tv3.lv

Latvijā beidzot radīts iedarbīgs “Žubīšu gāzējs”! Autors atklāj sensacionālās dziras leģendu

Par šīs nedēļas “Facebook” sensāciju kļuvis Aizputes vīna darītavas saimnieka Mārtiņa Santa radītais vīns “Žubīšu gāzējs”. Portāls Skaties.lv sazinājās ar tā radītāju, vīndari Mārtiņu Santu un pārliecinājās – vīna nosaukums nav izvēlēts nejauši.

2018. gada 20. aprīlī 12:19

“Dažādu alkoholisko dzērienu gatavošana ir bijusi mana aizraušanās jau vairāku gadu garumā. Būdams vēl puikas gados, skatījos un mācījos, kā no paša dārza ogām un augļiem, tēvs darināja vīnu. Un 2010. gadā tapa Aizputes vīna darītava, kas tagad ir iecienīts tūrisma objekts Aizputē.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Rīkojam tur degustācijas, vīna gatavošanas meistarklases, dalos pieredzē un receptēs. Vīna pagrabiņā iegriežas gan interesenti no Latvijas, gan ārvalstīm, gan kāzinieki. Šad tad tur tiek uzrīkota kāda vecmeitu ballīte vai kādi citi svētki.

Mani interesē un reizē sajūsmina viesu dažādās gaumes, un tieši tās iedvesmo mani radīt jaunus dzērienus. Jo, kad pavaicāju saviem viesiem, kāds vīns viņiem garšo, saņemu visdažādākās atbildes. Vieni saka – saldais vīns, kādi citi – sarkanvīns vai baltvīns, vēl kāds cits mani mēģina pavilkt uz zoba, sakot, ka viņam garšo degVĪNS. Reiz kādai kundzei prasīju, kas ir viņas mīļākais. Viņa atbildēja, lai nevienam nesakot, bet tas esot Edvīns.

Tāpat esmu saņēmis pārmetumus no zviedriem, ka vīna gatavošanā esmu izmantojis meža mellenes, jo, viņuprāt, mellenes no meža lasīt nedrīkstot – uz tām čurājot lapsas.

Tāpat arī kāds viesis no Vācijas, nogaršojis pīlādžu vīnu, jau grasījās izsaukt ātro palīdzību, jo, viņaprāt, pīlādži ir ļoti indīgas ogas. Vēlāk gan viņš atzina, ka vīns esot bijis gards, un mēs ,latvieši, esam dīvaini. Tā nu beigās viņš pat nopirka divas pudeles šī pīlādžu vīna. Vienu sievasmātei, bet otru savam priekšniekam.

Tā vīna pagrabiņā tapa arī dzēriens “Žubīšu gāzējs”.

Viss sākās ar to, ka iegriezos kādā no Liepājas krodziņiem, kur atcerējos, ka pirms pāris gadiem Liepājā tika izgatavots tūrisma produkts – kokteilis, ar nosaukumu “Amber city”, kuru varot uztaisīt tikai Liepājas labākie bārmeņi. Nolēmu pamēģināt.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Bārmenis sāka jaukt glāzē visas kokteiļa sastāvdaļas un no plaukta paņēma arī pudeli, kuru nekad iepriekš nebiju ievērojis – rabarberu liķieri. Palūdzu, lai ielej man to pagaršot arī atsevišķā glāzītē, un nodomāju, ka kaut ko līdzīgu varētu mēģināt pagatavot arī pats. Ne tik stipru, bet arī saldu. Garšīgu rabarberu liķiervīnu. Pie sevis prātoju jau uzreiz, kas gan tādu varētu dzert, kam tāds varētu patikt.

Pirmā doma ienāca prātā, ka tās noteikti varētu būt kundzītes cienījamā vecumā. Tās, kuras šo dzērienu ilgi taupīs kādai īpašai svētku reizei, un tad salies ciemiņiem mazmazītiņās glāzītes no sekcijas, kas ilgi stāvējušas blakus padomju laiku enciklopēdiju krājumiem, mazbērnu fotogrāfijām un porcelāna figūriņām. Bet man par lielu brīnumu, kad dzērienu biju izgatavojis, to iegādājās gados jauni, stalti jaunekļi.

Vaicāju viņiem, kāpēc tā? Jo līdz šim tiku uzskatījis, ka šādi kungi, nedaudz virs divdesmit, parasti karstā vasaras laikā veldzējas ar kādu aliņu vai vakarā iemalko kādu viskija glāzi. Uz ko saņēmu atbildi – ne jau mēs tos dzeram. Ar šo dzērienu mēs tālredzīgi ejam uz randiņiem, jo meitenes parasti saka: “Vai, cik garšīgs, un salds, vai tur vispār ir arī alkohols?” Uz ko viņi vien atbild ar viltīgu smaidu.

Kādā piektdienas novakarē pēc garas darba dienas uzkopu vīna pagrabu, bet piepeši vīna pagrabā ļoti steidzīgi iesoļoja kāds no minētajiem jauniešiem.

Teica, ka gribot nopirkt to labo dzērienu, bet esot piemirsis tam nosaukumu. Sāku piedāvāt viņam dažādus vīnus, bet katru manu piedāvājumu viņš noraidīja, mēģinādams atcerēties pēc kā tik mērķtiecīgi nācis, līdz beigās izstostīja – nu, to… nu… kā viņu sauca…to “žubīšu gāzēju”.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Abi saskatījāmies, un uzreiz tapa skaidrs, kas tas par dzērienu. Ilgu laiku pēc tam vēl pie sevis klusi nosmējos, atceroties šo vārdu salikumu – “Žubīšu gāzējs”.

Atstāstīju šo atgadījumu arī dažiem saviem visiem, kas mani pamudināja vīna pagrabā tapušo rabarberu liķiervīnu arī šādā vārdā nokristīt. Pret to gan smejoties iebilda kungi, sakot, ka to nevar darīt, jo tad jau viņas (dāmas, pie kurām viņi devās ar šo dzērienu ciemos) zināšot, ka jābūt uzmanīgām.

Esmu vienmēr bijis pret pārmērīgu alkohola lietošanu vai stipro dzērienu izmantošanu prastas apreibināšanās nolūkos. Vienmēr esmu aicinājis cilvēkus būt izvēlīgiem un kritiskiem dzērienu izvēlē, baudīt garšas un smaržas nianses, un doties lieliskā fantāzijas piedzīvojumā, ko tās sniedz, nevis sastrādātās muļķības un smaga nākošā rīta pieredze. Arī tas bija viens no iemesliem, kas atturēja mani šādi šo dzērienu nosaukt. Bet draugu un paziņu lokā šis rabarberu liķiervīna nosaukums jau bija kļuvis par folkloru.

Pat te vienā, te otrā pasākumā uzrādas kāds, kas vaicāja: “Vai tu esi tas Mārtiņš no Aizputes vīna darītavas? Varbūt tev mašīnā ir aizķēries kāds “Žubīšu gāzējs”?”

Tā nu kādu dienu joka pēc uzzīmēju Žubīšu gāzēja etiķeti, uzlīmēju to uz pudeles un padalījos ar to sociālajos tīklos. Pirmo stundu laikā saņēmu tik lielu pozitīvisma un smieklpilnu atsaucību, ka laikam jau nekas cits neatliks kā palikt pie šī tautas izvēlētā dzērienu nosaukuma.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Aizputes vīna darītavā reiz ciemojies arī šovs “Saimnieks meklē sievu”. Toreiz Ģirts Brumsons savas līgaviņas pārsteidza īpaši romantiskā gaisotnē.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm