tv3.lv

Plūdi apdraud Lielupes palienē mītošo savvaļas govju un zirgu ganāmpulku

Lielupes palienē dzīvojošām taurgovīm un “Konik” zirgiem šī ziema ir īpaši grūta, jo periodiski Lielupes ūdeņu uzplūdi ar ledu pārklājuši lielāko daļu dzīvnieku ierasto ganību, un tie, meklējot barību, var nokļūt bīstamajā plūdu zonā. Pašlaik Ķemeru Nacionālā parka darbinieki, novietojot lielas siena kaudzes drošākās vietās, vilina dzīvniekus prom no pāri plūstošās upes. Ar video autora Anda Liepas atļauju, piedāvājam ielūkoties šajā aizraujošajā dabas cīņā.

Tā kā pļavas klāj ledus un ūdens, cilvēkiem zāle ganāmpulkam siena veidā regulāri, šķērsojot plašas applūdušas teritorijas, jāpieved, bet barošanas vietas jāizvēlas, lai dzīvnieki tiek aizvilināti no lielāku plūdu riska teritorijām, skaidro eksperti.

Plašajās un lēzenajās Lielupes palieņu pļavās Ķemeru Nacionālajā parkā kopš 2006. gada ganās taurgovis un “Konik” zirgi. Šīs dzīvnieku šķirnes ir īpaši izveidotas dzīvei savvaļā un ir ļoti tuvas saviem sen izmirušajiem senčiem – tauriem un tarpāniem. Tādēļ to ganāmpulki var dzīvot savvaļā, palīdz atjaunot un saglabāt vērtīgās bioloģiskās pļavas, lai tās neaizaugtu ar kokiem un krūmiem.

Ziemas periodā taurgovis un “Konik” zirgi ar piebarošanu tiek piesaistīti īpaši izveidotai ziemas aploka teritorijai. Tas ļauj izvairīties no dzīvnieku palikšanas Lielupes plūdu zonā pavasara palu laikā. Tomēr šī ziema ir nokrišņiem un atkušņiem īpaši bagāta, kas licis upei izkāpt no krastiem plašākā teritorijā un agrāk nekā parasti.

“Lielupes palienē mums šobrīd ir ap 80 taurgovis un tikpat “Konik” zirgu,” portālam “tv3.lv” pastāstīja Ķemeru Nacionālā parka pārstāvis Andis Liepa. Palu laikā par ganāmpulkiem atbildīgie speciālisti ar traktoru pieved barību uz augstākajiem aploka punktiem.

“Taurgovis jeb Heka govis ir šķirne, kas radīta Vācijā, 20. gadsimta sākumā, mēģinot dažādu govju šķirņu krustošanas rezultātā iegūt izmirušajiem tauriem līdzīgus dzīvniekus. Šai govju šķirnei ir raksturīga spēja izdzīvot savvaļā, tajā skaitā aizstāvēties pret plēsējiem. Viena no raksturīgajām šķirnes pazīmēm ir balts deguns,” teikts Ķemeru nacionālā parka mājaslapā.

Nesen gan izskanējis, ka šo govju ganāmpulku nākotne Latvijā var tikt apdraudēta, jo spēkā ir prasība savvaļas dzīvniekus reģistrēt tāpat kā kūtīs mītošos mājlopus, jo normatīvajos aktos savvaļas ganāmpulka dzīvnieki joprojām tiek saukti par Heka šķirnes liellopiem. Tomēr tie praktiski ir savvaļas dzīvnieki, kam cilvēks tā vienkārši nevar pieiet klāt, lai ņemtu analīzes vai iezīmētu. Vairāk lasi šeit. 

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Savukārt “Konik” zirgu šķirne ir radīta Polijā. Līdzīgi kā taurgovis, šķirne tika radīta mērķtiecīgi krustojot dažādas zirgu šķirnes, lai iegūtu izmirušajiem savvaļas zirgiem līdzīgus dzīvniekus. Citās valstīs “Konik” zirgus izmanto arī jāšanai, galvenokārt terapijai. Tiem esot labestīgs, bet spītīgs raksturs. Viena no raksturīgajām šķirnes pazīmēm ir melna svītra pāri mugurai, teikts Ķemeru nacionālā parka mājaslapā.

Lielupes pļavas vēsturiski tika izmantotas siena pļaušanai un padomju laikā tika vairākkārt meliorētas. Vēlāk tās pamazām aizauga ar niedrēm un krūmiem. 2000. gadu sākumā dabiskām pļavām raksturīgās augu sugas un retumi bija saglabājušies tikai atsevišķās vietās. Ganot un pļaujot pļavās pamazām samazinās niedru un krūmu daudzums, atgriežas pļavu augi. Lielupes pļavās noris zinātniskie pētījumi par to, kā ganīšana un pļaušana ietekmē dabisko zālāju atjaunošanos.

Pašlaik taurgovju ganāmpulki mīt Ķemeru Nacionālajā parkā un Papes dabas parkā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm