Go3 seriāla “Tunelis” pirmajai sezonai ieejot finiša taisnē, tā veidotāji paver skatītājiem priekškaru uz vidi, kurā stāsts filmēts. Māksliniece, rekvizitore Zane Šteinberga atklāj, ka liela daļa “Tunelī” redzamo rekvizītu ir reālas, ieslodzīto savulaik veidotas un cietuma telpās atstātas mantas.
Pirmā mākslinieces viesošanās reize Brasas cietumā bija jau seriāla “Nemīlētie” filmēšanas laikā, kad Zanei bija iespēja apskatīties kameras un vietas, kur potenciāli tiks filmēts arī “Tunelis”.
Jau tad cietums vairākus gadus kā bijis slēgts, taču ne tukšs. Gan ieslodzīto, gan cietuma administrācijas telpās pāri bija palikušas dažādas karotes, krūzītes, tējas paciņas, sietiņi, bļodiņas, plaukti, uz vietas taisīti skapīši, gludināmā mašīna veļas telpā.
“”Tunelī” visi rekvizīti ir īsti rekvizīti – visi plauktiņi, ķebļi, nakts skapīši ir salasīti pa cietuma teritoriju un salikti tā, lai kadrā izskatās labi un tā, kā tas bija arī realitātē.
Bija viena “cīņa” seriālā par skapīti, jo mūsu konsultants, bijušais cietuma uzraugs, teica, ka tādi sienas skapīši cietumā nebija. Tomēr seriālā ieslodzīto mafijas bosam jeb Reihenbaham tāds bija nepieciešamas, jo viņš bija īpašs tēls un viņam tādā skapīti glabājās garšvielas,” stāsta māksliniece.
Viņa neslēpj – Brasas cietums kā filmēšanas vieta viņai esot ļoti mīļš, un te īpašu prieku sagādājuši dažādi autentiskie atradumi.
“Piemēram, atradu krustiņu vai kārtis, prieks bija liels. Cietuma telpās seriāla vajadzībām tika uztaisīta jeb iekārtota gan laboratorija, gan advokāta birojs, gan prokuratūra un dažādi policijas kabineti. Pat viesnīcas vidi cietumā radīja – iespējas bija teju bezgalīgas.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Brasas cietums filmēšanai bija pateicīgs ar to, ka te bija atstātas mēbeles, un mums ļāva to visu izmantot,” stāsta Zane.
Kopumā Brasas cietumā tika izveidotas 40 dažādas lokācijas vietas seriāla filmēšanas un sižeta stāsta vajadzībām. Unikāla vieta un patiešām labs atradums filmēšanas industrijai ne tikai Latvijā, bet “Tuneļa” gadījumā arī Baltijas mērogā.
Brasas cietuma unikalitāte un plašās iespējas ļāva nebraukāt tik daudz apkārt pa dažādām vietām, kas pandēmijas laikā bija jo īpaši svarīgi. Tas bija kā paviljons, kurā komandai bija pateicīga vide darbam.
Piemēram, bija saglabājusies vēsturiskā veļas mazgātava un atlika tikai sakarināt palagus žāvēšanai, kā tas bija agrāk, kas arī bija oriģinālie rekvizīti. Cietuma priekšnieka kabinets bija lieliskā stāvoklī un autentisks.
Zanei seriāla “Tunelis” uzdevumos ļoti palīdzējusi pirms 10 gadiem gūtā pieredze, veidojot dokumentālo filmu “Soda mērs” par cietumiem Latvijā, arī Pārlielupes cietumu.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Tieši tāpēc “Tunelī” redzams arī akvārijs, jo – lai cik tas neliktos nereāli, viņa zinājusi – tādas lietas patiešām cietumos bija. Lai izmantotu visas iespējas, Zane pabija visās Brasas cietuma telpās un stūros, kopā ar konsultantiem meklējot un atrodot citiem šķietamus sīkumus, bet filmas noskaņai noderīgas lietas.
Režisors Raimundas Banionis uzticējās un ļāva pēc Zanes pieredzes piepildīt telpas ar tiem priekšmetiem, kas veicināja autentiskas vides atspoguļošanu.
Unikālākais priekšmets, kā uzskata Zane, ir kārtis – tās kāds ieslodzītais pats bija taisījis no tējas paciņām, zīmējis un arī aktīvi izmantojis.
Aizkustinoši bija krustiņi, viens no tiem tika atrasts uz vārtu roktura. Interesanti, ka viens statists uzdāvināja īstas, no maizes taisītas “čotkas” jeb tādas kā meditatīvas skaitīšanas krelles, kas varētu būt līdzvērtīgs kristiešu rožukronim. Krelles izmantoja kā vienu no Mārtiņa Vilsona tēla Reihenbaha rekvizītiem – tās pārtapa par cietuma mafijas bosa aproci.
“Aiz katra priekšmeta ir cilvēks,” saka Zane. “Man patīk, ka priekšmets jau ir “padzīvojis”, jo ir daudzreiz vērtīgāks nekā no jauna taisīts un “neievalkāts”.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Brasas cietumā bija pat foto pie sienām – no žurnāliem, avīzēm izgrieztas svētbildes, arī dažādi plakāti. Viss šobrīd ir salikts kastēs un gaida, kad atkal būs nepieciešamība tos izmantot.”
Zane ar komandu no nulles izveidojusi kapellu, arhitekta biroju un onkologa kabinetu. Kopā seriālā bija redzamas 76 dažādas filmēšanas lokāciju vietas – arī seriāla varoņu dzīvokļi, kafejnīcas, pats tunelis, un visur tika radīta pēc iespējas autentiskāka vide. Pašu tuneli radīja otrs mākslinieks – Nauris Stalažs, jo viņa spēja strādāt ar lielākiem būvniecības veida objektiem bija nenovērtējama.
Brasas cietums Rīgā, Laktas ielā 4, tika uzcelts 1905. gadā dzelzceļa Rīga–Skulte malā. Tas tika slēgts 2019. gada pavasarī. Lai arī oriģinālseriāla “Tunelis” galvenā stāsta motīvs balstās uz notikumiem Pārlielupes cietumā Jelgavā 90. gadu vidū, filmēšanai tika izvēlēts Brasas cietums, jo tā vide ir autentiska un lieliski atbilda seriāla prasībām.
Nekas nav nokavēts! Seriālam “Tunelis ar interesi jau seko neskaitāmi Go3 skatītāji! Pievienojies arī tu! Skaties “Tuneli” sev ērtā laikā un vietā! Meklē visas sērijas TE!
