Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Daudziņš: Kavētās JRT ēkas restaurācijas dēļ gadi nozagti arī skatītājiem
Restaurācijai iekavējoties un Jaunajam Rīgas teātrim (JRT) nespējot atgriezties ēkā Lāčplēša ielā, Rīgā, gadi nozagti ne tikai aktieriem, bet arī skatītājiem, kas varētu baudīt brīnišķīgu arhitektūru un mākslu jaunajās telpās, intervijā “900 sekundēm” sacīja Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš.
Komentējot, vai ieilgušā teātra ēkas būvniecības procesa dēļ JRT aktieri potenciāli varētu sastapties arī ar radošu apsīkumu, Daudziņš atzina – visādi varētu būt, bet patlaban aktieri pieņem situāciju, kāda ir pienākuma un atbildības dēļ, jo viņiem ir uzdevums radīt izrādes un veidot mākslas darbus. Vienlaikus viņš atzina, ka zaudēto neatgriezt.
“Šie gadi ir nozagti ne tikai mums [aktieriem], bet arī jums, skatītājiem, visai publikai, kas varētu baudīt brīnišķīgu arhitektūru un to mākslu, ko mēs tur varētu radīt jaunajās telpās. VNĪ pienākums ir vadīt procesu. Mēs – skatītāji – kā nodokļu maksātāji esam pasūtītāji. VNĪ uzdevums ir menedžēt būvniecības procesu, bet process ir ieildzis vairāk nekā divus gadus. Man ir jautājums, vai mums ir labākie menedžeri? (..) Vai varbūt problēma ir likumdošanā, veidā, kā valstī veic sabiedrisko ēku būvniecību?”
Daudziņš neslēpa, ka JRT ēkas Lāčplēša ielā pārbūves nebūšanu dēļ mākslinieciskais kolektīvs jūtas kā uz koferiem. Pēc viņa skaidrotā, izrādes un to tapšana ir ilglaicīgs process un bija paredzēts, ka jaunās izrādes taptu atjaunotajā ēkā, kas ir cita telpa un izskatās arī citādāk. “Ir izrādes, kuras mēs nevaram vai nemaz negribētu rādīt vecajās telpās,” sacīja Daudziņš, skaidrojot, ka teātrī sācies darbs pie izrādēm, kuras rādīt rekonstruētajā JRT ēkā, taču tās vēl nav. Tādējādi mākslinieciskais kolektīvs esot nostādīts nervozā situācijā.
Pēc Daudziņa teiktā, aktieriem nav ziņu, kad viņi varēs sākt spēlēt izrādes teātra ēkā Lāčplēša ielā. Taču pēc divām dienām – 2. februārī – plānota liela sapulce starp “Valsts nekustamajiem īpašumiem” (VNĪ) un būvniekiem, un, iespējams, 2. februāra vakarā teātra kolektīvs jau zinās, ko vairāk šajā kontekstā. Ja būvniecības darbi tiktu pabeigti, JRT kolektīvs no savas puses jauno sezonu septembrī varētu sākt jau jaunajās telpās. “Mēs sākam veidot izrādes atvilktnē, nezinām, kad tās varēs izvilkt laukā no tās un rādīt. Ja kaut ko esam uztaisījuši, ļoti gribas to rādīt, jo tikai tad izrāde sāk pa īstam dzīvot,” neslēpa viņš.
Daudziņš arī atminējās, ka, sākoties būvniecībai JRT ēkā Lāčplēša ielā, mākslinieciskais kolektīvs devies uz telpām bijušajā Tabakas fabrikā Miera ielā ar lielu optimismu, ka tur pavadītais laiks nebūs garš. Aktieri naski sāka ķerties pie darba, ņemot vērā tās dimensijas, kas ir tur. “Izdevīgāk gan valstij, gan skatītājiem būtu, ja objekts tiktu pabeigts laikā, kad to bija jāpabeidz,” viņš sacīja.
Komentējot, vai izrādēs parādās arī kara Ukrainā tematika, viņš sacīja – kara tematiku nevar neturēt “karstu”, neparādot to mākslas darbos. “Tam ir jādzīvo kopā ar mums, mūsos katrā, ir jādara viss iespējamais, lai Ukraina uzvarētu šajā karā. Kara sajūta nepamet,” viņš neslēpa. Daudziņš atzina, ka, sākoties karam, viss, ko viņš darīja, šķita mazvērtīgs, mazsvarīgs. Taču ar laiku, redzot Ukraiņu tautas spītu un panākumus, Eiropas vienošanos, radusies sajūta, ka viss beigsies labi.
“No otras puses, dzīve turpinās, nedrīkstam ļauties pesimismam, aizvien vairāk jāveido mākslas darbi par mūsu atbildību, šodienu un galvenais, jādomā, kāda Latvija izskatīsies pēc daudziem gadiem, kāpēc ir Latvija mums visiem. Iespējams, tas galvenais, par ko jārunā teātrī,” sacīja Daudziņš, piebilstot, ka pats vēlētos redzēt Latviju laimīgu.
Tāpat viņš pastāstīja, ka JRT aktieri mākslinieciskā vadītāja uzdevumā katrs strādā pie jaunām idejām un domā par to, kas varētu būt tā JRT izrāde, ko paši gribētu spēlēt.
Jau vēstīts, ka VNĪ uzstāj, lai “SBSC” nosauc konkrētu darbu pabeigšanas termiņu un atgādina, ka par katru kavējuma dienu, kamēr objekts nav nodots, atbilstoši līgumam “SBSC” tiks aprēķināta soda nauda – 30 000 eiro dienā.
Pilnsabiedrība “SBSC” ir vairākkārt vērsusies ar dažādām prasībām, kuras VNĪ ir nodrošinājusi. Papildus būvniekam kompensēts cenu pieaugums atbilstoši inflācijai 2,18 miljonu eiro apmērā, pēc “SBSC” lūguma piešķirts arī papildu avanss viena miljona eiro apmērā. Turklāt būvnieka iesniegtie rēķini par aktuālo darbu apmaksu tiek apmaksāti vairākas reizes mēnesī vienā līdz divās dienās pēc to iesniegšanas, nevis vienu reizi mēnesī 30 dienās, kā tas bija paredzēts sākotnēji. VNĪ apgalvo, ka ir spēris daudz soļu, lai atvieglotu būvnieka situāciju un projekts būtu nodots laikus.
VNĪ jau iepriekš būvnieku ir brīdinājuši, ka nekāpinot tempu termiņā iekļauties neizdosies. Objektā pašlaik strādā aptuveni 100 cilvēku. Lai izpildītu darbus noteiktajā termiņā, pēc paša būvnieka “SBSC” sākotnējās darbu izpildes programmas bija plānoti aptuveni 240 cilvēku, taču šādu darba intensitāti būvnieks līdz šim nav sasniedzis.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
