tv3.lv

Reabilitēt kartupeli, mazāk gaļas, netērēties sulai: krīze ir iespēja ēst vēl veselīgāk

Pilnvērtīgs uzturs nebūt nenozīmē, ka tas ir dārgs, – “tv3.lv” uzsver uztura speciāliste Baiba Grīnberga. Viņa dalās veselīgos padomos, maltītes pagatavošanas knifos, kā arī kliedē mītus par pilnvērtīgu un sabalansētu ēdienu. Ekonomiski grūtāki laiki pat pozitīvā veidā rosina revidēt pusdienu šķīvi un pievērsties vienkāršiem, bet vērtīgiem produktiem.

Kartupeļi, citi dārzeņi, grūbas, putraimi, griķi, kā arī zirņi, lēcas un pupiņas – tas ir uztura pamatu pamats, uzsver uztura speciāliste: “Ekonomiski labākos laikos, kad cilvēki var atļauties kaut ko vairāk, šie produkti nepamatoti tiek atstāti novārtā. Tas varētu būt grūto laiku pienesums, ka cilvēki tos atkal biežāk pamanīs veikalu zemākajos plauktos un cels galdā.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Baiba Grīnberga
uztura speciāliste

Baiba Grīnberga

“Man pat liekas, ka šis laiks pozitīvā veidā cilvēkam var likt pārdomāt savus paradumus un pievērsties vienkāršākiem produktiem, kas ir pat augstvērtīgāki nekā ikdienas skrējienā pieejamie ātri pagatavojamie pusfabrikāti.”

“Skumji, ka ir tāds priekšstats, ka ēst veselīgi ir dārgi. Tā tas absolūti nav,” pasvītro Baiba. “Patiesībā, jo vienkāršāka ir ēdienkarte, jo tās uzturvērtība mēdz būt pat augstāka.”

Vienkāršāk ir vērtīgāk

Ja ēdienkartē ir vairāk dārzeņu, sakņu, graudaugu, kaut kas no piena produktiem, uzturs būs vienkāršs, bet vērtīgs. Ja klāt vēl nāk vietējās ogas (ziemas sezonā saldētas), āboli un bumbieri, ēdienkarte būs pilnvērtīga.

“Es drīzāk teiktu, ka ēst veselīgi ir laikietilpīgāk, jo laiku prasa gan maltītes pagatavošana, gan rūpīgāka produktu izvēle veikalā. Un vairāk jāpiedomā, kādus produktus kombinēt,” piebilst eksperte.

Katram ir savi paņēmieni, kā dzīvot taupīgāk. Laikā, kad līdz ar vispārējo dārdzības pieaugumu cenas kāpj arī pārtikai, svarīgi ir ikdienā tomēr saglabāt pilnvērtīgu uzturu. Turpinājumā dažas uztura speciālistes Baibas Grīnbergas atziņas un padomi, kas var būt noderīgi, veidojot savu ēdienkarti ekonomiski grūtākā laikā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kartupeļi pret rīsiem

Kartupelis ir ļoti vērtīgs produkts. Skumji, ka cilvēki maldīgi mēdz uzskatīt to par bezvērtīgu vai pat tādu produktu, kurš organismam nodara kādu kaitējumu. Tā tas nav.

Ne tikai jaunie kartupeļi ir vērtīgi – tie līdz pat jaunajam gadam ir bagātīgs C vitamīna un minerālvielu avots. Uz pavasara pusi, iespējams, var domāt, par kartupeļu aizstāšanu, piemēram, ar graudaugiem.

Ir ģimenes, kur kartupeļi ir pusdienās un vakariņās, tad tas ir par daudz, ja uzturā netiek lietots vēl arī kaut kas no graudaugiem. Pārtikt no kartupeļiem vien nav pareizi, jo īpaši cilvēkiem ar mazkustīgāku dzīvesveidu, jo produktā ir daudz ogļhidrātu, cietes, kas nozīmē daudz cukura. Turpretī fiziski aktīviem cilvēkiem, piemēram, sportojošiem jauniešiem kartupelis ir ļoti piemērots.

Tātad, jāņem vērā, ka kartupelis ir diezgan bagāts ogļhidrātiem, tāpēc, ēdot tupeņus, jāatceras arī par kustībām un fizisko aktivitāti. Kartupelis nav produkts, ko var ēst un laiskoties dīvānā.

Baiba Grīnberga
uztura speciāliste

Baiba Grīnberga

“Rudens sezonā es no sava uztura labāk ņemtu ārā griķus un noteikti rīsus, un aizvietotu tos ar kartupeļiem. Uz pavasara pusi var domāt – varbūt tomēr atgriezt ēdienkartē kaut no graudaugiem. Bet līdz Ziemassvētkiem, lai ir kartupeļi!”

Svarīgi, kā kartupeļus pagatavo. Pārmērīgs tauku daudzums veidojas, kartupeļus cepot vai kartupeļu biezputrai pievienojot daudz sviesta. Vislabākais pagatavošanas veids ir kartupeli vārīt – līdz Ziemassvētkiem ar visu mizu. Ūdens, kurā vārīti kartupeļi, ir bagātīgs ar B grupas vitamīniem, tāpēc to var izmantot zupās un mērcēs.

Lasi vēl: Šķiedrvielām bagāts uzturs sniedz ilgāku sāta sajūtu: speciālisti atbild uz populārākajiem jautājumiem par tām

Kartupeļiem ir interesanta īpašība: ja tos uzvāra, atdzesē un atkārtoti silda, tajos esošā ciete vairs nespēj sašķelties par cukuru, nespēj uzsūkties kā cukurs. Līdz ar to šāda maltīte neizraisa organismā glikozes svārstības un ir diezgan droši lietojama uzturā arī cilvēkiem ar cukura vielmaiņas problēmām vai lieko svaru.

Lai arī cilvēki nereti dzīvo ar pārliecību, ka rīsi ir diētisks, augstvērtīgs un veselīgs produkts, atšķirībā no kartupeļiem parastie baltie rīsi, varētu sacīt, ir pilnīgi tukšs produkts. Tīri ogļhidrāti – tas pats, kas cukurs vai baltmaize un citi balto miltu produkti. No šādiem produktiem uzturā vajadzētu izvairīties. Rīsu vietā vērtīgāk ir ēst grūbas, putraimus un griķus.

Vienīgais gadījums, kad baltie rīsi, makaroni un baltmaize uzturā ir ieteicami, ja cilvēkam tiešām ir liela fiziskā slodze, piemēram, sportistiem, bērniem pirms treniņiem, jo tas ir ātro ogļhidrātu avots. Apēdot rīsu vai makaronu porciju, enerģija būs burtiski tūlīt pēc 20 minūtēm. Bet cilvēkiem pamatā ar sēdošu dzīvesveidu šos produktus uzturā lietot nevajadzētu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Baiba Grīnberga
uztura speciāliste

Baiba Grīnberga

“No rafinētiem produktiem uzturā ir jāizvairās. Nesaku, ka tie ir slikti. Tas arī ir mīts, ka tā ir baltā nāve. Piemēram, sportistiem tas ir izdzīvošanas jautājums, jo viņiem pirms ilgstošām slodzēm tas ir absolūti nepieciešams.”

Taupīt uz gaļu – veselīgi, uz olām – nē

Produkts, kura cena jūtami aug, bet kura patēriņu noteikti var samazināt, ir gaļa. Tajā nav nekā tāda, ko nevarētu aizstāt, piemēram, ar piena produktiem vai lētajām zivīm, vai pākšaugiem.

Gaļu sauc par pilnvērtīgu olbaltumu, jo tajā ir visas nepieciešamās aminoskābes. Tātad, ja gribi būt drošs, ka uzņem visas aminoskābes, nelauzot galvu par to, kā kombinēt citus produktus, kas to nodrošina, vienkāršākais veids ir apēst gaļu.

No vienas puses gaļa patiešām ir vienkāršākais ceļš, bet, raugoties dziļāk, jāņem vērā, ka liels sarkanās gaļas (liellopu un cūkgaļa) patēriņš uzturā tiek saistīts ar resnās zarnas vēzi. Ir pētījumi, kas paaugstinātu vēža risku uzrāda jau pie nedaudz vairāk kā 200 gramiem sarkanās gaļas patēriņa nedēļā. Labā ziņa ir, ka šāda sakarība netiek attiecināta uz balto (putna) gaļu.

Baiba Grīnberga
uztura speciāliste

Baiba Grīnberga

“Gaļas patēriņš noteikti būtu jāsamazina, jo tās mūsu uzturā ir ļoti daudz: tie ir arī cīsiņi, desas, šašliks vasaras sezonā un citi gaļas izstrādājumi. Savu reizi, teiksim, reizi nedēļā liellopa vai cūkgaļa jau arī nav nekas slikts, bet svarīgi, lai tā nav ikdiena.”

Padoms: lai samazinātu patērētās gaļas daudzumu, piemēram, gatavojot kotletes, masai pievieno blendētus pākšaugus, dārzeņus, pilngraudu vai zirņu miltus. Gaļas-dārzeņu kotletes būs gan lētākas, gan samazinās gaļas patēriņu.

Turpretī olas ir produkts, uz ko nevajadzētu taupīt, jo tās ir visvērtīgākais olbaltumvielu avots. Ola ir ārkārtīgi vērtīgs produkts un tā absolūti visa tiek izmantota organisma vajadzībām. Ja ne pieaugušo, vismaz bērnu un jauniešu uzturā šim produktam jābūt noteikti, pat ja olu cena pieaug.

Pilnīgi droši cilvēks nedēļā var apēst 10 – 12 vai pat 15 olu.

Baiba Grīnberga
uztura speciāliste

Baiba Grīnberga

“Ja agrāk uzskatīja, ka olu lietošana uzturā vairo holesterīna līmeni, tagad tas ir pilnībā atspēkots. Arī kardiologi ir mainījuši savus ieteikumus.”

Svarīgi, kā olas tiek pagatavotas. Sliktākais veids ir, cepot, peldināt olu eļļā, vai arī notiesāt olu ar bagātīgu majonēzes piedevu. Vārīta ola ir labākais pagatavošanas veids.

Zivis un Omega 3

Labākos laikos domājam par lašiem un forelēm, piemirstot par dažādām mazajām zivtiņām, kas ir lētākas, bet uzturvērtības ziņā bagātas. Turklāt tās iespējams pagatavot garšīgi, tikai tas prasa laiku un ir mazliet ķēpa.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Olbaltumvielu ziņā mazās zivtiņas, tai skaitā mūsu ezeru zivis ir līdzvērtīgas lasim.

Baiba Grīnberga
uztura speciāliste

Baiba Grīnberga

“Ja runājam par zivīm kā olbaltumvielu avotu, nav nekādas starpības, vai tiek ēstas ļoti dārgās zivis, krabji un garneles, vai tās ir visvienkāršākās sīkās zivtiņas.”

Citādi ir, ja skatāmies uz Omega 3 taukskābēm. Atšķirībā no laša, mazajās zivīs to nav. Tomēr Omega 3 organismam ir absolūti nepieciešams, tāpēc jādomā par alternatīvām. Viens no ceļiem ir uzņemt to ar uztura bagātinātāju.

Agrāk uzskatīja, ka zivju Omega 3 nevar aizstāt ar augu izcelsmes Omega 3. Tika uzskatīts, ka linsēklas, kaņepju sēklas, kuru sastāvā arī ir Omega 3 taukskābes, tās tomēr nav līdzvērtīgas trekno zivju Omega 3. Pēdējos gados parādās ticami pētījumi, ka tomēr kvalitatīvs Omega 3 avots cilvēkam var būt arī linsēklas un kaņepju sēklas.

Lai uzņemtu nepieciešamo Omega 3 devu, dienā jāapēd 1-2 ēdamkarotes sēklu.

Padoms: linsēklas nedrīkst būt maltas jau iepriekš (tad Omega 3 taukskābes jau ir oksidējušās), bet tās jāsamaļ pirms pašas lietošanas. Ja linsēklas ēd nesamaltas vai tās pamatīgi nesakošļā, tās izceļo cauri gremošanas traktam nesašķeltas, līdz ar ko arī Omega 3 cilvēks neuzņem.

Runājot par linsēklu eļļas lietošanu, svarīgi novērtēt tās kvalitāti. Omega 3 taukskābes ir ļoti nenoturīgas pret gaismu un skābekli, tāpēc pildītas caurspīdīgās pudelēs nespēj saglabāties.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Lasi vēl: Lai sabalansēts uzturs vairo sportot prieku!

Krīzes klasika – zupa

Kā saka, grūtos laikos cilvēki allaž mēdz pievērsties zupām, jo izsalkuma remdēšana ar viru izmaksā salīdzinoši lētāk. Zupa ir ļoti labs produkts un to noteikti vajadzētu ēst. Tomēr būtu svarīgi, lai vienā ēdienreizē tad tā ir tikai zupa, nevis pēc tam vēl nāk otrais ēdiens un saldais.

Baiba Grīnberga
uztura speciāliste

Baiba Grīnberga

“Zupas tagad tiek gatavotas biezas, sātīgas, un principā tās ir uzskatāmas par otro ēdienu. Vienkārši – klāt ir vairāk šķidruma. Līdz ar to vēl papildus ēst otro ēdienu ir pilnīgi lieki.”

Padoms: ja ģimenē ir vairāki ģimenes locekļi, kur vienam negaršo sīpoli, otram burkāni, trešajam sēnes. Ieteikums ir izmēģināt krēmzupu, sablendējot visas sastāvdaļas, piešaujot klāt nedaudz saldā krējuma, pārkaisot ar maizes grauzdiņiem. Iespējams, tad zupa garšos visiem. Krēmzupām var pievienot gan ķirbjus, gan apceptus kabačus, burkānus, kāļus, ko, piemēram, bērni un pusaudži tāpat atsevišķi neēdīs.

Zupu gatavošanā ir dažādas nianses un knifi. Piemēram, tā nav jāiebiezina ar miltiem, ja pievieno konservētus turku zirņus, pupiņas vai lēcas. Vai arī piecas minūtes pirms zupa gatava, tai pieber nedaudz auzu pārslu, kas zupu ietumēs. Auzas dos šķiedrvielas, vitamīnus, minerālvielas – krietni lielāks labums nekā no miltiem.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vispārzināma problēma ir, ka cilvēks šķidrumu mēdz lieto par maz, bet zupa ir vēl viens veids, kā tiek uzņemts arī papildus šķidrums.

Droši var taupīt uz dzērieniem

Lai arī nepieciešamību cilvēkam uzņemt pietiekami daudz šķidruma neviens nav atcēlis, tomēr uz dzērieniem var ietaupīt – sulām un limonādēm naudu vispār var neizdot. Bez sulām varam pilnīgi iztikt, ja ikdienā ēdam, piemēram, ābolus vai kādas ogas.

Kam vajadzētu būt mājās? Tas ir vienkārši tīrs ūdens. Papildus varētu būt arī piens, kefīrs vai citi skābpiena produkti.

Tas, no kā būtu jāuzmanās, ir arī pašu gatavotie sīrupi, kam parasti klāt ir ārkārtīgi daudz cukura. Uztura speciālistu redzeslokā nonāk ģimenes, kurās bērni vispār vairs nedzer tīru ūdeni, ja tam klāt nav kāds sīrups.

Baiba Grīnberga
uztura speciāliste

Baiba Grīnberga

“Uz dzērieniem varam krietni ieekonomēt. Lai nav mājās nekādu sulu, kvasa vai limonādes – tie ir pilnīgi lieki tēriņi.”

Maize: nepirkt gaisu, lai arī lētāk

Maizes patēriņš uzturā nebūtu jāierobežo, tomēr ir jāvērtē maizes sastāvs. Lielākā uzturvērtība ir pilngraudu maizei – tā būs arī sātīgāka, tajā būs vairāk šķiedrvielu, minerālvielu, vitamīnu.

Tātad, priekšroka jādod rupja maluma maizei, un mazāk uzturā jālieto mīkstās, uzpūstās maizes, kuras faktiski jau ir pielīdzināmas kūkām vai našķiem.

Mīkstā, uzpūstā maizes pēc būtības ir tas pats, kas baltie rīsi, makaroni un citi balto miltu produkti. Šādu maizi droši var ēst cilvēki ar fiziski aktīvu dzīvesveidu, bet ne tie, kuri lielāko dienas daļu sēž pie datora vai pie stūres.

Svarīgi, ka arī kaltētā veidā šāda mīkstā maize neiegūst nekādas augstvērtīgākas īpašības. Tas ir mīts, ka baltmaizes sausiņi kaut kādā ziņā ir vērtīgāki nekā svaiga baltmaize.

Baiba Grīnberga
uztura speciāliste

Baiba Grīnberga

“Labs variants ir cept maizi pašam. Un tas patiesībā nav nekas sarežģīts un neprasa nekādas dziļās gudrības. Bet, pērkot maizi veikalā, jāatceras vienkāršs likums – jo smagāks un blīvāks kukulis, jo labāk.”

Cenšoties ietaupīt uz maizi un izvēloties uzpūstu kukulīti, maksājam par gaisu un mazāk vērtīgu maizi. Pilngraudu maizei ir pilnīgi cita vērtība, tās sastāvā var būt kviešu, rudzu vai kādi citi graudi, bet svarīgi, lai tie nav rafinēti.

Padoms: gardai un vērtīgai sviestmaizei, var pagatavot pastēti, sablendējot turku zirņus, kam pievienoti ķiploki, mazliet eļļas, sezama sēklu un citronu sulas.

Ievārījums un konservi kļuvuši draudzīgāki

Lai arī agrāk lielā cukura daudzuma dēļ cilvēki mēdza izvairīties no ievārījuma pievienošanas maltītei, tagad gatavotajiem ievārījumiem šī sliktā īpašība ir gandrīz novērsta. Proti, ja tā gatavošanā tiek izmatoti īpašie ievārījumu cukuri, kuru sastāvā ir daudz pektīna un salīdzinoši mazāk cukura.

Ir pārspīlēti sacīt, ka ievārījumu sastāvā ir par daudz cukura. Veikalos var nopirkt arī džemus un ievārījumus, kur cukura praktiski vispār nav.

Padoms:  ja gatavojot ievārījumu, izmantojam ievārījuma cukuru, kuru vajag divreiz mazāk, vai želejas cukuru, kas pievienojams vēl krietni mazākā daudzumā, šādu produktu ir droši lietot uzturā, un tas nav ne slikts, ne kaitīgs.

Arī konservi nav nekas slikts. Pirms to iegādes gan jāpievērš uzmanība produkta sastāvam, lai pārliecinātos, vai tam tomēr nav pievienotas ne tik vēlamas vielas pārliekā koncentrācijā.

Bet, piemēram, ūdenī konservēti pākšaugi ir lielisks produkts. To var ērti uzglabāt un tas lieliski noder dārzeņu sautējumiem vai mērcēm. Tas ir ātri un ērti – nav pa nakti jātur ūdenī, vienkārši pievieno maltītei.

Baiba Grīnberga
uztura speciāliste

Baiba Grīnberga

“Pākšaugus mēs tik nepelnīti maz lietojam uzturā. Veikalos ir pieejamas konservētas tvaicētas brūnās lēcas, dažādu veidu pupiņas, kurām pat sāls nav pievienots. Izvēles iespēju ir ļoti daudz.”

Mājas pārtikas krājumos lieki nebūs arī zivju konservi, piemēram, tuncis savā sulā, ko iespējams sagādāt laikus brīdī, kad tam ir akcijas cena.

Padoms: tuncis savā sulā, kā ātrs launaga variants – vārīta ola, tuncis, rudzu maize un zaļumi.

Svarīgi paturēt prātā, ka konservi tomēr nav ikdienas maltīte, bet gan lietojami reizi pa reizei.

Vitamīni ir tepat blakus

Runājot par līdzekļu ekonomiju, jāmin arī eksotiskie augļi. Vitamīni, ko satur šie importētie gardumi, ir sastopami arī tepat augušajos augļos un ogās. Atšķirība ir tikai garšas niansēs, un tajā, ko cilvēks noteiktā brīdī kāro.

Tātad, uzturvērtības ziņā ievestie, eksotiskie augļi nav pārāki par Latvijā izaugušajiem gardumiem.

Turklāt, pašmāju augļus un ogas iespējams labi uzglabāt ziemas sezonai. Ogu uzglabāšanai piemērotākais veids ir saldēšana. Bet vietējos ziemas ābolus pagrabā var droši glabāt un ēst salīdzinoši ilgu laiku, ļaujot iztikt bez kādiem citiem salīdzinoši dārgiem našķiem.

Baiba Grīnberga
uztura speciāliste

Baiba Grīnberga

“Ja mājās nav iespēju uzglabāt augļu un dārzeņu krājumus, aicinu tos iegādāties tieši no pašiem zemniekiem. Tādā veidā cilvēki arī atbalstīs viens otru šajā grūtajā laikā.”

Mazākai porcijai – “jā”, izlaistai ēdienreizei – “nē”

Lai vai kāds būtu cilvēka materiālais stāvoklis, tas, ko noteikti nevajadzētu darīt, ir badoties, izlaižot kādu ēdienreizi pavisam. Sak, ja man tagad ir finansiāli grūtāk, iztikšu bez pusdienām, varbūt iešu ātrāk gulēt vakarā, lai nav jāēd vakariņas. Tā ir nepareiza rīcība, kas atsauksies uz veselību.

Ir jākombinē tā, lai ēdienreizes tomēr sanāk. Drīzāk var samazināt daudzumu, ko cilvēks ēdienreizē apēd.

Baiba Grīnberga
uztura speciāliste

Baiba Grīnberga

“Ēdnīcā, gaidot rindā, reizēm novēroju, ka cilvēki mēdz ņemt milzīgas porcijas – divus ēdienus un vēl saldo. Man tas liekas nesaprotami. Kam tas ir vajadzīgs? Lielākoties paši pēc tam jūtas slikti, jo ir pārēdušies, un nevar pastrādāt, galva nestrādā.”

Nereti ir acīmredzams, ka vienā ēdienreizē apēsto var samazināt pat divas reizes. Tas uzlabos gan pašsajūtu, gan līdzekļi atliks nākamajai ēdienreizei. Ja tiešām nepieciešams, cilvēks arī pēc laika var vēl kaut ko apēst.

Tātad, vienā ēdienreizē noteikti var neēst divus ēdienus, bet izvēlēties vienu. Mazliet sevi piebremzējot, būs jūtams arī finansiāls ieguvums.

Lasi vēl: Vēlme ietaupīt vai veselīgāks uzturs? Iedzīvotāju maltīšu porciju lielums sarūk, noskaidrots pētījumā

Iepērkoties – elastīgi, gatavojot – radoši

Sava artava izdevumu ekonomijā ir arī iepirkšanās paradumiem. Stingri ievērojot iepriekš plānotu ēdienkarti, var nākties pārtērēties, tāpēc ieteikums ir produktu izvēlē saglabāt elastību, bet ēdienkarti veidot radoši.

Baiba Grīnberga
uztura speciāliste

Baiba Grīnberga

“Neesmu no cilvēkiem, kas saraksta savu ēdienkarti nedēļu uz priekšu, un iet uz veikalu ar stingru plānu. Es drīzāk ieeju tirgū vai veikalā un apskatos, kas šodien ir par izdevīgāku cenu vai kas jauns parādījies. Tad domāju, ko no tā varu pagatavot, kā sakombinēt.”

Lai ēst gatavošanu mājās nepadarītu par nepanesamām klaušām, noderīgs ir atgādinājums, ka maltīti var arī pagatavot vairākām dienām. Tas ir mīts, ka ēdienam vienmēr jābūt svaigi gatavotam, citādi tas zaudē visu vērtību, ja nākamā dienā to atkārtoti silda.

Tātad, ēdienu noteikti var gatavot vairākām dienām, īsāku laiku to var uzglabāt ledusskapī slēgtā traukā, bet ilgākam laikam to var glabāt saldētavā.

Piemēram, pagatavoti graudaugi noteikti var trīs četras dienas glabāties ledusskapī slēgtā traukā. Ledusskapī vai saldētavā var uzglabāt arī  cepeškrāsnī pagatavotu gaļu.

Padoms: ēdot iepriekš gatavotu sildītu ēdienu, maltīti var papildināt ar kādām svaigām lietām – dārzeņiem, salātiem, kas netiek uzglabāti ilgi.

Dažādības trīs pamatgrupas

Taupot līdzekļus, nedrīkst aizmirst par uztura dažādību, un svarīgi, ka šai dažādībai ir jābūt dienas ietvaros. Katru dienu cilvēkam jāuzņem kaut kas no olbaltumvielām, ogļhidrātiem un nedaudz tauku.

Ja pusaudzis no rīta apēd graudu pārslas, pusdienās paķer picu un vakarā uzēd makaronus, uzturs nav sabalansēts, jo pamatā sastāv tikai no ogļhidrātiem. Šāda vienveidībā ilgākā laikā var atsaukties arī uz veselību.

Baiba Grīnberga
uztura speciāliste

Baiba Grīnberga

“Uzturam jānodrošina cilvēka organisms ar olbaltumvielām, ogļhidrātiem un taukiem, kā arī ar vitamīniem un minerālvielām. Tas jāpatur prātā, veidojot savu ikdienas maltīti, kombinējot to pēc saviem ieskatiem un garšas izjūtām, kā arī raugoties no savām iespējām.”

Olbaltumvielas satur gaļa un zivis, piena produkti, kas ir īpaši svarīgi bērna uzturā. Bet augu izcelsmes olbaltumvielu avots ir pākšaugi – pupiņas, zirņi, lēcas.

Nozīmīgs enerģijas avots organismam ir ogļhidrāti, ko pamatā nodrošina maize, putras un citi graudaugu produkti. Lai gan salīdzinoši krietni mazāk, bet arī augļos ir ogļhidrāti.

Runājot par tauku uzņemšanu, jāatzīmē, ka Latvijā ir pieejamas kvalitatīvas rapšu eļļas un nav jātērējas dārgākai olīveļļai.

Bet vitamīni, minerālvielas un citas augu aktīvās vielas ir Latvijā audzētās ogās, krāsainajos dārzeņos –  paprikā, tomātos, burkānos, sarkanajos sīpolos, kolrābjos, brokoļos. Tas viss ir salīdzinoši pieejams un ilgi uzglabājams.

Vitamīni šajos produktos saglabājas vismaz līdz Ziemassvētkiem. Saldētavā glabātos krājumus var ēst visu ziemu, pievienojot smūtijiem, kokteiļiem utt.

Noslēgumā kopā ar uztura speciālisti Baibu Grīnbergu izveidojām vienas dienas sabalansēta uztura ēdienkartes paraugu.

Žurnālists kopš 1992. gada. Atspoguļo sociālpolitiskus notikumus un procesus. Strādā ar pārliecību, ka uzticamas ziņas ir pirmās nepieciešamības prece ikvienam, kā arī vitamīni veselīgas pilsoniskās telpas veidošanā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm