tv3.lv

Glodene un zirnekļi sniegā. Kāpēc tos šogad sastopam?

Kāpēc janvāra vidū šogad sniegā var novērot aukstasiņu dzīvniekus, kam būtu jāguļ ziemas miegā? Skaidro eksperts.

Signe Ērmane 23. janvārī Jūrmalā, Asaru mežā, pastaigas laikā uz takas satikusi šim gadalaikam neparastu “gājēju”. Pieauguša izmēra glodeni (Anguis fragilis L.).

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Signe Ērmane

“Ieraudzīju, pavēroju, ka tā nekustas, viegli pieskāros, arī nemaz nepakustējās. Sasalusi arī nebija. Neredzēju tuvumā kādu izkārpītu vietu.”

“Dēla bioloģijas skolotāja izteica versiju, ka kāds glodenes ienaidnieks būs gribējis viņu apēst, bet maltītes sākumā iztraucēts. Šajā laikā tai būtu jāguļ ziemas miegā,” Signe Ērmane pastāstīja “tv3.lv”.

Tomēr viņa nav vienīgā, kas šoziem sniegā pamanījusi radības, kam vajadzētu mosties tikai līdz ar pavasara saules stariem. Piemēram, ”Facebook” lapā ”Latvijas daba” redzami gan attēli ar zirnekļiem, bet pagājušajā nedēļā makšķernieki Latvijā nofilmējuši čūsku, kas pamodusies. Tāpat esot redzētas arī ērces un pat pa sniegu čāpojošs, samiegojies ezis. Arī Astra Zaļkalne sastapts netālu no dārza upeņu krūmiem Kurzemē, Vecsātos, šajās dienās novērojusi lācīša (Arctia caja) kāpuru sniegā. ”Pieļauju, ka stiprais vējš daudzus izdzina no slēptuvēm, bet, protams, arī biežie atkušņi liek sirsniņām pavasara gaidās pukstēt straujāk,” saka Zaļkalne.

Foto: ASTRA ZAĻKALNE

Savukārt Sanita Fogele lauku mājas pagalmā, Augstrozē, Limbažu novadā, nofotografējusi zirneklīti sniegā.

Foto: SANITA FOGELE

Kā skaidro Latvijas Nacionālā dabas muzeja eksperti, mainīgie šā gada janvāra laikapstākļi ar temperatūras maiņām virs un zem nulles tiešām jauc dzīvniekiem prātu. “Kukainis ir gatavojies ziemas miera pauzei un, instinktu vadīts, gatavs mosties, kad ir piemērota temperatūra. Tad, kad temperatūra paaugstinās, kukainis dodas ārā no slēptuves, jo domā, ka ir pavasaris. Jāskatās, ka arī tas, ka saulei, sasildot slēptuvi – lapu kaudzi, koka mizu –, temperatūra apspīdētajās vietās ir nedaudz siltāka nekā gaiss apkārtnē. Šāda dabiska nāve ir normāla katru gadu daudziem kukaiņiem un zirnekļiem, kuri sev slēptuvi atraduši koku dienvidu pusē, vēja notīrītos bezsniega laukumos, dažādās pauguru dienvidu nogāzēs u. tml,” rakstveida atbildē, lūgti komentēt sociālajos tīklos redzamos attēlus, skaidro Dabas muzeja eksperti.

Ar glodeni un čūskām gan varētu būt nedaudz sarežģītāk. “Par glodeni… Tīri teoretizējot: varētu būt, ka kāds ir siltajās, bezsniega dienās papostījis viņas slēptuvi, parakājis augsni vai lapu klājumu. Bet tikpat labi, varbūt vienkārši būt tā, ka applūda izvēlētā ziemošanas vieta, vai vēl kāds cits, mums nezināms traucēklis. Un, ja ir pietiekami silts, dzīvnieks dodas drošākas vietas meklējumos. Lielākā salā šie dzīvnieki vienkārši nav spējīgi kustēties. Ir sugas, piemēram sniegodiņi, kam atrašanās uz sniega, ir pilnīgi dabiska,” mierina Latvijas Nacionālajā Dabas muzejā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Arī Rīgas Zooloģiskā dārza dzīvnieku ekspertam Ingmāram Līdakam nav viennozīmīga skaidrojuma, kāpēc janvārī mežā, sniegā atrasta pieaugusi glodene. “Grūti iedomāties, ka rāpulis pats fiziski būtu spējīgs mīnus grādos ilgstoši līst pa sniegu, bet nokļūt tur, kur redzams foto, var tikai, lienot krietnu brīdi.. Vienīgais izskaidrojums – bija ziemojusi malkas strēķī vai zem baļķa un izkritusi, malku vai baļķi (vai ko citu) pārvietojot,” skaidro Līdaka.

Komentē Latvijas Nacionālā Dabas muzeja eksperti

“Ko darīt? Mājās nest noteikti nevajag. Var jau aiznest līdz kādai žagaru kaudzei, bet savvaļas dzīvnieki lielākoties paši tiek galā.”

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm