tv3.lv

Kā treniņbiksēm izdevās iedvesmot Īvu Senlorānu: izstādē ”Vêtements modèles. Modes arhetipi”

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā no 25. maija līdz 25. septembrim skatāma izstāde ”Vêtements modèles. Modes arhetipi”. Izstāde, kas modi uzlūko kā sociālās antropoloģijas fenomenu, ļaujot izsekot piecu apģērbu ceļojumam cauri gadsimtiem un modes virzieniem.

Kāpēc bezpiedurkņu krekls, ko sarunvalodā pazīstam kā ”maiku”, un zilais franču strādnieku virsvalks kļuvuši par modes industrijas pamatu un iedvesmu? Kā skotu bruncīši jeb kilts un audekla kurpes ”espadrilles”, kas saistītas ar konkrētu ģeogrāfisko reģionu, izplatījušās pa visu zemeslodi un sastopamas teju katrā garderobē? Un pa kādiem ceļiem treniņbiksēm izdevies no sporta zāles iekļūt urbānās kultūras centrā, kā arī iedvesmot augstās modes korifeju Īvu Senlorānu (Yves Saint-Laurent, 1936–2008)?

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Nemainot savu sākotnējo dizainu, lenčkrekliņš (”tank top”), audekla kurpes ”espadrilles”, strādnieku virssvārcis, treniņtērps un skotu kilts apliecina ilgtspēju brīdī, kad šis koncepts tiek pārskatīts. Apģērbs, kas sākotnēji radies noteiktu darba funkciju veikšanai, gadiem ritot, saglabājot materiālus un tehnoloģijas, kļuvis par arhetipu – modeli un pamatu turpmākām interpretācijām. No jauna ieviesti un aprobēti, šie ietērpi atspoguļo sociālo vēsturi, kuras gaitā dažkārt ieguvuši simbolu statusu, ko piesavinājušies gan politiski notikumi, gan sabiedriskas kustības.

No etnogrāfiska skotu tautas tērpa līdz Vivjenai Vestvudai (Vivienne Westwood, 1941) un ”fast fashion” produkcijai. No fabrikas ceha līdz modes nama defilē. Izstādē, kuras centrā ir tekstils, vairāk nekā 200 vienību – kā augstās modes ikonas, tā gatavie apģērbi un apakšveļa – dialogā ar zīmējumiem, grafiku, veciem žurnāliem, arhīva fotogrāfijām un filmām, mūsdienu video klipiem stāsta par modi kā būtisku sociālās dzīves fenomenu. Vienlaikus ekspozīcija izgaismo amatniecības lomu, aktualizē kultūras mantojuma saglabāšanas jautājumus, kā arī akcentē dizaina ilgtspēju.

Izstādi Rīgā papildina analogi eksponāti un arhīvu dokumenti no vietējām atmiņu institūcijām, Latvijas parādības kartējot Eiropas modes un sabiedrības procesos. Viens no leģendāriem rokrakstiem pieder māksliniekam Gustavam Klucim (1895–1938), kurš ar savu daiļradi vēl šodien spēj radīt apbrīnu un apskaidrību. Spožā avangarda pārstāvja darbi papildina ekspozīciju, jo – līdzīgi norisēm modes pasaulē – pārstāv laiku, kas bija neviennozīmīgs, atstājot mākslas un kultūras vēsturē neaizmirstamu nospiedumu.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm