Mūžībā devies horeogrāfs, Dziesmu un deju svētku Goda virsvadītājs Uldis Šteins

2023. gada 23. maijā mūžībā devies Dziesmu un deju svētku Goda virsvadītājs, horeogrāfs, dejas pedagogs, inženieris, kino ražošanas organizators Uldis Šteins, vēsta Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

24. maijā 12:13

Uldis Šteins dzimis 1935. gada 28. jūlijā Rīgā. Visu mūžu nostrādājis vienā pamatdarba vietā – Rīgas Kinostudijā, dažādos amatos virzīdamies pa karjeras kāpnēm; savā mūžā vadījis tikai vienu deju ansambli – “Vektoru”.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Atvadu vārdos deju ansamblis “Vektors” raksta: “Ar stingru un vienmēr priekpilnu “Čau, skaistās!” mūsu Uldis 55 gadus deju zālē sagaidīja dučiem dāmu. Svētkos un koncertos labprāt pretī nākošos dejotājus cieņpilni sveicināja ar “Sveiks, māksliniek!”. Tiešs un godīgs, aiz sevis atstājot liekas runas. Mīlēts, cienīts un godāts ne tikai savā vektoriešu nemiernieku pulkā, bet arī stāvot virsvadītāju tribīnē tūkstošu dejotāju priekšā, kolēģu un laika biedru vidū.”

“Uldis Šteins – viens no viscienītākajiem, visiemīļotākajiem latviešu skatuves dejas meistariem, deju kolektīvu vadītājiem un dažāda mēroga Deju svētku virsvadītājiem. Dejas inženieris ar konstruktīvu domāšanu, loģisku prātu, pārdomātu rīcību, nosvērtu un mierīgu temperamentu, lojālu un demokrātisku attieksmi gan pret augstāk, gan zemāk stāvošajiem deju jomā,” raksta Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Pēc Rīgas Politehniskā institūta beigšanas 1959. gadā sācis strādāt Rīgas Kinostudijā kā galvenais inženieris, vēlāk kā direktora vietnieks (1978-1990) un direktors (1990-1998), pasniedzis kinotehnoloģiju Latvijas Kultūras akadēmijā.

Mīlestību uz tautas deju atklājis jau bērnībā, dejojot bērnu deju kolektīvos. Vēlāk zināšanas papildinājis, dejojot tautas deju ansamblī “Dancis”. Lielus panākumus guvis, kopš 1960. gada vadot deju kolektīvu “Vektors”, kurš Ulda Šteina vadībā lepojas ar uzrādītajiem augstajiem rezultātiem – jau 1963. gadā iegūts Tautas deju ansambļa nosaukums, pēc tam deju svētku skatēs un dažādos konkursos nopelnītas neskaitāmas balvas.

Mākslinieks ir vairāku deju autors, tās tikušas gan prēmētas jaunrades konkursos, gan dejotas deju svētkos. V-XVI Deju svētkos (1965-2018) dejotas septiņas Ulda Šteina dejas: “Viļņojas druvas”, “Dancis pa trim”, “Vāveru polka”, “Litenietis”, “Vadžu dancis”, “Smēdes puiši – muzikanti”, “Gauja un Gaiziņš”.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

VII-XI Deju svētku (1975-1993) virsvadītājs, kopš 2003.gada – Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku Goda virsvadītājs. Bijis svētku “Rīgai-800” virsvadītājs, Rīgas Kirova rajona (tagad – Centra rajons) un Madonas rajona deju kolektīvu virsvadītājs, kā arī piedalījies četru Baltijas studentu dziesmu un deju svētku “Gaudeamus” sagatavošanā.

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks, saņēmis Dejas balvu par mūža ieguldījumu, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.

Latvijas Nacionālais kultūras centrs un plašā dejotāju saime izsaka visdziļāko līdzjūtību Ulda Šteina tuviniekiem.

Atvadīšanās no Ulda Šteina notiks 31. maijā no plkst. 12.00 līdz 13.30 Rīgas krematorijā, pēc tam Raiņa kapos.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm