Ciemojoties Anšlava Eglīša pasaulē jeb “Pansija pilī” uzņemšanas laukumā
Šovasar tika uzņemts seriāls “Pansija pilī”. 50 filmēšanas dienu garumā tapa daudzsēriju filma, kas veidota pēc rakstnieka Anšlava Eglīša romāna ar tādu pašu nosaukumu motīviem. “tv3.lv” bija iespēja paciemoties filmēšanas laukumā, lai vērotu, kā kino profesionāļi strādā, uzburot Eglīša aprakstīto pagājušā gadsimta 30. gadu Latviju.
Padure ir neliels miestiņš netālu no Kuldīgas. Tuvojoties vietai, kur tiek uzņemts seriāls pēc romāna “Pansija pilī” motīviem, jāizbrauc cauri gleznainai koku alejai. Tā, šķiet kā simboliska robežšķirtne un bija sajūta, ka esam iebraukuši Anšlava Eglīša literārajā pasaulē, kur sīkas, taču atmosfēriskas detaļas tiek aprakstīta trīs lappusēs un, tas nemaz nešķiet dīvaini. Gluži otrādi – tas pieder pie lietas.
Lai arī nebija pirmā reize, kad būts filmēšanas laukumā, es to ikreiz iztēlojos kā darbīgu cilvēku spietu. Kāds kaut ko nes, cits runā rācijā, kaut kas visu laiku notiek, kustās un attīstās. Taču, tuvojoties Padures muižas iebraucamajam ceļam, tā nemaz nešķita.
FOTO: Lauris Aizupietis
Bija apmēram desmit no rīta, pie muižas atradās pāris mašīnas, taču sākotnēji nemanīju nevienu cilvēku. Vienā muižas spārnā paklusām sarunājas divi kungi, kuri laipni atbildēja, ka TV3 komandai jādodas iekšā pa muižas centrālo ieeju.
Ienākot Padures muižas ēkā, bija kāda nianse, kas tūlītēji ļāva iejusties Anšlava Eglīša pasaulē uz pāris stundām – smarža. Tā smarža, kas raksturo vecas ēkas vai lauku māju burvību.
Pirmās ziņas par Padures muižu datējamas ar 15. gadsimtu, un tajā saglabājušās dažādas interjera detaļas, kuras man vēlāk bija laiks apskatīt arī tuvāk.
Lai arī Anšlava Eglīša romāna “Pansija pilī” notikumi risinās Inciemā, netālu no Siguldas, kur rakstnieks patiešām pavadījis kādu laiku namā, ko valsts piešķīra viņa tēvam, rakstniekam Viktoram Eglītim, man šķita, ka Padure atmosfēras nodrošinājuma un vizuālā tēla ziņā nemaz neatpaliek. Tā ir gluži piemērota, lai iedzīvinātu romānu filmas veidolā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Smarža, kas pavadīja mūs pāris stundas, kādā brīdī kļuva par neatņemama vienību un izzuda no neierastā, kļūstot par kaut ko visai pašsaprotamu. Pie sevis nodomāju, ka filmēšanas grupa noteikti par manu romantizēto skatapunktu gardi pasmietos. Īpaši tādēļ, ka tobrīd ritēja 45. filmēšanas diena.
Ienākot muižā, mūs sagaidīja skats: pretī atradās koka vītņu kāpnes, starp rekvizītiem ložņā vadi un citi tehniskie rīki, ēkas kreisajā pusē pustumsā esoša istaba, kuras centrā bija aunādas (vai kāda cita lopiņa) apklāta kušete, otrā pusē – tehniskā telpa ar filmēšanai nepieciešamiem atribūtiem.
Visam pāri – tumīgs klusums, kuru ik pa brīdim “pārgriež” kāda balss no filmēšanas komandas. To translēja kaut kur tālāk esošā rācija. Diezgan spocīga sajūta, jo nevienu dzīvu cilvēku mēs vēl nemanījām, taču ieklausoties varēja dzirdēt, ka kaut kāda rosība norit muižas otrajā stāvā.
Šņorbēniņi
Muižas otrajā stāvā ritēja tā kino uzņemšanas procesa daļa, kura darbojas kā gatavā materiāla “ieskrējiena josla”.
Tur ir grimētava, kostīmu telpa, rosās cilvēki, kuri te ņem nost, te liek virsū aktieriem mikrofonus, paši aktieri sēž, galvu nepacēluši ieurbušies scenārijā un atkārto tekstu, arī tie, kuri jau gatavi, un gaida brīdi, kad tiks aicināti uz laukuma.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Šī ir tā muižas ēkas daļa, kurā seriāla “Pansija pilī” stāsta detaļas un tēli izbiruši un sajaukušies ar 21. gadsimta dzīvi. Tas nav kā būt masku ballē, tas ir savādi. Jā, savādi, jo neviļus mana kolēģe uzsāk sarunu ar aktieri Jāni Jarānu, pat nereaģējot uz viņa netipisko ārieni, kurā pat grūti atpazīt savulaik slavenā Miedziņa tēla atveidotāju. Viņš daudzsēriju filmā “Pansija pilī” spēlē Peltmana lomu.
Nodomāju, ka šeit mutuļo tā kino radīšanas maģija nelielos tilpumos, taču “kolba”, kurā sajaucas visi elementi un krāsainās, šķidrās un visādos citos agregātstāvokļos esošās “vielas”, ir kaut kur citur. Tur, no kurienes nāk balss rācijā, kuru dzirdēju iepriekš.
Vieta, kur apmaldīties
Muižas otrajā stāvā mūs sagaidīja seriāla “Pansija pilī” producenti no filmu studijas “Mistrus Media” – Gints Grūbe un Inese Boka-Grūbe. Viņi izrādīja visu muižas ēku, un arī šo un to ēkas pagalmā. Jāteic, ka muižā ir tik daudz istabu, ka vismaz divas reizes, kamēr centos atrast savas kolēģes, es tajā teju apmaldījos.
Nebija jau tā, ka visas istabas izskatītos vienādi. Katra no tām bija iekārtota nedaudz citādi, radot cita veida atmosfēru, bet tieši tā radīja šo apjukumu. Šķiet, katra no istabām bija kā pabeigta glezna, kurā gribēju nedaudz uzkavēties. Varbūt pat tik ilgi, ka aizmirsu, pa kurām durvīm es ienācu.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Padures muiža veidota klasicisma jeb ampīra stilā. Tajā saglabājušās vairākas podiņu krāsnis, turklāt pati muižas ēka nav tikusi atjaunota vai renovēta. Tas arī bijis viens no iemesliem, kādēļ seriāls veidotāji lēmuši to uzņemt tieši Padurē, atklāj filmas veidotāji. Gadiem neskartā vide bijusi atbilstoša radošām piruetēm, lai uzburtu Anšlava Eglīša darba noskaņu.
FOTO: Lauris Aizupietis
Seriāla producenti atklāja, ka muižas īpašnieks Jānis Lazdāns bijis tik pretimnākošs, ka ļāvis mākslas departamentam izpausties ne tikai pagalmā, ierīkojot trušu būrus, uzbūvējot šķūnīti un namiņu kokā, bet arī ēkas iekšpusē. Tur ienākuši, piemēram, spoguļi, kas iedzīvina Anšlava Eglīša romāna “spoguļzāli”, kā arī galdi, paklāji, izbāzeņi, dievturu atribūti un citi interesanti rekvizīti.
Tāpat ēkas īpašnieks ļāvis kādā istabā izlīmēt Kristīnes Jurjānes veidotās tapetes, tādējādi iedodot telpai otro dzīvību un papildinot kadru ar krāsām.
Viena no interesantākajām ēkas vietām, kur nedaudz ielūkojos, bija rekvizītu telpa. Neliela istaba, pilna ar dažādām lietām, sākot ar kannām, pannām un virtuves piederumiem līdz pat – ha! – vesels nodalījums ar uzrakstu “Pīpējamie”. Liberiņu un štruntiņu paradīze, kas piedod filmai smeķi.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Pagrabā dzimst kino
Pēc visas muižas apskatīšanas, beidzot nonācām filmēšanas laukuma pašā epicentrā. Izrādās tajā rītā filmēšanas grupa bija pulcējusies, iespējams, muižas tumšākajā kaktā – pagrabā. Tur līdz nepazīšanai tika pārvērsta pagraba daļa un uzņemta aina pansijas virtuvē.
Šī telpa filmēšanas vajadzībām tika iekārtota no jauna. Mākslas departaments, kas rūpējas par atmosfēru, tajā bija ienesis ne tikai dažādus skapīšus, krēslus un citas mēbeles, bet arī dažādas detaļas, kuras varbūt kamera “neķer” tuvplānā, taču tās piedod zināmu apdzīvotību telpai, piemēram, ķiploku ķekars.
Sākotnēji šo ainu uzņemšanu vērojām tur, kur notiekošajam seko līdzi seriāla uzņemšanas komanda – skaņu režisors, operators, režisore un citi tehniskie cilvēki.
Tā bija burtiski ļoti šaura un neliela pagraba telpa, kurā pēc komandas “Klusumu!” apmēram vairāk kā 10 cilvēki nekustīgi vēroja notiekošo, kamēr tiek uzņemts vismaz minūti garš kadrs otrpus sienas.
Tajā rītā darbu uzņemšanas laukumā veica viena no seriāla režisorēm Marta Elīna Martinsone, taču kopumā režisora pienākumus veic trīs amata lietpratēji, arī Dāvis Sīmanis un Andis Mizišs.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
FOTO: Lauris Aizupietis
Manuprāt, filmēšanas procesu daudz interesantāk bija vērot pagraba gaitenī, kur vienlaikus varēja redzēt, kas notiek aizkadrā, proti, kā aktieri ienāk kadrā, slēpjoties aiz sienas, kas kamerai nav redzams. Turklāt šādi varēja arī novērot režisores asistentu darbību, kas koordinē filmēšanas grupas gatavību un aktierus.
Liels bija mans pārsteigums, kad producente Inese Boka-Grūbe parādīja, ka šobrīd filmēšanas process ir tik tehniski attīstīts, ka jebkurš no filmēšanas grupas savā viedtālrunī (ja vien internets to atļauj) var redzēt to, ko tver kamera. Respektīvi, viņiem ir iespēja pieslēgties programmai, kura telefonā translē kameras darbību.
Kādā brīdī, kad vairākas reizes tika pārfilmēts kāds kadrs ar ēšanu, un Kristīne Jurjāne jau sāka uztraukties, vai zupas, kas tikusi vārīta šai ainai, pietiks. Pretējā gadījumā būtu jādomā, kā to aizstāt vai papildināt.
Tajā brīdī nodomāju, ka skatītājs, vērojot notikumus uz ekrāna, pat nenojauš, ka ārpus kadra kāds cilvēks kodis elkoņos, lai viss būtu perfekti un skatītāja acīm un kritiskajai pieejai tīkami.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Citi izaicinājumi
Viens no lielākajiem kino veidotāju izaicinājumiem ir neprofesionāli aktieri. Dažkārt lomai ir nepieciešams tipažs, kuru nevar piemeklēt, vai kādu citu iemeslu dēļ atrast profesionālu aktieru vidū, tādēļ nākas pieaicināt ne-aktierus.
Tas ir milzīgs uzdevums režisoram vai šajā gadījumā režisorei maksimāli precīzi izskaidrot to, ko sagaida no tēla konkrētajā ainā, tā, lai šis cilvēks, kuram, iespējams, nav nekādas pieredzes filmēšanas laukumā, varētu iejusties tēlā, saprast tā uzdevumu stāstā.
FOTO: Lauris Aizupietis
Bet vēl lielāks uzdevums ir paveicams filmēšanas grupai, kura vēro kadru šajā mazajā telpā, jo viņu uzdevums ir pārliecināties, vai, uzņemot, piemēram, tuvplānu, konkrētais aktieris vai aktrise nav gadījumā paņēmusi somu otrā rokā vai kādā garākā starplaikā novilkusi vienu cimdi.
Visbiežāk neprofesionāli aktieri par šādām detaļām aizmirst, taču tieši tādēļ tam seko līdzi profesionāli kino veidotāji. “Tad, kad ir ļoti daudz rekvizītu, darbs kļūst izaicinošāks,” savu darbu pie monitora raksturoja Laine.
Viņa filmēšanas laikā bija atbildīga, lai viss būtu pareizajās vietās. Arī garās ainas un dažādi rekvizīti, kas zaudē savu sākotnējo formu, piemēram, degošas sveces, kā arī atspīdumi un ēnas, kurām tur nav jābūt, pieprasa ārkārtīgi lielu uzmanību.
Tobrīd grimētavā nākamajai ainai gatavojās galvenās lomas atveidotājs aktieris Rihards Zelezņevs. Viņš seriālā atveido pašu Anšlavu Eglīti. Pārģērbies un nogrimēts ar it kā sasistu seju, viņš soļoja pa augstākā stāva gaiteni un skaļi atkārtoja tekstu. Viņu traucēt nevarēju un, patiesībā, man nemaz negribējās pārtraukt šī tēla procesu.
Kino uzņemšanas specifika ir nedaudz citāda kā teātrī. Tā pieprasa tūlītēju gatavību kadram, tur nav laika “izdzīvot” tēlu, tev par to jābūt. Tas pieprasa ārkārtīgi lielu koncentrēšanās spēju no aktieriem. Turklāt darba grafiks visbiežāk neparedz filmēt ainas secīgi, kā tas paredzēts scenārijā, bet tā, kā to pieprasa aktieru darba noslogojums, pieejamība, arī laikapstākļi. Līdz ar to bieži vien vienas dienas laikā tiek filmētas ainas no dažādām seriāla sērijām.
Aprunājoties ar pansija ļaudīm – Peltmanu (atveido Jānis Jarāns), Priedeni (atveido Lāsma Kugrēna) un Arnīša māti (atveido Dace Everss) -, viņi visi apgalvoja, ka darbs Padurē ir bijis gana intensīvs, taču vienlaikus ļoti interesants un saistošs, jo tajā bijusi iespēja spēlēt ar aktieriem, ar kuriem ikdienā kopā būt nesanāk tik bieži.
Interesanti, taču seriāla veidotāji atzina, ka sākotnēji Padures iedzīvotāji visai rezervēti uztvēruši filmēšanas grupas ierašanos, taču līdzko vietējā veikalā parādījies aktieris Ivars Kalniņš, tā vietējiem tūlīt tapa skaidrs, ka Padurē notiek kaut kas ļoti nozīmīgs.
Pasaki, lai neplēš
Lai arī “tv3.lv” viesošanās filmēšanas laukumā bija limitēta, man paveicās ieskatīt vēl vienas ainas filmēšanas procesā. Šoreiz tā bija paredzēta Anšlava istabā, turklāt emocionāli – diezgan sakāpināta.
Pirms tam biju jau ielūkojusies šajā nelielajā “meitas istabiņā”, kurā brīnumainā kārtā bija ietilpināta gulta, rakstāmgalds un sienas noklātas ar Anšlava zīmējumiem. Istaba bija tik maziņa, ka grūti tajā iedomāties vairāk nekā trīs cilvēkus, kur nu vēl cilvēku ar kameru. Tieši tādēļ jo interesantāk bija vērot šīs ainas uzņemšanas tehniskos risinājumus.
Kādā brīdī uzņemšanas grupa sāka protestēt, lai Zelezņevam tiktu vairāk “apstrādāta” seja ar grimu, citādi viņš izskatās nevis sakāvies, bet nedaudz netīrs. Kad mākslas departaments tika galā ar galvenās lomas atveidotāja seju, sekoja nākamā dunka. Un es vairāk pārdzīvoju tieši par viņiem, nevis Anšlava emocionāli piepildīto ainu.
FOTO: Lauris Aizupietis
Un tad kādā nelaimīgā brīdī kadrā parādījās mikrofons. Tas nozīmē, ka šo kadru, visdrīzāk, tālāk neizmantos, tomēr grupa ļāva aktierim turpināt spēlēt. Problēma gan bija cita. Māksliniece Kristīne Jurjāne, zinot kā tālāk attīstīsies aina, sacīja: “Pasakiet viņam, lai viņš neplēš tos zīmējumus. Man ir tikai četri.”
Zīmējumus, kurus seriāla vajadzībām bija gatavojusi Kristīne Jurjāne, tajā kadrā netika saplēsti, bet kādas senas servīzes apakštasīte gan cieta. Šķindot traukiem, mūsu viesošanās seriāla “Pansija pilī” uzņemšanas laukumā arī noslēdzās.
Jāpiebilst vien, ka seriāls “Pansija pilī” pie skatītājiem nonāks jau februārī, kad to varēs skatīties “Go3”, bet kanālā TV3 tas būs skatāms nākamā gada septembrī.
Daudzsēriju filmas tapšanu atbalsta Nacionālais kino centrs (ERAF / REACT-EU projekts “Latvijas kino industrijas uzņēmumu izaugsme, veicinot to profesionālo veiktspēju” Nr.13.1.4.0/22/I/001).
