gremot kādu gardumu, savukārt nakts dzīvnieku būros gaismas režīms izmainīts tā, ka dienas laikā tajos ir tumšs un dzīvnieki ir aktīvi – ēd un kustas, bet nakts laikā gaišs un zvēriņi guļ.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Foto: ARTIS PUPIŅŠ, TV3.LV

Bet, piemēram, lauvu saimes pārstāvji neēd pie “viena galda”, stāsta Māris. “Viņiem jādod atsevišķi – mammai ar mazajiem un tēvam, citādi viņi apbižo Kali. Nupat ieliku “Youtube” kanālā gabaliņu no novērošanas kamerām – paps vispirms dabū lielo gaļas gabalu un aiziet atsevišķi visu apēst. Tad visus salaiž kopā barā mieloties, tēvs nāk paņemt vēl nelielu gabaliņu gaļas no iekštelpas, iznes laukā, bet tad uzreiz visi viņam metas virsū un atņem. Puisim nekas nepaliek. Viņš bēdīgi paskatās, paskatās, aiziet pēc nākamā gabaliņa un vieglprātīgi to arī iznes laukā. To arī viņam atņem. Trešo gabaliņu viņš saprot, ka ārā nevar nest, un apsēžas iekšā apēd,” ikdienas ainiņu lauvu aplokā uzbur Māris.

Pašu audzēti labumi

Taujāts, ko ēd lielākais un mazākais dzīvnieks zoodārzā, Lielkalns atzīst, ka par lielākajiem neesot šaubu – tie ir nīlzirgi un to apetīte ir lieliska, jo ik dienu viņu milzīgajās mutēs nonāk ap 70 kilogramiem barības. Pašlaik zoodārzā mīt divas nīlzirgu dāmas – Funte un Guste, kas ir veģetārietes, un viņu ēdienkarti galvenokārt veido dažādi zālaugi un augļi.

Savukārt mazākie zoodārza iemītnieki jau ir interesants jautājums. Māris pieļauj, ka tās ir lapgriežskudru darba skudras, kas ir pavisam mazas, atšķirībā no saimes mātes jeb karalienes un sargiem.

Lapgriežkudru pūznis Rīgas zoodārzā. Foto: ARTIS PUPIŅŠ, TV3.LV

Šo skudru sabiedrība ir ļoti organizēta, un to ēdienkartes pamats vārda tiešā nozīmē ir lapas, ko skudras sasmalcina un izmanto par substrātu sēnēm, ko audzē pūznī un no kā pārtiek. Arī šo procesu var apskatīt zoodārzā – Tropu mājā lapgriežskudrām svaigas lapas tiek dotas ik dienu rīta pusē.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pašlaik zaļumu un lapu netrūkst, bet ko sniegotā ziemā? Izrādās, ka te talkā nāk čakli skolēni, kas rudenī lasa un nodod zoodārzam ozolzīles – tās darbinieki diedzē un tādējādi kukaiņi, kas pārtiek no svaigām lapām tiek pie brangas maltītes. Vasarās insektārija kolēģi arī ievāc svaigus avenājus, ko sasaldē ziemai.

Avenāji insektārijā daudziem labi iet pie dūšas. Foto: ARTIS PUPIŅŠ, TV3.LV

Zoodārzā audzē arī citu barību – pelītes, žurkas, kā arī kukaiņus, kas nepieciešami daudziem zooloģiskā dārza iemītniekiem.

Kā jau sākumā teikts, zoodārza “restorāna klienti” ir gardēži. Tāpēc no tālām zemēm tiek pasūtīti arī kaltēti vēzīši, ko ēd ūdens bruņurupuči, tāpat arī mīdiju gaļa, garneles, kalmāru filejas, kas paredzētas akvārija iemītniekiem, piemēram piraijām. Kā skaidro eksperts, šo delikatešu daudzums gan nav liels, piemēram, garneles tiek patērētas aptuveni 100 grami nedēļā, bet kalmāru filejas – 250 grami. Tomēr zoodārzs pasūta barību lielos iepakojumos, lai pietiktu kādam laikam.

Garneles lielos iepakojumos iepērk, lai pietiktu ilgākam laikam. Foto: ARTIS PUPIŅŠ, TV3.LV

“Mums ir līgumi ar zemniekiem, par lietām, ko viņi piegādā – augļi, dārzeņi, gaļa, zivis un daudz kas cits. Ir arī vienošanās ar “Maxima”. Viņi paskatās savās noliktavās, un saprot, ka kāda krava ir pietiekami laba, bet neizturēs ceļu uz veikalu un pēc tam būs jāizmet. Tad zvana mums, un mēs braucam pakaļ. Ir līgumi arī ar ārzemju ražotājiem – lielākoties tie ir granulu, kombinētās spēkbarības, specializētas barības ražotāji. Dzīvnieku barošana zoodārzos ir zinātniski pamatota, sabalansēta, lai dzīvnieki dabūtu visu, ko viņiem vajag, atbilstoši savam enerģijas patēriņam.”

Zoodārzs pasūta 55 veidu barības granulas dzīvnieku “dažādajām gaumēm”. Foto: ARTIS PUPIŅŠ, TV3.LV

Zoodārzs pasūta vairāk nekā 50 dažādu veidu barības granulu, kas nepieciešamas dzīvniekiem un atšķiras ne vien pēc ēdāju sugas, bet arī vecuma un nepieciešamībām. Zirgiem, strausiem, pārnadžiem, grauzējiem, ķenguriem, primātiem, zebrām, kukaiņēdājiem, flamingiem – katram savas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Žirafe – kārumniece

Žirafes mēle ir aptuveni 50 centimetrus gara un tā ir jātrenē, tāpēc barība tiek “slēpta”. Foto: ARTIS PUPIŅŠ, TV3.LV

Piemēram, pieaugusī žirafe Kimi  (attēlā pa kreisi) ēd viena veida granulas, bet vēl pusaudzei Vakilijai (attēlā pa labi) tiek veidots trīs dažādu granulu maisījums. Turklāt tas viss tiek ievietots dažādos pašu izveidotos traukos ar caurumiem un novietots visdažādākajās vietās, lai žirafe ik dienu trenētu spēju atrast un ar teju 50 centimetrus garo mēli “izmakšķerēt” barību, jo dabā jau bļodiņa pati ik dienu nepiepildās.

Arī dzīvniekiem ir sava gaume uz barību un mīļākie kārumi. Ja jau sākām par žirafēm, tad interesanti, ka Vakilija esot gatava uz visu ķiplociņa smaržas un garšas dēļ. To var sajust, jau ienākot žirafu mājas “aizkulisēs”, kur glabājas arī jauki smaržojošas lucernas siena ķīpas, ko zoodārzs garkakļu ēdienkartei pasūta Igaunijā. Kā stāsta žirafu kopēja Aleksandra, Vakilijas kāre pēc ķiploka tiek izmantota, lai žirafei iemācītu izpildīt dažādus uzdevumus, piemēram, bumba ar to ierīvēta, lai pievērstu garkaklainās jaunkundzes uzmanību un viņa ar to spēlētos. Tāpat arī, lai pielabinātu un ļautos ķemmēšanai, vai trenētu jau minēto mēles funkciju.

Un tā individuāla pieeja jāatrod katram.

Kas tie par dzīvniekiem “nebaro”?

Ienākot žirafu mājā, Māris Lielkalns rāda arī daudzos, zaļos kociņus, ko žirafes jau nedaudz apgrauzušas. Zaļu kārklu un bērzu meiju mašīna šeit vasarā arī piestāj ik dienu, jo dzīvniekiem nepieciešamas lapas un miza. Savukārt ziemai salikta kaudze ar kaltētām zaru slotiņām. Protams, ziemā žirafes saņem arī bezlapainus kārklu zarus, no kuriem dzīvnieki noplēš mizu.

Foto: ARTIS PUPIŅŠ, TV3.LV

Pie aploka lasāma arī plāksnīte, kas vairākās valodās aicina apmeklētājiem nebarot dzīvniekus pašiem. Tādas ir vai pie katra aploka visā dārzā. “Mums ik pa laikam paprasa, kur ir tas dzīvnieks “nebaro” un kāpēc viņš ir tik daudzās vietās,” smej Māris, bet nopietni piebilst, ka dzīvnieku barošana ir zinātniska lieta un kārumu došana zoodārza iemītniekiem, lai arī labi domāta, nodara lielu skādi. Tiek izjaukts sabalansētā uztura plāns, dzīvnieks pierod ubagot un neēd to, kas būtu vajadzīgs viņa organismam, bet pašā sliktākajā gadījumā arī uzņem lietas, kas tam kaitīgas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Māris min līdzību ar koka mucu, kurai visiem dēlīšiem jābūt vienāda garuma un pareizi saliktiem, lai ūdens nelītu ārā – tāpat ir ar sabalansētu uzturu dzīvniekiem.

Tomēr, lai apmeklētājiem ļautu ielūkoties dzīvnieku neparastajā ēdināšanas pasaulē, ik dienu vasara sezonā (šogad tas notiks līdz 11. septembrim) noteiktos laikos iespējams piedalīties un vērot dzīvnieku publisko barošanu.

Roņiem ļoti patīk mācīties un apgūt ko jaunu. Foto: ARTIS PUPIŅŠ, TV3.LV

Īpaši iecienīta ir roņu, kuru baseins atrodas pie pašas zoodārza ieejas, barošana. Roņi ir rotaļīgi dzīvnieki un labprāt trenējas, tāpēc arī apmeklētājiem ir interesanti viņus vērot. Kā stāsta zoodārza pārstāvis, šie treniņi ir arī ļoti praktiski un nepieciešami, lai tādus lielus dzīvniekus kā roņus varētu pieradināt pēc komandas, piemēram, pārvietoties uz citu baseinu vai ļauties vienkāršiem medicīniskiem izmeklējumiem un nebūtu nepieciešams viņus iemidzināt. Roņiem ļoti patīk mācīties un apgūt ko jaunu. Kā interesantu faktu viņš min, ka viens no trikiem, ko roņiem patīk izpildīt, ir baseinā iemesta mobilā telefona atnešana. Tomēr laiku pa laikam gadoties arī pigori un ronis no baseina atnesot ne savu rotaļu telefonu, bet svešu.

Diemžēl apmeklētāji reizēm baseinos iemet arī monētas, saulesbrilles vai kādas rotaļlietas, ko ziņkārīgie dzīvnieki var sakost vai norīt, tādējādi nodarīt sev pār.

Neparastie ēdāji

Turpat, “pāri ielai”, roņiem kaimiņos mīt koši sārti flamingi. Izrādās, tie ir vieni no vecākajiem zoodārza iemītniekiem un vecākajam putnam aplokā ir jau 40 gadu. Flamingi ēd jau minētos mazos, kaltētos vēzīšus, ko gluži kā smalkiem atpūtniekiem dienvidzemēs kopēji viņiem pasniedz turpat baseinā. Flamingu knābis veidots tā, lai no ūdens varētu izkāst šos gardumus, tāpēc arī apmeklētāji var labi novērot, kā putni ēdot iebāž knābi ūdenī un it kā velk, kā maisa ūdeni.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Flamingi ir vieni no gados vecākajiem iemītniekiem Zoodārzā. Foto: ARTIS PUPIŅŠ, TV3.LV

Zoodārzā mīt arī vairākas iespaidīga izmēra žņaudzējčūskas. Lielie pitoni ēd reti, bet brangi. Kā stāsta Māris un Tropu mājas kopēja Linda, pitons ik pēc dažām nedēļām notiesā prāvu trusi. Taujāju – kāpēc ne vairākas peles vai žurkas, ko taču vieglāk norīt. Izrādās, šim procesam čūskai tomēr būtu jāpatērē vairāk vērtīgās enerģijas un nereti arī daudz vairāk laika. Turklāt arī dabā, augumā lielākas čūskas pārtiek no lielākiem medījumiem.

Krokodilu maltīte. Foto: ARTIS PUPIŅŠ, TV3

Gavialkrokodili Tropu mājā. Foto: ARTIS PUPIŅŠ, TV3.LV

Tropu mājas baseinā mīt arī trīs krokodili. Kā jau aukstasiņu dzīvnieki, tie labprāt laiskojas baseina krastā vai peld siltajā ūdenī. Krokodilu iecienītā maltīte ir zivis, svaiga vistas gaļa un olas. Kopēja tos vai nu iemet kārajā milzu mutē, vai pasniedz ar garu pinceti.

Novēroju, ka gavialkrokodili savu maltīti aprij zibenīgi, savukārt blakus baseina esošais mazākais Ogoves pundurkrokodils paņem prāvu kumosu no kopējas un stāv nekustīgi, tomēr neizlaižot to no mutes. Izrādās, ka arī zoodārzā, tāpat kā dabā, dzīvniekiem jāuzmanās, lai nepazaudētu barību. Proti, tajā pašā baseinā mīt arī lielie Āfrikas mīkstrupuči, kas nepakautrēsies veikli pievākt krokodila gardumus, ja tas pārāk ilgi brīnīsies.

Bet īsti gardēži ir skudrulāči četrpirkstu tamandua. Tiem gluži kā populārām Instagram influencerēm iecienītākā maltīte ir augļu un dārzeņu smūtijs. Lūk, kada ir recepte smūtijam skudrulāču četrpirkstu tamandua gaumē.

Īpaša diēta ir arī daudzu bērnu mīļajiem ziemeļbriežiem, kas lepni izriezuši ragus pastaigājas savā plašajā aplokā. Tie labprāt ēd zāli, kārklu zarus un lapas, bet to lielākais gardums ir ķērpji. Un šo barību prāvās kravās piegādā taisni no mežiem pie Ziemassvētku vecīša namdurvīm – Somijas ziemeļiem. Tā kā ķērpjus atved izžāvētus, tad pirms briežu maltītes tie jāizmērcē mīksti.

Ziemeļbriežiem maltītēm no Somijas piegādā kaltētus ķērpjus. Foto: ARTIS PUPIŅŠ, TV3.LV

Gardās eglītes

Ja jau par Ziemassvētku vecīša palīgiem, tad jāpiemin, ka zoodārzā īstie “Ziemassvētki” sākas 2. janvārī. Kā stāsta Māris Lielkalns, tad eglīšu tirgotāji nepārdotās, bet dabīgās (ar ķimikālijām neapstrādātās) eglītes atved uz zoodārzu un dzīvniekiem sākas svētki.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tās priecē gan tīģerus, kuriem kociņu zaros tiek iestiprināti gaļas kumosi, gan kamieļus, kas, saņemot šo dāvanu, kļūstot bērnišķīgi rotaļīgi un adatainos kociņus spārda pa visu aploku, priecīgi spriņģojot. Tāpat arī ziemeļbrieži ne tikai labprāt apskrubinot vitamīniem bagātās skujiņas, bet arī labprāt “izkaujas” ar eglītēm.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm