Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Darvas karote dziedātpriekam: Rīgas projektu kori pēc skates žūrija nolemj nevērtēt
Pašlaik pilnā sparā norit skates, kurās dziedātāji un dejotāji atrāda, ko iemācījušies, un tiek noteikts, kurš varēs piedalīties vasarā gaidāmajos dziesmu un deju svētkos. Šis ir skaists un aizraujošs brīdis koristiem, bet pagājušajā svētdienā darvas pile ielijusi “Rīgas projektu kora” sasniegumu kausā. (papildināts ar LNKC skaidrojumu par situāciju)
26. martā Latvijas Universitātes Lielajā aulā notika koru skate, kurā līdz ar teju 50 citiem koriem piedalījās arī Rīgas projektu koris. Korim skanēja labi, dziedātāji bijuši ļoti emocionāli, un iegūtais 47,6 punktu vērtējums ļautu kvalificēties dalībai Dziesmu svētkos un iegūt augstāko pakāpi, tātad arī izcīnīt dalību Koru karos.
Tomēr uzreiz pēc veiksmīgās uzstāšanās sekojusi vilšanās, stāsta kora dalībnieki. Proti, saņemts paziņojums, ka koris tiks “vērtēts ārpus konkursa”. Pamatojums – pārāk profesionāls skanējums un tradīcijai neatbilstošais kora formāts…
Kā nu jau sociālajos tīklos ļoti populārā ierakstā pauž kora dalībniece Kristīne Zvirbule: “Tas arī nozīmē, citiem vārdiem sakot, negaidām jūs Koru karos.
Un pārsteidzoši, ka arguments ir nevis zemā kvalitāte, bet gluži otrādi – pārāk profesionālais skanējums un tradīcijai neatbilstošais kora formāts.
Atliek secināt, ka daļa Latvijas diriģentu kopienas dzīvo sastingušā un absolūti privatizētā izpratnē par to, kas ir un kādiem jābūt Dziesmu svētkiem, neredzot, ka, laikam ejot, mainās un neizbēgami mainīsies arī galvenā svētku komponente – dalībnieka (jā, dalībnieka – dziedātāja dejotāja utt, nevis diriģenta) – , dzīves stils, ritms un vajadzības. Šis gājiens (piedodiet, nevaru atrast smalkāku apzīmējumu) tikai parāda, ko mums nodara bailes no konkurences un iepriekš nepazītā. Tas tiek uzskatīts par draudu un labāk no tā atbrīvoties.
Interesanti, tīri hipotētiski, vai līdzīga reakcija no žūrijas būtu, ja kora sniegums būtu vājš vai viduvējs,” spriež Zvirbule.
Te jāpaskaidro, ka “Rīgas projektu koris” dibināts 2018. gada rudenī, īsi pēc iepriekšējiem dziesmu svētkiem. Kā stāsta kora dalībniece Santa Pētersone, tas atšķirībā no citiem koriem, nekādi netiek finansēts ne no valsts, ne pašvaldības, bet tikai no pašu līdzekļiem, kā oficiāli dibināta biedrība.
Rīgas projektu koris apvieno dziedātmīļus, kam ir senāk gūta dziedāšanas pieredze labākajos Latvijas koros, bet, kas pēc kāda pārtraukuma tagad atkal atgriezušies pie dziedāšanas korī. Atšķirībā no ierastā amatierkoru modeļa šī kora dalībnieki brīvprātīgi aptuveni trīs līdz četras reizes gadā ārpus sava tiešā darba un ģimenes dzīves velta laiku, lai sagatavotu koncertprogrammas, ar ko uzstājas dažādās Latvijas vietās bezmaksas koncertos. Mēģinājumi aktīvi notiek pirms katra jaunā koncertprojekta. Tieši šis ir žūrijas minētais, tradīcijām neatbilstošais kora modelis – tam nav regulāru mēģinājumu visa gada garumā.
Tomēr Rīgas projektu kora dalībniekiem bijis svarīgi piedalīties Dziesmu svētkos, tādēļ pirms gada tā diriģents Kristofers Velšs Sinka lūdzis šādu iespēju Latvijas nacionālajam kultūras centram (LNKC). Centrs korim nav devis kādas ekskluzīvas atļaujas, bet atļāvis, ja koris izies visu ierasto kvalifikācijas ceļu – dalībniekiem bijis jāpiedalās kopmēģinājumos, pašiem regulāri jāmēģina un jākvalificējas skatē.
Rīgas projektu koris arī to darījis. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notikuši mēģinājumi, kā arī bijuši kādi pieci līdz seši kopmēģinājumi Ave Sol zālē, stāsta Santa Pētersone. Tāpat arī izlozētas un iemācītas dziesmas, kas dziedātas aizvadītajā svētdienā skatē LU Lielajā aulā.
Pēc skates, kur ļoti emocionāli viss nodziedāts, diriģents iesaukts žūrijas kabinetā, kur paziņots, ka kora sniegums tomēr tiks vērtēts ārpus konkursa. Tas lasāms arī LNKC mājaslapā publicētajā rezultātu lapā, kur iegūtajam punktu skaitam, kas atbilst augstākajai klasei, papildināts ar zvaigznīti un atrunu par vērtējumu ārpus konkursa.
Kora dalībnieki ir sašutuši par šo vērtējumu un arī apšauba žūrijas objektivitāti, jo žūrijā darbojas vairāki diriģenti, kuru vadītie kori arī piedalās skatēs un guvuši augstāko vērtējumu.
“Mēs lūdzam LNKC skaidrojumu,” telefonsarunā ar “tv3.lv” saka Rīgas projektu kora pārstāve Maija Gredzena. Viņa skaidro, ka 27. martā koris LNKC iesniegs oficiālu vēstuli ar lūgumu skaidrot šo lēmumu. “Tā kā Rīgas projektu koris tika iekļauts grupā, piedalījās skatē un korim ir vērtējums, kas atbilst augstākajai pakāpei, un koru skates nolikums nosaka, ka atbilstoši žūrijas vērtējumam jāpiešķir pakāpe, bet LNKC mājaslapā redzams, ka pakāpe nav piešķirta, lūdzam skaidrot to, kāpēc tiekam vērtēti ārpus konkursa, ko uzzinājām tikai pēc dalības šajā konkursā. Šāds žūrijas vērtējums mums liedz kvalificēties konkursa finālam,” skaidro Gredzena. Papildus skaidrojumam koris LNKC lūdz arī piešķirt nopelnīto pakāpi atbilstoši žūrijas piešķirtajiem punktiem.
Jāpiebilst, ka Latvijas Nacionālais kultūras centrs administrētā Dziesmu un deju svētki skates žūrijā darbojās diriģenti Romāns Vanags, Gints Ceplenieks, Ints Teterovskis, Mārtiņš Klišāns un Jānis Baltiņš. Žūrija piešķīrusi Rīgas projektu korim 47,67 punktus, bet nolēma “vērtēt Rīgas projektu koris ārpus konkursa”.
Kā stāsta Gredzena, līdz šim neviens no žūrijas komisijas ar kori nav sazinājies, bet LNKC vadītāja Signe Pujāte paudusi, ka vēlas tikties un skaidrot situāciju.
Portāls “tv3.lv” lūdza situāciju skaidrot arī LNKC, kas rakstiskā atbildē uzsvēra, ka Rīgas projektu korim nebūt vēl nav liegta dalība Koru karos un to, kas tajos piedalīsies, visi uzzinās vien 15. maijā. Publicējam pilnu LNKC pārstāves Lindas Ertmanes atbildi, skaidrojot situāciju:
“Sākušās koru repertuāra pārbaudes skates. Aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijas Universitātes Lielo aulu piedziedāja teju piecdesmit kori. Esam no sirds pateicīgi visiem dziedātājiem, diriģentiem un žūrijai par paveikto!
Uzaicinājumu dalībai Koru konkursa finālā, kas notiks 1.jūlijā, kori saņems pēc visu koprepertuāra pārbaužu skašu noslēgšanās – laikā līdz 15. maijam. Šajā brīdī neviens koris šādu uzaicinājumu vēl nav saņēmis. Ņemot vērā izskanējušo informāciju par situāciju ar vienu no skašu dalībniekiem – Rīgas projektu kori (turpmāk – RPK), informējam, ka saskaņā ar nolikumu RPK ir tiesības saņemt uzaicinājumu piedalīties “Koru karos”.
Skašu rīkotājs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, ciešā saziņā ar koru nozares pārstāvjiem turpinās darbu, lai izvērtētu 26. marta skatē radušos situāciju ar RPK, kurš saskaņā ar XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku koprepertuāra pārbaudes skašu nolikumu, skatē ir ieguvis 47.67 punktus (Augstāko pakāpi).
Tradīcijas 150 gados esam piedzīvojuši dažādus pārmaiņu laikus un arī šajā brīdī tradīcija attīstās un vērojam jaunas formas. LNKC priecājas par katru dziedātāju, kas ar savu balsi kuplinās Svētku kopkori 2023. gada vasarā.”
“Mums patīk un mēs gribam dziedāt dziesmu svētkos!” emocionālo ierakstu noslēdz Zvirbule.
XXVII Vispārējie latviešu dziesmu un XVII Deju svētki notiek jau 150 gadus. Tie Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam.
“tv3.lv” turpinās sekot šī stāsta attīstībai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
