Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Taizemes seksa industrijas dziļākie noslēpumi. Krivenchy un filmēšanas komanda dalās iespaidos par piedzīvoto
Nerimstošā naktsklubu dzīve, “leidijboja” ikdiena, sievas īre uz vienu dienu – tās ir vien dažas no Taizemes seksa un izklaides industrijas aizkulisēm, kuras skatītājiem atklās Jānis Krīvens (Krivenchy) kopā ar filmēšanas komandu topošajā “Go3” daudzsēriju dokumentālajā filmā.
Krivenchy norāda, ka, neskatoties uz nogurdinošo filmēšanas procesu, no ceļojuma atbraucis uzlādēts un “ielecis” piektajā vai sestajā ātrumā, un piedzīvojis arī pamatīgu kultūršoku. Filmēšanas komanda nesen atgriezās no gandrīz mēnesi garas filmēšanas Taizemē un dalās savos iespaidos.
Par piedzīvoto Taizemē portālam “tv3.lv” stāsta Jānis Krīvēns, producents Sandijs Semjonovs un montāžas režisors Jānis Orbidāns.
No Latīņamerikas uz Āziju
Ja iepriekšējie projekti “Bolīvija. Pa kokas pēdām” un “Kolumbija. Pa kokas pēdām 2” tapa Latīņamerikā, tad šoreiz filmēšanas komanda devās uz pretējo pusi – Āziju. Jānis Krīvēns ironizē, ka viņi nemāk izvēlēties skaistas un mazāk provokatīvas tēmas.
“Mums patīk līst iekšā “dubļos”. Mēs visi dzīvojam kaut kādos drošos burbulīšos, un paši ārpus tiem burbulīšiem neskatāmies apkārt. Zinām, ka kaut kādas lietas eksistē – narkotikas, ieroči, prostitūtas – bet tas nav mums svarīgi, aktuāli. Gribam Latvijas auditorijai uztaisīt “reality check”, jo bieži mēs, latvieši, sūdzamies, cik viss ir slikti. Tu izbraukā šādas vietas un saproti, ka Latvijā mums viss ir kārtībā, protams, var būt vienmēr labāk, bet kopumā mums viss ir “ok”.”
Taizemē ir visai attīstīts tūrisms, un tā ir pazīstama ar savu seksa industriju. Tie arī bija galvenie iemesli filmēšanas komandai šoreiz doties tieši uz turieni. Projekta producents Sandijs Semjonovs norāda, ka Taizeme viņus piesaistījusi ar savi savdabīgumu un mērogu, turpretī komanda braukusi analizēt notiekošo seksa industrijā, nevis tīksmināties par to.
Skatāmies uz seksa industriju, tādā “uh” un “ah” versijā. Nevis tīksmināties, bet paanalizēt, kādēļ tas tā ir, kādas tam ir blaknes. Interesanti, ka oficiāli prostitūtas Taizemē ir aizliegtas pēc likuma, bet industrijā iesaistīts vairāk nekā miljons cilvēku. Tāpat cilvēktirdzniecības aspektu mēs paskatījāmies, jo tur ļoti izplatīta ir pedofilija, kas ir kaut kas šausmīgs.
Montāžas režisors Jānis Orbidāns saka, ka ir grūti pieredzi Taizemē salīdzināt ar iepriekšējiem projektiem, tomēr norāda, ka Bolīvija ir bijusi daudz bīstamāka.
“Ja mēs runājam par bīstamību, tad Kolumbijā un Bolīvijā ir bīstamāk. Tur ir agresīvāki cilvēki, viņi ir uzvilkušies. Tur tiešām varēja dabūt ar nazi vēderā, savukārt Taizemē ir kārtība. Viņi baidās no struktūrām, mafijas. Tur nav bardaks. Ejot pa ielu, man nevienu brīdi nebija sajūta, ka kāds varētu aplaupīt. Taizeme ir monarhiāla, visi baidās no karaļa, un tas nodrošina kārtību salīdzinājumā ar Kolumbiju un Bolīviju.”
Pretrunīgā Taizeme
Pretrunas Taizemē sastopamas ik uz stūra. Plaukstošā seksa industrija netraucē taizemiešiem būt ticīgiem. Lai arī ir zināms, ka seksa industrija Taizemē ir liela, Sandijs Smejonovs, kurš visai daudz ceļojis, izrāda izbrīnu, ka nav gaidījis tādu mērogu, minot, ka Āzija ir ļoti specifiska un savdabīga.
“Tās pretrunas likumdošanā ir tik daudz. Pēc likuma tās pašas elektroniskās cigaretes ir aizliegtas, var pat ielikt cietumā. Tajā pat laikā visur uz ielas tirgo. Daudz tādas lietas, kas no Eiropas skatupunkta ir nesaprotamas. Savdabīgi likumi, noteikumi. Par karaļa portretu, nedod Dievs, kaut kur pavīpsnāsi vai citu valstu himnu atskaņosi skaļi,” stāsta projekta producents.
Arī Jānis Krīvēns norāda, ka uz papīra daudz kas ir nelegāls, toties realitāte ir pavisam citāda. Piemēram, legāla prostitūcija ir iespējama tikai ļoti tālā nākotnē.
“Teorētiski visa nozare ir nelegāla, bet uz to skatās cauri pirkstiem. Šobrīd viņi strādā pie prostitūcijas legalizācijas, lai vismaz tiem darbiniekiem ir kaut kāds atbalsts. Legalizācija neatrisinās problēmas, bet tas nodrošinās to, ka vari justies droši. Tu vari izsaukt policiju, ja kaut kas notiek. Tas ir solis pareizajā virzienā,” uzsver Krīvēns.
Montāžas režisors Jānis Orbidāns raksturo Taizemi kā duālu valsti, kurā policija kreiso aci ir pievērusi, bet ar labo uzmanīgi skatās, kas tur notiek. Viņš stāsta par gadījumu, kas raisīja bažas par drošību.
Taizemieši negāja ar mums, jo viņiem bija bail. Ar mums bija viena fiksere, kura ir režisore, žurnāliste. Trešajā un ceturtajā dienā viņa salūza, raudāja numuriņā, ka viņa nespēj to izturēt. Viņai šķita, ka visu laiku seko specdienesti, ka mēs esam izgaismojušies un visa iela mūs pazīst. Viņai bija bail. Mani tas darīja uzmanīgu, jo es uztraucos, par ko viņa ir uztraukusies.
Cilvēkstāsti
Āzijā notiekošais var šokēt eiropiešus, un cilvēku personīgie dzīvesstāsti pavēruši pavisam citu skatījumu uz seksa industriju. Krivenčī atminas vairākus cilvēkstāstus, kas ir pārsteiguši. Starp dzirdēto ir bijis visai liels kontrasts, bet tie bijuši emocijām piepildīti.
“Mēs dzirdējām tādus stāstus, ka metas zosāda, gandrīz apraudājos intervijas beigās. Tur ir ļoti brutāli, mēs esam ļoti priviliģēti. Tad mēs dzirdējām tādus stāstus, ka “varbūt man arī vajadzētu pamēģināt”, tad arī ļoti bēdīgus. Ļoti liels kontrasts.”
Krivenchy stāsta par aizspriedumiem pret prostitūciju un prostitūtām, kurus kliedēja sievietes stāsts.
Es pieļauju, ka Latvijā domā, ka prostitūtas ir neizglītotas, stulbas. Neko citu nemāk kā ‘mutē ņemt” tikai. Tu saproti, ka tā “čikse”, ar kuru es tikko runāju, vakarā ies uz klubu dejot, bet viņai ir bakalaurs, divi bērni. Viņa uztur savus bērnus, vecākus par to naudu.
“Tik dziļš cilvēks, tāda emocionālā inteliģence. Ar bakalaura izglītību viņa varētu strādāt savā profesijā, bet viņa var daudz vairāk nopelnīt būdama prostitūta,” tā Krivenchy.
Arī Sandijs Semjonovs norāda, ka lielākoties cilvēki seksa industrijā strādā, jo tas ir labs peļņas avots.
“Padzīvojām kopā arī ar “leidijboju”, bez nekāda nosodījuma. Vienkārši pasekojām līdzi, kā viņš dzīvo, ko viņš dara. Viņš stāstīja, ka mēnesī var nopelnīt pat 14 000 dolāru. Viņam ir arī “Onlyfans”.”
Nakts dzīve un riski
Filmēšana lielākoties sākās desmitos vakarā un noslēdzās tuvāk rītam, klīstot pa dažādiem naktsklubiem un kvartāliem. Filmēšanas komandai bija jābūt piesardzīgiem, jo naktsklubā cilvēkus ar kameru, protams, negaidīja ar atplestām rokām. Slēptās kameras bija paņēmiens, kā izvairīties no nepatikšanām un saspīlējumiem, reizēm tomēr filmēšanas komandai nācās arī tos piedzīvot, par ko stāsta Sandijs Semjonovs:
“Tāpat uz ielām bija agresīvi, klubos, kur bijām. Saspīlējumi visu laiku bija. Taizemieši jau ir ļoti laipni, pretimnākoši. Tā kā tēma mums bija specifiska, diezgan daudz bija saskarsmes, sadursmes un pārmetumi. To arī var saprast, nefilmējam jau puķu audzētājus.
Temats ir salīdzinoši grūts, un nav tā, ka visur gaida ar atplestām rokām.”
Krivenchy min, ka filmēšanas komandai visu laiku blakus ir savs sargeņģelis.
“Bija viens gadījums, kur apsargs nāca skatīties, kas mums tur par somu. Sāka līst klāt, bet mēs kaut kā izlīdām. Ja mūs tur uzrautu, es domāju, ka mēs ar Sandiju paši taisītu tur pingpong šovus šobrīd. Mums līdz šim ir izdevies izlīst ārā no situācijām, nezinu, vai mums kaut kāds sargeņģelis nebija klāt.”
Sieviņa uz vienu dienu
Jānis Krīvēns savā “Instagram” bija publicējis foto taizemiešu tērpā, kurā aprakstā norādija, ka bijis uz aklo randiņu ar topošo sievu. Pats viņš to komentē piesardzīgi, jo negrib skatītājiem atklāt stāstu priekšlaicīgi.
View this post on Instagram
“Varu pateikt tikai to, ka ļoti gatavojos tai dienai. Aizgāju pie šuvēja, un viņš man uzšuva “custom” tradicionālo Taizemiešu kāzu uzvalku. Diena bija nenormāli rēcīga, tad uztaisījām kontrastiņu, lai skatītājs arī var ieelpot.”
Viņš stāsta, ka pēc Taizemes naktsdzīves gribējies kaut ko romantiskāku.
“Pirmajā vakarā diezgan jautri. Otrais vakars, jā – forši. Trešajā jau sāk apnikt. Tās visas milzīgās cilvēku masas, šausmīgi nogursti. Divos naktī mēs gribam uz viesnīcu, bet Sandijs nelaiž. Tad es arī teicu, ka šito maucību vairs nevaru izturēt. Gribu kaut ko mīļu, pastaigas pa pludmali un romantiskas filmas,” smejoties atceras filmas veidotājs.
Ceļojuma pēcgarša
Ceļojums izvērties emocijām bagāts. Krivenchy atminas piedzīvojumus Taizemē ar pozitīvām emocijām, sakot, ka ceļojums devis motivāciju, un pats noteikti plāno vēlreiz tur atgriezties.
Baigi skaistā valsts. Neticami skaista, cilvēki neticami skaisti, neticami droša valsts. Es Rīgā nejutos tik droši. Es zinu, ka noteikti atgriezīšos. Tā ir iespēju zeme – tik daudz, ko darīt.
Es atbraucu, kļuvu labāks. Tik īsā laikā tas iedeva tādu motivāciju. Es biju diez gan uz izdegšanas robežas. Kaut arī es visu laiku strādāju tur no rīta līdz vakaram, bet es atbraucu uzlādēts, esmu “ielecis” piektajā vai sestajā ātrumā. Jebkurš ceļojums paver redzesloku. Nav viss tikai balts un melns. Kopumā mēs visi tajā pelēkajā esam.”
Skatītājiem daudzsēriju dokumentālā filma būs pieejama vasaras beigās, no 28. augusta, Go3.
Skaties šo un citus šovus un seriālus nākamās paaudzes televīzijā Go3!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
