tv3.lv

Idejas "Dzejas dienu" pasākumiem visā Latvijā

Līdz 11. septembrim norisinās tradicionālais festivāls “Dzejas dienas”. Šā gada festivāla sauklis ir “Dzeja vieno”. Dodies uz pasākumiem, Ventspilī, Tukumā, Liepājā, Rogovkā, Jūrmalā un Rīgā.

7. septembrī 16:05

“Dzeja vieno pāri paaudzēm un laikiem. Dzeja vieno valodā, vieno starp un pāri valodām, dodot savu balsi tiem, kurus mēs citādi nesadzirdētu. Dzeja vieno klasiķu skaistumā un jauno dzejnieku jaudā, valodas plūdu pārmērībā, trāpīgas rindas skaidrībā un atbrīvojošā muļķībā,” stāsta “Dzejas dienu” padomes loceklis, dzejnieks Edvards Kuks.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ventspilī H. Dorbes muzeja dārzā “Krāsas un vārdi”

Ventspilī, H. Dorbes muzeja dārzā 8. septembrī no pulksten 10.00 “Dzejas dienu” norisināsies mākslas un dzejas akcija “Krāsas un vārdi”.

Foto: PUBLICITĀTES FOTO

Akcijā ar saviem darbiem piedalīsies: Laimdota Junkara, Gunta Kalsere, Maruta Eistere, Malda Porniece un Ainars Pastors. Pasākums notiks divās daļās. Pirmajā daļā no pulksten 10.00 līdz 14.00 vairāku autoru darbu vienas dienas izstāde – vizuālās mākslas stunda. Katrs autors ar saviem darbiem iepazīstinās Ventspils sākumskolas 5. un 6. klašu audzēkņus.

Foto: PUBLICITĀTES FOTO

Otrajā daļā pēc pulksten 14.00 – notiks tikšanās ar improvizētās izstādes autoriem, kas pastāstīs par izstādi, savu radošo darbu, kā arī lasīs savu klusībā rakstīto dzeju. Mākslas un dzejas pasākumu vadīs notikuma idejas autore Laimdota Junkara. Ar dziesmām piedalīsies Līva Ozoliņa.

Liepājas interjera muzejā būs Šarla Bodlēra dzejas lasījumi

“Dzejas dienu” ietvaros 9. septembrī pulksten 18.00 Liepājas 17.–19. gadsimta interjera muzeja otrā stāva “Stenderu konditorejā” norisināsies franču 19. gadsimta dzejnieka un simbolisma priekšteča Šarla Bodlēra dzejas lasījumi aktiera Leona Leščinska izpildījumā. Dzejas lasījumus papildinās arī klaviermūzika mūziķa Viktora Boka interpretējumā.

Foto: PUBLICITĀTES ATTĒLS

Dzejas lasījumos klātesošajiem būs iespēja dzirdēt fragmentus no nozīmīgākā Šarla Bodlēra dzejoļu krājuma “Ļaunuma puķes” (Les fleurs du mal, 1857), kas pēc tā iznākšanas izsauca asu lasītāju un kritiķu reakciju. “Ļaunuma puķēs” Bodlērs, lietojot tā laika lasītājus šokējošu izteiksmi, pievēršas tādām tēmām kā nāve, iznīcība, seksualitāte, ļaunums, ietērpjot tēmas simboliski daudznozīmīgās krāsās.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Lai klātesošos iepazīstinātu ar franču dzejnieka personību, aktieris Leons Leščinskis sniegs arī īsu Šarla Bodlēra biogrāfijas portretējumu un aizgājušā laikmeta raksturojumu. Dzejas lasījumus “Stenderu konditorejā” papildinās klaviermūzika, kur pie konditorejā esošā, vēsturiskā un restaurētā instrumenta sēdīsies mūziķis Viktors Boks.

Foto: PUBLICITĀTES FOTO

Pirmie Šarla Bodlēra dzejoļi publicēti 1743.–1844. gados žurnālā “Artists”. Gandrīz 17 gadus Bodlērs arī tulkoja rakstnieka Edgara Po darbus, kuru uzskatījis par savu garīgo brāli.

1857. gadā izdots vispopulārākais Bodlēra poētiskais krājums “Ļaunuma puķes”, kas pārsteidza publiku tik ļoti, ka cenzori uzlika sodu Šarlam Bodlēram un lika izņemt no krājuma sešus dzejoļus, kas, viņuprāt, bija pārāk nepiedienīgi.

1861. gadā krājums tika atkārtoti izdots, autoram to pārveidojot un papildinot. Tiek uzskatīts, ka šis dzejoļu krājums ir Bodlēra daiļrades virsotne. Šī grāmata aizsāka Eiropas modernisma laikmetu.

Foto: KĀRLIS VOLKOVSKIS

Par dzejas lasījumu norises vietu Liepājas 17.–19. gs. interjera muzejā šoreiz izvēlēts ēkas 2. stāvs, kurš atspoguļo 19. gadsimta otrās puses interjeru detaļas, atbilst franču dzejnieka laikmeta spogulim un muzeja ekspozīcijās iekārtots notāra Kristofa Vilhelma Stendera radinieku ģimenes dzīvoklis.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ieeja Šarla Bodlēra dzejas lasījumu vakarā ir bezmaksas.

Piedalies akcijā “Apskauj pasauli ar mieru!”

Daudzviet visā pasaulē ar centrālo vietu stacijā “Tukums I” 9. septembrī no pulksten 19.00, no kurienes notiks straumēšana internetā, norisināsies dzejas akcija “Apskauj pasauli ar mieru!”

“Sirds uz perona” ir visdemokrātiskākais Dzejas dienu pasākums, kas aizsākās 2011. gadā un jau trīs gadus aptver visu pasauli.

Foto: PUBLICITĀTES ATTĒLS

Dzejas lasījumi notiek dzelzceļa stacijās un autoostās Latvijā un ārzemēs, visās vietās vienlaikus. Tā nav platforma dzejniekiem, jo “uz perona” paši dalībnieki cits citam lasa sev tīkamu dzeju. Kāds spēlē ģitāru vai dzied, kāds dejo, fotografē vai zīmē. Tā ir brīva platforma radošām izpausmēm bez strikta scenārija.

Tiešraidi – straumēšanu var vērot www.tukums.lv un facebook.com/SirdsUzPerona

Šogad akcijas moto “Biļete ar zelta viju” veltīta mieram Ukrainā un visā pasaulē, tāpēc, 9. septembrī no pulksten 19.00 līdz 20.30 pēc Latvijas laika, dodies uz dzelzceļa staciju, autobusa pieturu, ostu vai lidostu jebkurā vietā pasaulē un skaļi nolasi dzejoli – veltījumu mieram! Visi kopā apvīsim zemeslodi ar zelta viju!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Notiks pirmais dzejas slams latgaliski “Rogovkys dzejis voga”

Rēzeknes novada Rogovkā, Nautrēnu sporta hallē-kultūras namā 10. septembrī pulksten 20.00 notiks pirmais dzejas slams – dzejnieku sacensība – latgaliski “Rogovkys dzejis voga”, kurā piedalīsies latgaliski rakstoši dzejas autori. Pasākumu vadīs Kozmens, bet notikumu papildinās arī dziesminieka Vinsenta Kūkoja un grupas “Borowa Mc” muzikālās uzstāšanās.

Foto: PUBLICITĀTES ATTĒLS

Rogovkā iecerētais dzejas slams ir viens no septembrī tradicionālo “Dzejas dienu” laika pasākumiem. Dzejas slams ir dzejas kustība, kas Latvijā un pasaulē (starptautiski zināma kā “Poetry slam”) atdzīvinājusi interesi par mūsdienu dzeju. Slama pamatā ir nosacīta dzejnieku sacensība, kuras laikā autori lasa savus darbus skatītāju priekšā, bet žūrijas un skatītāju balsojumā tiek noskaidrots šīs sacensības uzvarētājs.

Nautrēnu pagasta kultūras pasākumu organizatore Inga Vigule

“Pirmo reizi par dzejas slama formu uzzināju ne tik sen, aizstāvot kvalifikācijas darbu, ideja ieinteresēja un lika aizdomāties, kādēļ gan ne latgaliski un ne pie mums Rogovkā? Tas ir arī veids, kā parādīt, ka dzeja var būt dažāda, iespēja iepazīties ar autoriem un dzeju dzirdēt no pirmavota jaunā formātā. Autors dzeju pasniedz ar citu garšu! Tas reizē būs ari līdz šim nebijis pasākums – dzejas slams latgaliski. Latgalē zināmi vairāki spilgti ar latgaliešu dzeju saistīti notikumi – mīlas aiļu un dziesmu festivāls “Upītes Uobeļduorzs”, savulaik “Andrejdīna” – un ļoti ceram, ka arī mūsu dzejas slams latgaliski varētu kļūt par regulāru un gaidītu tradīciju!”

Dzejas slamā piedalīsies vismaz septiņi latgaliski rakstoši autori, bet slama, kas notiks trijās kārtās, uzvarētāju noteiks žūrijas un skatītāju balsojums. Dzejas slama uzvarētājs saņems naudas balvu, bet uzvarējušie dzejoļi tiks publicēti latgaliešu kultūras ziņu portālā lakuga.lv. Dzejnieku, kuru vārdi tiks atklāti tuvāk pasākumam, vidū būs arī dažādi pārsteigumi – savu dzejas autora radošo pusi vairāk parādīs kāds, kurš līdz šim bija plašāk zinām kā prozas rakstītājs, savukārt kādam, kurš līdz šim darbojies tikai ar pseidonīmu, slams būs kā sava veida atklāšanās publiski.

Pirmās “Rogovkys dzejis vogys” vadīšana uzticēta raidījumu un pasākumu vadītājam Kozmenam jeb Mārtiņam Kozlovskim. Starp dzejas lasījumiem par muzikāliem starpbrīžiem parūpēsies dziesminieks Vinsents Kūkojs un grupa “Borowa Mc”. Pēc dzejas slama uzvarētāju noskaidrošanas pasākuma apmeklētāji aicināti uz balli, kuru spēlēs Jānis Poplavskis.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Foto: PUBLICITĀTES FOTO

Dzejas slama nosaukumā “Rogovkys dzejis voga” simboliski savijas septembra pirmā daļa, kas laukos parasti ir ražas novākšanas, jo īpaši kartupeļu lasīšanas laiks un dzejas sacensība. Līdzīgi kā kartupeļu vagā, kur zināmu apbrīnu izpelnās ātrākais un centīgākais lasītājs, arī slamā kā uzvarētājs līdz galam tiek tas, kurš ar savu radošo darbu spēj visspilgtāk pārliecināt žūriju un skatītājus, ir izveicīgākais vārdu meistars.

Rogovka Latvijas literatūras kartē iezīmējas kā spilgta literātu dzimšanas vieta – no šejienes nāk Andryvs Jūrdžs, Antons Kūkojs, Pīters Miglinīks, Pēteris Jurciņš, Anna Rancāne un citi.

Vasarā te notiek literārais konkurss-pasākums “Pīterdīna Rogovkā”, bet  jauna dzejas pasākuma Rogovkā rudenī rašanos idejas autore ir Nautrēnu pagasta kultūras pasākumu organizatore Inga Vigule.

Dzeja un deja “Lielie meistari” Raiņa priedēs

Jūrmalā, “Raiņa priedēs” 11. septembrī pulksten 15.00 pieminot latviešu dzejas dižgara Raiņa 157. dzimšanas dienu, notiks pasākums “Lielie meistari,” kurā dzeja tiks izteikta gan vārdos, gan dejā un mūzikā.

Tradicionāli dzejas lasījumos piedalīsies dzejnieki ar saviem jaunākajiem darbiem, taču šogad “Raiņa priedēs” skanēs Aspazijas un Raiņa dzeja, kuru lasīs aktieri Jana Ļisova un Emīls Krūmiņš.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Aspazijas mājas Izglītojošā darba vadītāja Signe Cīrule

“Laikā, kad pasaulē valda nedrošība un vērtību pārskatīšana, ir svarīgi ieklausīties mūsu dižgaru viedajos vārdos katram par savu vietu, uzdevumiem un izvēlēm šajā pasaulē.”

Pasākumā “Lielie meistari” Aspazijas un Raiņa dzeju papildinās laikmetīgā deja. Horeogrāfe Madara Luīze Muzikante atzīst, ka “ir iedvesmojoši izdejot abu meistaru dzeju, jo tā ir dzīva, īsta, tai pat laikā atstāj vietu iztēlei.”

Foto: PUBLICITĀTES ATTĒLS

Pasākumā piedalīsies dejotājas Marta Andrukoviča, Julia Pogumirska, Eliabete Liepiņa un ģitārists Egils Leimanis.

Mazajā ģildē notiks sarunu koncerts “Čaklais. Cits”

Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrs “Mazā ģilde” 11. septembrī pulksten 19.00, atzīmējot “Dzejas dienas”, klausītājiem piedāvā iespēju Lielajā zālē bez maksas baudīt sarunu koncertu “Čaklais. Cits”. Koncertu veido un tajā piedalās aktrise Karīna Tatarinova un mūziķis Roberts Dinters.

aktrise Karīna Tatarinova

“Čaklā dzeju uztveru kā… sarunu. Tas provocē arī mani atrasties dialogā – ar klausītājiem, ar mūziķiem, ar mūziku… Tāpēc šī koncerta formāts – sarunu koncerts un šī koncerta dziesmu arheoloģija. Tās ir ārkārtīgi skaistas, zināmas dziesmas, kurās šoreiz pievēršu vairāk uzmanības tieši dzejai. Esat mēģinājuši populāras dziesmas tekstu runāt/lasīt kā dzejoli…?”

Aktrises Karīnas Tatarinovas un mūziķa Roberta Dintera literāri muzikālajā programmā “Čaklais. Cits” skanēs tādu komponistu kā Imanta Kalniņa, Ērika Ķiģeļa, Ģederta Ramana dziesmas ar dzejnieka Māra Čaklā dzeju – gan populāras un tautā mīlētas dziesmas no teātra izrādēm un kinofilmām, gan arī mazāk zināmas – “Akāciju palags”, “Tu mani dzen”, “Apvij rokas”, “Melnā aronija”, “Dziesmiņa par Napoleonu” un citas. Muzikālo daļu papildinās paša dzejnieka rakstītais par radīšanas procesu, laiku un personībām, saskarē ar kurām šīs dziesmas un dzejas tapušas un ir tādas, kādas tās zina un mīl publika.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Foto: PUBLICITĀTES ATTĒLS

Dziesmu skanējums un to interpretācija ir abu mākslinieku kopdarbs un redzējums. Instrumenta skanējuma un balss transformācija, kas palīdz radīt atmosfēru vēstījumam – šīs koncertprogrammas konceptuālais piedāvājums/risinājums. Programmā ir arī iekļauti Māra Čaklā pēdējie dzejoļi, kas pirmo reizi nopublicēti vien 2014. gadā.

Karīna Tatarinova ir ne tikai Liepājas teātra aktrise, bet daudzu gadu garumā pierādījusi sevi kā multimākslinieci, izcilu dziedātāju un interpretētāju. Savukārt Roberts Dinters ir brīvmākslinieks, mūziķis, komponists, producents, multiinstrumentālists no Liepājas. Kopš 2000. gada darbojies dažādos projektos un sadarbojies ar dažādiem māksliniekiem, tai skaitā – Ainaru Virgu, Austru Pumpuri, Maratu Ogļezņevu, Raimondu Paulu un citiem.

No dzejas dienu vēstures

  • Pirmā Dzejas diena tika rīkota 1965. gada 11. septembrī Komunāru parkā (pašreizējā Esplanādē), tādējādi atzīmējot latviešu dzejnieka Raiņa 100. dzimšanas dienu. Tajā atklāja Raiņa pieminekli.
  • “Dzejas dienas” kopš to pirmssākumiem 1965. gadā organizē Latvijas Rakstnieku savienība. Festivālu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds. Jau ceturto gadu Dzejas dienu rīkošanu veic īpaši izveidota padome, kuras sastāvā šogad darbojas dzejnieki Ērika Bērziņa, Edvards Kuks un Anna Auziņa.
  • Dzejas lasījumi “Raiņa priedēs”, pieminot izcilā latviešu dzejnieka dzimšanas dienu, notiks jau 58 gadu pēc kārtas.

Visa “Dzejas dienu” programma šeit.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm