tv3.lv

Neparasti kadri: Ķemeros savvaļas govju barā slamstās vilki

Ķemeru Nacionālais parks ir viena no plašākajām aizsargājamajām teritorijām Latvijā. Lai vērotu dzīvniekus, netraucējot to dabisko uzvedību, vairākās parka vietās izvietotas tiešsaistes kameras. Ķemeru nacionālā parka fonda pārstāvis Andis Liepa publicējis video, kurā redzams, kā taurgovju ganāmpulkam pa vidu veikli manās arī vilki.

Interesanti, ka ne jau atsevišķi klīstošie pelēči šajā situācijā ir apdraudētāji. “Vilki un taurgovis kārto savstarpējās attiecības, kamēr teļi atrodas klajumā “bērnu dārza” aukļu uzraudzībā. Klajuma šķērsošana vilkiem ir bīstama. Jau mežmalā tiem ir jāizvairās no bara aizsargiem,” video redzamo situāciju komentē biologs Andis Liepa.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Izrādās vilki ir visai bailīgi dzīvnieki un gaišā laikā reti, kad iznāk no savām paslēptuvēm.

Kā viņš skaidro “tv3.lv”: “Pieaugušiem savvaļas zirgiem un taurgovīm vilki nav bīstami. Tie nav bīstami arī cilvēkiem! Neaizsargāti paši par sevi ir kumeļi un teļi. Tādēļ šiem atklāto ainavu zālēdājiem ir raksturīgi turēties kopā kompaktā barā, un aizstāvību uzņemas spēcīgākie un drosmīgākie bara dzīvnieki. Savukārt vilkiem ir nopietni jāattiecas pret zirgiem un taurgovīm, lai izvairītos no nopietniem ievainojumiem. Bieži ir novērojami, savainoti, klibi vilki, kuri, visticamāk, traumas ir guvuši neveiksmīgas saķeršanās dēļ. Šiem dzīvniekiem nedraud bada nāve, pateicoties citu vilku labvēlīgai attieksmei.

Ķemeru Nacionālajā parkā man zināmi šobrīd ir četri vilki, kuri “apsaimnieko” parka dienvidu daļu. Ziemeļu daļā, iespējams, ir vēl kāds.”

Eksperts arī pastāstīja, ka vilku pamatbarība ir mežacūku jaunuļi, stirnas, brieži, bebri. Uzturoties taurgovju un savvaļas zirgu tuvumā, tiem ir svarīga loma kritušo dzīvnieku realizācijā, t.i., apēšanā un uzplēšanā, lai tos varētu izmantot citi mazāki gaļēdāji.

“Nacionālajā parkā dzīvo ne tikai parasti meža dzīvnieki (stirnas, brieži, aļņi, lapsas), bet arī retāk sastopami – vilki, lūši un ūdri. Te sastopamas arī gandrīz visas Latvijas sikspārņu sugas, ieskaitot reto dīķa naktssikspārni. Pētījumu par zīdītājiem ĶNP teritorijā ir samērā maz, par dzīvnieku skaita dinamiku var spriest pēc oficiālo uzskaišu datiem, kas pieejami mežniecībās. Pavisam ĶNP teritorijā ir sastopamas 47 sugas, tai skaitā visas medījamo dzīvnieku sugas, 9 sikspārņu sugas, vismaz 4 kukaiņēdāju sugas, 7 peļveidīgo grauzēju sugas u.c.,” teikts parka mājaslapā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Foto: EKRĀNUZŅĒMUMS

“Īpašu uzmanību parka teritorijā izpelnījušies vilki ‘Canis lupus’ un lūši ‘Lynx lynx’, kas abi ietilpst ES Biotopu direktīvas 2. pielikumā (iekļautas sugas, kuru aizsardzībai jāveido īpašas teritorijas). Vilki mājvietu raduši Lielā Ķemeru tīreļa apkārtnē, kur ir droša slēptuve no to galvenā konkurenta un, būsim godīgi, arī ienaidnieka – cilvēka.”

Savukārt taurgovju ganāmpulks Ķemeru nacionālajā parkā izvietotas meža ieskautās pļavās, kur tās ganās kopā ar Konik tipa zirgiem. Šīs dzīvnieku šķirnes ir īpaši izveidotas dzīvei savvaļā un ir ļoti tuvas saviem sen izmirušajiem senčiem – tauriem un tarpāniem. Taurgovis jeb Heka govis ir šķirne, kas radīta Vācijā, 20. gadsimta sākumā, mēģinot dažādu govju šķirņu krustošanas rezultātā iegūt izmirušajiem tauriem līdzīgus dzīvniekus. Šai govju šķirnei ir raksturīga spēja izdzīvot savvaļā, tajā skaitā aizstāvēties pret plēsējiem.

Vairāk par taurgovīm Dunduru pļavās un iespēju ikvienam tās apskatīt, lasi šeit.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm