Paziņoti “Lielā Kristapa” nominanti. Balva par mūža ieguldījumu kinodramaturgam Alvim Lapiņam

Kopā skaitot gan spēlfilmas, gan dokumentālās un daudzsēriju filmas, kā arī animācijas, šogad jaunu kino darbu bijis īpaši daudz. “Lielais Kristaps” saņēmis 83 pieteikumus, tāpēc vien jau nominācija balvai uzskatāma par lielu atzinību. Latvijas kino daudzveidību – no vēsturiska, kas mūsu auditorijā allaž bijis populārs žanrs, līdz komēdijai un trilleriem – uzteic Nacionālā kino centra vadītāja, piebilstot, ka arī viņa nominantus šodien uzzina pirmoreiz.

Dita Rietuma

Latvijas Nacionālā kino centra vadītāja

“Vienmēr nomināciju paziņošana ir pamatīga intriga, un šogad īpaši, jo bija apjomīga kino raža. Tas – gan pirmizrāžu kavēšanās procesu dēļ, gan pozitīvās tendences, ka kino nozare guva papildu finansējumu un varēja atbalstīt kino nozari strādāt savā profesijā.”

Kultūras ministrs Nauris Puntulis uzrunā teica, ka ir gandarīts par Latvijas kino sasniegumiem gan Latvijā, gan starptautiski: “Kino nozarē atšķirībā no daudzām citām mākslas nozarēm, mirklis no procesa uzsākšanas līdz svētkiem ir garāks. Tādēļ kino nozarei šie svētki ir īpaši, kur sastapsies daudzas jo daudzas filmas. Esmu gandarīts par mūsu kino nozares sasniegumiem gan Latvijā, gan starptautiski. Esmu gandarīts par labo sadarbību ar Kino centru. Esmu gandarīts par to, ka es neesmu šīs balvas vērtēšanas žūrijā. Es noteikti katru dienu saņemtu zvanu, ka es jau nu gan būtu devis citai filmai pirmo vietu.”

Tevi varētu interesēt

15

Pašmāju slavenības 02.06.2023 14:54

"Viens noindēts, otrs iesprūdis logā." Katrīne Sauliete ar asarām acīs atklāj, kādā veidā miruši divi viņas kaķi

Horoskopi 01.06.2023 09:54

Jūnija horoskops: astroloģiskā prognoze katrai zodiaka zīmei

21

Kultūra 02.06.2023 19:01

Pasniegtas Teātra dienas izcilības balvas; par nozīmīgu ieguldījumu teātra pedagoģijā apvalvots Gruzdovs

Kultūras ministrs Nauris Puntulis

“Jebkurš žūrijas vērtējums ir daudz subjektīvu viedokļu objektīva summa. Māksla bez subjektivitātes nevar iztikt.”

Preses konferencē Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma atzīmē, ka šoruden varēja redzēt, ka Latvijas kino spēj būt ļoti dažāds.

Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma

“Pozitīva ir ne tikai statistika, bet arī šoruden varēja redzēt, ka Latvijas kino spēj būt ļoti dažāds. Filmas, kas reflektē par vēsturiskām tēmām, Latvijas auditorija tās ir vispopulārākās, komēdijas, trilleri, tāpat mēģinājums spēlēties ar trillera mistikas žanru.”

Konkurence ar katru gadu kļūst spēcīgāka. Filmu atlases process ir daudzu profesionālu viedokļu kopums. Tas nav viena kuratora darbs. Atlases komisijā piedalījās 10 profesionāļi. Tas ir viedokļu kopvērtējums.

Nomināciju statistika

Žūrijas komisija noskatījās vairāk kā 80 pietiktās filmas.  Nacionālajai kino balvai “Lielais Kristaps” 2022 tika pieteiktas 14 pilnmetrāžas spēlfilmas, sešas īsmetrāžas spēlfilmas, trīs mazākuma kopražojuma filmas, 17 pilnmetrāžas dokumentālās filmas, 16 īsmetrāžas dokumentālās filmas, piecas daudzsēriju filmas, trīs animācijas filmas 19 studentu filmas no LKA Nacionālās filmu skolas, RISEBA un Latvijas Mākslas akadēmijas.

Visvairāk nomināciju – kopskaitā 12 – saņēmusi režisora Viestura Kairiša spēlfilma “Janvāris”. Tai seko spēlfilmas “Sema ceļojumi” ar 11 nominācijām un “Nemierīgie prāti” ar 10 nominācijām. Pilnmetrāžas spēlfilmu konkurencē septiņas nominācijas ieguva spēlfilmas “Māsas” un “Upurga”. Piecas nominācijas saņēmusi lente “Neona pavasaris”, četras – “Revolūcija”, bet divas – “Ūdens garša”. Pa vienai nominācijai saņēmušas spēlfilmas “Sēklis”, “Mamma vēl smaida” un “Suflieris.”

Pilnmetrāžas dokumentālo filmu konkurencē pa četrām nominācijām piešķirts filmām “Bahs pret Covid” un “Svārstības”,  ar trīs nominācijām seko filmas “Zemnieki” un “Hekabes jautājums”. “Mana māte valsts” ieguvusi divas  nominācijas, bet pa vienai – filmas “Tikmēr Lucavsalā” un “Mājas”.

Pilnmetrāžas animācijas filmu kategorijās piecas nominācijas saņēmusi Signes Baumanes filma “Mans laulību projekts”, bet trīs nominācijas – filmas “Dziesma par brīnumskapi” un “Dusmukule”.

Starp daudzsēriju filmām ar astoņām nominācijām izcelts darbs “Krimināllieta iesācējam”. Daudzsēriju filmas “Ārčijs un Nellija” un “Viss norm” ieguva katra pa vienai nominācijai.

“Liela konkurence bija tieši spēlfilmu kategorijā. Vērtēšanas komisijā ir 10 cilvēki, kurā darbojas arī skaņu režisors, filmas mākslinieki, kino operatoru pārstāvji. Ir ļoti plašs dažādu profesionāļu spektrs, kas katrs var nākt ar savu pienesumu, konkrētās profesijas ietvarā. Katrs to vērtējam no savām profesionālajām pozīcijām. Nekad mākslas darbu vērtēšanā nevarēs izmantot vienu formulu visiem. Ir bijušas kategorijas, pie kurām ir bijis vienprātīgāks lēmums un tādas, kuru izvērtēšanā esam veltījuši vairāk laika,” neslēpa Starptautiskās kinokritiķu federācijas Latvijas nodaļas pārstāve, kino zinātniece Zane Balčus.

Starptautiskās kinokritiķu federācijas Latvijas nodaļas pārstāve, kino zinātniece Zane Balčus

” Kopumā process piesātināts, kādam būs kāds rūgtums, ja kāds nenonāca, bet izvirzītie nominanti ir koleģiāls darba rezultāts. Man atliek tikai novēlēt izturību žūrijas komisijai februārī.”

Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” apbalvošana ceremonija notiks 2023. gadā no 23. līdz 26. februārim. Kopumā nominācijas ir 25 kategorijās.

Nominācijas

Balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā – kinodramaturgam Alvim Lapiņam. Starp populārākajām viņa filmām ir “Mirāža”, “Nepabeigtas vakariņas”, “Uz spēles Latvija”. Vairāk kā 30 filmas ar viņa scenāriju.

Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova: “Scenārists ir profesija, kas ir aizkadra profesija, bet Alvis Lapiņš ir tāds scenārists, kurš aktīvi piedalās procesā. Pirms A. Lapiņš sāka studēt, strādāja kinostudijā pie tādas sarežģītas filmas kā “Noktirne”. Iesāka viņš kā palīgstrādnieks, režisora palīgs un tad viņš sāka mācīties Latvijas Universitātē un pēc tam Maskavas kino institūtā GIK, kuru pabeidza ar izcilību, ar scenāriju filmai “Pieskāriens”, kas nonāca uz ekrāniem, režisors Rostislavs Gorjajevs. Viņš ir strādājis ļoti dažādos žanros. Viņa pazīstamākais žanrs ir ģimenes filmas, kuras lielākoties ir tapušas ar režisoru Vari Braslu, bet viņa filmu spektrs ir ļoti plašs. Ir gan 10 dokumentālo filmu scenāriji un apmēram 20 spēlfilmas, kas ir dažāda garuma. Viņš ir piedalījies animācijas filmas “Lote no izgudrotāju ciema” tapšanā. Septiņi scenāriji ir daudzsēriju spēlfilmām. Kopā uz ekrāniem ir nonākušas apmēram 30 viņa sacerētās filmas. Tas ir ārkārtīgi liels cipars scenāriju autoram. Es nevienu citu nezinu, kam ir tik daudz. Viņa ieguldījums mūsu kinomākslā ir ļoti fundamentāls un liels.”

Režisors Varis Brasla par A. Lapiņu ir teicis, ka viņam ir ārkārtīgi dzīva valoda. Viņa dialogi ir dzīvi. Viņam ir ļoti izteikta humora dzirksts. Viņa varoņi dara vis kaut ko, bet viņš viņus nenosoda. Kas ir svarīgi autora un varoņa sasvstarpējā saskarsmē un attiecībās. Stāsti ir tādi, kas liek domāt.

Nominanti:

Labākā pilnmetrāžas spēlfilma

• “Janvāris“, rež. Viesturs Kairišs, prod. Mistrus Media (Latvija), Artbox (Lietuva), Staron Film (Polija)
• “Māsas“, rež. Linda Olte, prod. Trickster Pictures (Latvija), Fenixfilm (Latvija), Albolina Film (Itālija)
• “Nemierīgie prāti“, rež. Raitis Ābele, Lauris Ābele, prod. Tritone Studio (Latvija)
• “Sema ceļojumi“, rež. Aiks Karapetjans, prod. Mistrus Media (Latvija), Polar Bear (Beļģija)
• “Upurga“, rež. Uģis Olte, prod. VFS Films (Latvija)

Labākā īsmetrāžas spēlfilma

• “Augustā”, rež. Kristina Martinuka, prod. Forma Pro Films (Latvija)
• “Pirmie soļi”, rež. Pauls Ķesteris, prod. Mima Films (Latvija), LKA Nacionālā Filmu skola (Latvija)
• “Sāc visu no jauna”, rež. Rūta Znotiņa, prod. LKA Nacionālā Filmu skola (Latvija)

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma

• “Bahs pret Covid”, rež. Ivars Zviedris, prod. Dokumentālists (Latvija)
• “Hekabes jautājums”, rež. Pēteris Krilovs un Iveta Budreviča, prod. VFS Films (Latvija)
• “Mana māte valsts”, rež. Ieva Ozoliņa, prod. Fa Filma (Latvija), Republik (Islande)
• “Svārstības”, rež. Kristīne Briede, prod. Baltic Balkan Productions (Latvija), Ruckas Mākslas fonds (Latvija)
• “Zemnieki”, rež. Ivars Seleckis, prod. Mistrus Media (Latvija)

Labākā īsmetrāžas dokumentālā filma

• “81 metrs”, rež. Jānis Ābele, prod. Chaland Films (Latvija)
• “Nr. 105555”, rež. Andrejs Verhoustinskis, prod. Studija Centrums (Latvija)
• “Mierjemā”, rež. Lauris Ābele, Mārcis Ābele, prod. Tritone Studio (Latvija), Latvijas Televīzija (Latvija)
• “No manis nav jābaidās”, rež. Zane Gargažina, prod. Po Productions (Latvija), Latvijas Televīzija (Latvija)
• “Renesanses cilvēks”, rež. Emīls Alps, prod. Jersika Records (Latvija), Latvijas Televīzija (Latvija)

Labākā animācijas filma

• “Dziesma par brīnumskapi”, rež. Krista Burāne, prod. VFS Films (Latvija)
• “Dusmukule”, rež. Dace Rīdūze, prod. Animācijas brigāde (Latvija)
• “Mans laulību projekts“, rež. Signe Baumane, prod. Lokomotīve (Latvija), The Marriage Project (ASV), Antevita Films (Luksemburga)

Labākā daudzsēriju filma

• “Ārčijs un Nellija jeb Kā uzlabot dzīves kvalitāti un nodzīvot līdz 100 gadiem”, rež. Madara Dišlere, prod. White Picture (Latvija), Munchhausen (Igaunija), Tritone Studio (Latvija)
• “Krimināllieta iesācējam”, rež, Armands Zvirbulis, prod. Red Dot Media (Latvija), Inscript (Lietuva)
• “Viss norm”, rež. Alberts Viegliņš, prod. Centaur Films (Latvija)

Labākā debijas filma

• “Revolūcija”, rež. Mārcis Lācis, prod. Tritone Studio (Latvija)
• “Sēklis”, rež. Toms Harjo, prod. VV Foundation (Latvija), Tet (Latvija)
• “Tikmēr Lucavsalā”, rež. Elza Gauja, prod. Riverbed (Latvija), Latvijas Televīzija (Latvija)

Labākā studentu filma

• “Mans kaimiņš nosita manu kaķi”, rež. Reinis Ūbelis, prod. LKA Nacionālā Filmu skola (Latvija), Griffonmark (Latvija)
• “On Line”, rež. Terēze Talita Rozenblate, prod. Latvijas Mākslas akadēmija (Latvija)
• “Putekļu sūcēju pārdevējs”, rež. Līva Polkmane, prod. LKA Nacionālā Filmu skola (Latvija), So/So (Latvija)
• “Sāc visu no jauna”, rež. Rūta Znotiņa, prod. LKA Nacionālā Filmu skola (Latvija)
• “Sintēze”, rež. Ķīna Tabaka, prod. LKA Nacionālā Filmu skola (Latvija), Mima Films (Latvija)

Labākais scenārists

• Viesturs Kairišs, Andris Feldmanis, Līvija Ulmane (“Janvāris”)
• Linda Olte (“Māsas”)
• Aiks Karapetjans, Aleksandrs Rodionovs (“Sema ceļojumi”)
• Juris Kursietis, Matīss Gricmanis, Līga Celma-Kursiete, Armands Zvirbulis (“Krimināllieta iesācējam”)
• Signe Baumane (“Mans laulību projekts”)

Labākais spēlfilmas režisors

• Viesturs Kairišs (“Janvāris”)
• Linda Olte (“Māsas”)
• Aiks Karapetjans (“Sema ceļojumi”)
• Raitis Ābele, Lauris Ābele (“Nemierīgie prāti”)
• Armands Zvirbulis (“Krimināllieta iesācējam”)

Labākais spēlfilmas operators

• Jurģis Kmins (“Sema ceļojumi”)
• Valdis Celmiņš (“Upurga”)
• Vojcehs Starons (“Janvāris”)
• Mārcis Ābele (“Nemierīgie prāti”)
• Aleksandrs Grebņevs (“Ūdens garša”)

Labākā aktrise galvenajā lomā

• Emma Skirmante (“Māsas”)
• Marija Luīze Meļķe (“Neona pavasaris“)
• Baiba Broka (“Mamma vēl smaida”)
• Iveta Pole (“Ūdens garša”)
• Diāna Krista Stafecka (“Krimināllieta iesācējam”)

Labākais aktieris galvenajā lomā

• Kārlis Arnolds Avots (“Janvāris”)
• Kevins Jansenss (“Sema ceļojumi”)
• Ivars Krasts (“Revolūcija”)
• Mārcis Lācis (“Nemierīgie prāti”)
• Ritvars Toms Logins (“Krimināllieta iesācējam”)

Labākā aktrise otrā plāna lomā

• Baiba Broka (“Janvāris”)
• Alise Dzene (“Janvāris”)
• Māra Ķimele (“Upurga”)
• Iveta Pole (“Māsas”)
• Laura Siliņa (“Sema ceļojumi”)

Labākais aktieris otrā plāna lomā

• Toms Auniņš (“Nemierīgie prāti”)
• Normunds Griestiņš (“Sema ceļojumi”)
• Ģirts Krūmiņš (“Krimināllieta iesācējam”)
• Gerds Lapoška (“Neona pavasaris”)
• Kaspars Znotiņš (“Suflieris”)

Labākais filmas mākslinieks

• Laura Dišlere (“Māsas”)
• Ieva Jurjāne (“Janvāris”)
• Jānis Kalniņš (“Upurga”)
• Jurģis Krāsons (“Sema ceļojumi”)
• Zanda Zeidaka (“Nemierīgie prāti”)

Labākais kostīmu mākslinieks

• Rūta Lečaite (“Janvāris”)
• Liene Dobrāja (“Sema ceļojumi”)
• Ilze Grickus (“Nemierīgie prāti”)
• Laura Jančauska, Krišjānis Elviks (“Neona pavasaris”)
• Jūlija Volkinšteine (“Krimināllieta iesācējam”)

Labākais grima mākslinieks

• Ilze Trumpe (“Janvāris”)
• Maija Gundare (“Sema ceļojumi”)
• Ieva Sebre (“Nemierīgie prāti”)
• Aija Beata Rjabovska (“Neona pavasaris”)
• Zane Žilinska (“Revolūcija”)

Labākais dokumentālās filmas režisors

• Kristīne Briede (“Svārstības”)
• Pēteris Krilovs (“Hekabes jautājums”)
• Ieva Ozoliņa (“Mana māte valsts”)
• Ivars Seleckis (“Zemnieki”)
• Ivars Zviedris (“Bahs pret Covid”)

Labākais dokumentālās filmas operators

• Gints Bērziņš (“Mājas”)
• Valdis Celmiņš (“Zemnieki”)
• Haralds Ozols (“Bahs pret Covid”)
• Aigars Sērmukšs (“Hekabes jautājums”)
• Jānis Šēnbergs (“Svārstības”)

Labākais animācijas filmas režisors

• Signe Baumane (“Mans laulību projekts”)
• Krista Burāne (“Dziesma par brīnumskapi”)
• Dace Rīdūze (“Dusmukule”)

Labākais animācijas filmas mākslinieks

• Signe Baumane (“Mans laulību projekts”)
• Kristīne Jurjāne (“Dziesma par brīnumskapi”)
• Ieva Kauliņa (“Dusmukule”)

Labākais komponists

• Toms Auniņš (“Revolūcija”)
• Platons Buravickis  (“Nemierīgie prāti”)
• Sniedze Prauliņa (“Svārstības”)
• Kristians Sensini (“Mans laulību projekts”)
• Reinis Sējāns (“Upurga”)

Labākais skaņu režisors

• Ernests Ansons (“81 metrs”)
• Artis Dukaļskis (“Upurga”)
• Jonas Maksvīts (“Janvāris”)
• Lukašs Ujčiks, Ivars Kalniņš, Jānis Zaneribs (“Nemierīgie prāti”)
• Aleksandrs Vaicahovskis (“Neona pavasaris”)

Labākais montāžas režisors

• Gatis Belogrudovs (“Upurga”)
• Linda Olte, Andris Grants (“Māsas”)
• Haralds Ozols (“Bahs pret Covid”)
• Paula Popmane (“Sema ceļojumi”)
• Armands Začs (“Janvāris”)