Latviešu žigolo Emanuela atklātais stāsts; psihoterapeits: tas nekādā gadījumā nav viegls darbs

9. janvārī 14:02

Pagājušas nedēļas nogalē pēc pārtraukuma pie TV6 skatītājiem atkal devās sarunu raidījums “Dziļi ar Džili”, kurā režisors Dž. Dž. Džilindžers kopā ar raidījuma viesiem šķetina piparotus tematus – par un ap seksu. Sestajā raidījumā Džilindžers uz atklātu sarunu bija aicinājis vietējo žigolo Emanuelu.

Vīrietis, kurš savu patieso vārdu slēpj aiz pseidonīma Emanuels, atzīstas – jau agrā jaunībā viņu vairāk par sava vecuma sievietēm piesaistīja vecākas dāmas. Viņš spriež, ka tā ir daudziem jauniem vīriešiem.

“Vienreiz man pienāca klāt vecāka sieviete – viņa bija 44 gadus veca, viņa ļoti labi izskatījās un atbilda tam tēlam, kas man likās interesants. Vārds pa vārdam, mēs sākām tikties. Tā bija man pirmā pieredze ar vecāku sievieti.

Vēlāk nonācu līdz tādai lietai kā masāžas. Tad es sapratu, ka ir sievietes, kuras interesē ne tikai masāža, bet kaut kas vairāk. Tā bija mana pirmā pieredze,” par ceļu, kā kļuvis par žigolo, stāsta Emanuels. Viņš piebilst, ka masāžas prasmes apguvis pie trīs speciālistiem un viņam ir augstākā izglītība fizioterapijā.

Atceroties savu pirmo reizi žigolo ampluā, Emanuels stāsta: “Tas bija ļoti vienkārši. Man teica: “Es tevi vēlos. Vai tu saproti, ko es ar to domāju?” Teicu, ka saprotu. Bija lūzums, uztraukums, kas tagad notiks, kāpēc, kam tas ir vajadzīgs, bet es “parāvos” līdzi.”

Pēcāk dāma Emanuelu ieteica savām draudzenēm, un tā tas aizgāja. Arī šodien Emanuels savus pakalpojumus sniedz “tikai caur ieteikumiem”, jo viņa vārds nav atrodams nevienā publiski pieejamajā tematiskajā datubāzē.

Emanuels atzīst, ka no savas nodarbošanās laiku pa laikam paņem pauzi, jo “ir bijušas attiecības un vēl visādas lietas, kas aizņem manu laiku”. Viņš uzskata, ka šo profesiju ar ģimenes dzīvi savienot nav iespējams. Tāpat viņš savām draudzenēm nekad neatklāja, ar ko pagātnē nodarbojies, jo “neviens nav īsti tam gatavs”.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Galvenokārt viņa klientes ir Latvijā un Krievijā, tomēr, kā viņš novērojis, pašu mājās pēc šāda veida pakalpojumiem nav tik liela pieprasījuma. “Kautrējas vai nezina, kur meklēt,” iemeslus tam min Emanuels.

Viņš uzsver – žigolo arods nav saistīts tikai ar seksu.

Viņš uzsver – žigolo arods nav saistīts tikai ar seksu. “Es domāju, ka sievietēm vispār svarīgi ir sarunas, uzmanība, pieskārieni. Beigu beigās – sekss ir tad, ja ir pārējais. Mēs paši zinām, kāds ir sekss vienkārši ar cilvēku un kāds ir sekss ar cilvēku, kurš izraisa pieķeršanos.”

Ar “pārējais” jāsaprot, piemēram, kopīgs restorāna apmeklējums, došanās uz pasākumu, kam seko satuvināšanās. Savas klientes viņš mēdz aicināt arī uz savām mājām. “Man ir atsevišķa telpa, kur notiek masāžas,” skaidro Emanuels.

Emanuela klientes, saņemot pakalpojumu, maksā par stundām un to, ko dāmas vēlas papildus. “Cena sākas ar 50 eiro līdz 150 eiro dienas laikā,” Emanuels atklāj savu taksi. Viņš atzīst: ja dāma ieradusies uz masāžu, bet tās laikā iekarst un paziņo, ka vēlas kaut ko vairāk, viņš sevišķi nekaulējas un necenšas cenu uzsist uz augšu.

“Man ir arī normāls darbs, līdz ar to tagad man tas ir tīri brīvdienās. Tas vairāk ir kā hobijs,” par intīmo pakalpojumu sniegšanas regularitāti stāsta Emanuels. Viņš atklāj, ka bija laiks, kad, esot šajā profesijā, viņš sev nodrošināja pamatienākumus, nopelnot ap diviem tūkstošiem eiro mēnesī: “Agrāk, atceros, bija gads vai divi, kad es reāli no tā varēju dzīvot. Tagad man parādījušies savi mērķi, daru citas lietas.” Emanuela pamatdarbs ir ofisā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kā raidījumā “Dziļi ar Džili” skaidro psihoterapeits Māris Siliņš, tas nekādā veidā nav viegls darbs: “Es domāju, par to ir jāsaņem diezgan liels atalgojums, lai tas varētu līdzsvaroties, jo sekss faktiski nekad nav tīri fiziska darbība, jebkurā gadījumā brīdī, kad mēs esam seksuālā tuvībā ar otru cilvēku, var teikt, ka otra cilvēka psihes saturs nonāk mūsos, un tad zināmā mērā cilvēki, kas nodarbojas ar šo biznesu, ir mani kolēģi, jo faktiski seksuālais pakalpojums kompensē vai palīdz psiholoģiski tiem cilvēkiem, kuri šo pakalpojumu pērk.”

Emanuels stāsta, ka reiz iekūlies arī kutelīgā situācijā: “Es no rīta ar taksi braucu mājās no tusiņa, un bija zvans no sievietes, ar kuru es biju pavadījis laiku, vīra, kurā man tika izteikts brīdinājums. Es nemaz nezināju, ka viņai vīrs. Tu vari novilkt laulības gredzenu, es nekad dzīvē nepateikšu, ka tu esi precējusies. Nebija patīkami, ka kaut kas tāds jāklausās. Beigu beigās viss beidzās pozitīvi.”

Emanuels uzsver – viņam ir svarīgi noskaidrot, vai sieviete ir precēta vai ne, jo viņam ir morālās robežas, kurām kāpt pāri negribas.

Ņemot vērā, ka sabiedrības nosodījums pret šādu profesiju ir neizbēgams, vīrietis atzīstas – divas trīs reizes dzīvē viņam bijušas pamatīgas šaubas par to, ko viņš dara, un viņš prātojis, vai intīmo pakalpojumu sniegšanu nepārtraukt. Izrunājoties ar uzticamiem draugiem, viņš ieguvis mieru.

Emanuelam patlaban ir 29 gadi, un šajā profesijā viņš ir piecus sešus gadus. Viņa klientes ir vecumā no 32 gadiem; vecākā, cik viņam zināms, bijusi 44 gadus veca.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Lai sarunās izklaidētu par sevi vecākas sievietes, viņam nākas sevī uzturēt arī intelektuālo kapacitāti. “Man vienmēr interesanti bijis klausīties vecākos cilvēkos. Esmu skatījies daudzas intervijas,” stāsta Emanuels. Tas ļāvis viņam ko jaunu iemācīties un to, kas nosēžas, var pastāstīt klientei un “beigu beigās jums sakrīt viedoklis un domas”.

Vienlaikus Emanuels sevi uztur arī labā fiziskajā formā. “Aizeju uz sporta zāli un savu stundiņu tur pavadu,” viņš stāsta.

Jautāts, vai nožēlo, ka viņa dzīve iegrozījusies tā, ka nodarbojas ar ko tādu, kas no sabiedrības morāles viedokļa ir nepieņemami, Emanuels saka: “Nē. Žēl, ka sabiedrība varbūt nav tik ļoti atvērta tādām lietām, ka es par to varētu runāt brīvāk, ka man nebūtu šeit jāsēž tumsā. Es zinu, ka Vācijā, Holandē par šādām lietām neviens neiespringst, jo viņiem tas ir pilnīgi ikdiena.

Personīgi neko neesmu nožēlojis. Varbūt būtu gribējies mazāk fiziskās traumas savā dzīvē, bet viss pārējais ir pilnīgi kārtībā.”

Viņš spriež – sabiedrībai intīmo pakalpojumu sniegšana agrāk vai vēlāk būs jāpieņem kā norma, un vienlaikus dalās novērojumos: “Sievietes šajā nozarē ir ok – viss sen ir pierasts, bet, ja vīrietis kaut ko tādu uzdrošinās, viņš tiks izdīrāts līdz pēdējam, lai saprastu, kāpēc, kas viņam galvā notiek. Varbūt būs kāds, kurš nodomās: forši, es arī tā gribu, bet lielākajai daļai noteikti būs nosodījums.”

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pats viņš vairs neredz iespēju, ka šajā profesijā varētu atgriezties ar pilnu jaudu. “Savā jaunajā darbā esmu koncentrējies uz vienu mērķi, noticējis idejai, un tas šobrīd ir galvenais. Man mainījušās prioritātes,” stāsta Emanuels.

Vīrietis garantē, ka nekad dzīvē neatklās savu klienšu vārdus, uzvārdus, pat ja viņu spīdzinās. Viņš kādreiz ir domājis, ka par savu pieredzi varētu uzrakstīt grāmatu.

Pilno interviju ar Emanuelu var noskatīties šeit.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm