Saņem paziņojumu par svarīgākajām ziņām, līdzko tās ir publicētas tv3.lv! Pieteikties
Pornoaktieris Viktors par nevienlīdzību pornoindustrijā: aktrises nopelna vairāk, bet filmēšanās laukumā dara mazāk
Pornogrāfija, kas daudziem šķiet visai tumša zona, nemaz tik tumša nav – patiesībā tā ir pavisam normāla, tā ir viena no senākajām profesijām dažāda žanra aktieriem, pikanto sarunu šova “Dziļi ar Džili” ceturtajā raidījumā saka pornoaktieris un erotisko šovu dalībnieks Viktors. Režisors Dž. Dž. Džilindžers kopā ar Viktoru izzina industrijas aizkulises un skatītājiem atklāj daudz interesanta.
“Ja rokam pavisam dziļi, es agrāk biju tieši tāds pats kā visi normālie cilvēki,” sarunu raidījumā “Dziļi Džili” savu stāstu iesāk Viktors. Viņam bija mērķi, veiksmīga karjera – viņš bija lielas IT kompānijas direktors, līdz vienā brīdī visu pameta.
“Es nodarbojos ar alpīnismu un kalnos nokļuvu situācijā, kad es nevis pieņēmu, bet pavisam noteikti zināju, ka es nomiršu. Es izgāju cauri nāves pieņemšanas faktam. Man paveicās, ka es no turienes tiku ārā dzīvs.
Es sapratu, ka visas vērtības, kas piemīt vienkāršiem cilvēkiem ikdienas dzīvē, tām patiesībā nav īpašas nozīmes, jo uz Turieni sev līdzi mēs tāpat paņemsim tikai sajūtas. Un kopš tā laika man dzīve krasi mainījās. Es sāku darīt to, ko pats vēlos, īpaši nedomājot, ko apkārtējie par to padomās,” stāsta Viktors.
Vispirms viņš kā modelis pozēja vairākiem slaveniem vietējiem māksliniekiem, pēc tam strādāja ar labākajiem Latvijas un ārvalstu body-art māksliniekiem, ar panākumiem piedalījās arī vienā no pasaulē lielākajām body-art izstādēm.
“Man jāsaka, ka pirmie režisori mani paši atrada. Piedāvāja nofilmēties, pamēģināt, un es arī nofilmējos vienkāršā porno. Es uzticos dzīvei, un tā mani vēl nekad nav pievīlusi. Ja man kaut ko interesantu piedāvā, es drīzāk nožēlošu to, ka izdarīju, kā neizdarīšu un nožēlošu, ka neizdarīju. Tāds man ir dzīves moto,” saka pornoaktieris.
Katram dzīvē ir savs ceļš. Visi tiecas uz virsotni, kas ir viena, bet ceļi uz to ir dažādi. Šis ir mans ceļš, un tas diez vai kādam var palīdzēt. Katram ir savs ceļš uz šo biznesu.”

Viktors atklāj kādu pārsteidzošu niansi: “Pornofilmās, kad mēs filmējamies ar meitenēm, viņas visbiežāk atved viņu partneri vai pat vīri. Citiem vārdiem sakot, tas ir vienkārši darbs un nekā tik īpaša tur nav.”
Viņam pat radies iespaids, ka ne visām pornoaktrisēm savs darbs patīk. “Mani vienmēr ir mulsinājis, ka aktrises saņem vairāk.
Viņām, starp citu, ir daudz mazāk jādara. Pietiek tikai mazliet pastenēt. Bet džekiem gan viss redzams. Mēs nevaram imitēt uzbudinājumu, mums visam ir jādarbojas, un mēs paši sev to nodrošinām.
Mēdz būt ļoti profesionālas partneres, ar kurām ir patīkami strādāt. Viņas uzreiz apjautājas, kā var palīdzēt vai atbalstīt visā procesā, bet mēdz būt tādas simpātiskas lellītes, kuras vispār nekas neinteresē, un, kad skaņa netiek ierakstīta, viņas guļ zem tevis un sāk stāstīt par savu dārzu laukos. Bet tu tikmēr cieties un vairs nevari izturēt un saki: “Klau, ja nevarat palīdzēt, vienkārši klusējiet!” ieskatu savā profesijā sniedz Viktors.
Runājot par savu pirmo reizi, filmējoties pornofilmā, Viktors atminas: “Bija ļoti interesanta problēma – vajadzēja atrast apakšveļu. Es pats dzīvē to nevalkāju, bet vajadzēja atrast un filmēšanas laikā arī novilkt, un problēma bija tā, ka tai vajadzēja būt bez jebkādiem zīmoliem. Tas izrādījās grūtāk, nekā biju domājis. Mēs ilgi meklējām, atradām par 20 eiro. Man joprojām tās ir – manas vienīgās apakšbikses, melnā krāsā. Atstāju piemiņai, jo dzīvē es tās neizmantoju. Esmu pieradis justies brīvi. Es vispār bez drēbēm jūtos labāk un brīvāk nekā ar tām.”
Ne pirmajā reizē, ne arī vēlāk problēmu ar erekciju Viktoram nav bijis. “Daba mani ar to kopumā ir apveltījusi, un šajā ziņā man problēmu nav. Ko lai saka. Es uzskatīju, ka man ir vidēja izmēra, bet, tā kā esmu redzējis vairāk nekā simt vīriešu locekļu, tomēr sanāk, ka man laikam ir virs vidējā. Vai nu arī standarts ir mazliet cits.
Esmu redzējis tikai divus [locekļus], kuri bija lielāki nekā man. Tas bija manā pirmajā geju porno. Kad partneris izģērbās, man, godīgi sakot, vienkārši kļuva bailīgi. Nekādu kompleksu man nav.
Es sabijos par savu pašsajūtu un veselību, jo tur bija tik vērienīgs štruments. Bet, gods godam, viņš visu izdarīja ļoti akurāti, neizjutu nekādu diskomfortu.
Jāsaka, ka man ar gejiem nav nekādu problēmu, kaut pats es sevi uzskatu par heteroseksuāli, man nav nekādu aizspriedumu. Ja cilvēki ir gatavi maksāt par manu ķermeni, es neatsakos, man nav grūti.
Geji ir tādi ļoti taktiski, izglītoti, kopti, ar viņiem ir patīkami strādāt. Un sniegt performances arī es labprātāk izvēlos geju klubos, jo šie cilvēki pat tad, kad piedzeras, uzvedas ļoti pieklājīgi,” stāsta Viktors.
Ja reiz viņš sevi uzskata par heteroseksuāli, kā viņš, filmējoties geju porno, spēj uzbudināties? “Te ir mazliet cita smalkāka lieta. Pirmkārt, kā teica vectēvs Freids, kurš uzskatīja, ka dabā neeksistē heteroseksuāļi, ka mēs visi esam biseksuāli. Ja esat redzējuši “Troņu spēli”, tur bija tāds Dorna princis, viņš ļoti labi pateica, un man palika prātā: “Karā es cīnos par Dornu, bet mīlā es neizvēlos puses. Tas, kurš izvēlas puses, liedz sev pusi no baudas.” Labi teikts.
Es sevi vairāk uzskatu par heteroseksuāli, vīrieši mani īpaši neuzbudina, tādēļ es ar viņiem esmu pasīvā lomā. Tad es, tāpat kā aktrises, varu atslābt un vienkārši gūt baudu un izlikties, ka gūstu baudu. Izlikties nevis priekš viņiem, jo viņi jau to jūt, bet pašam sev, jo es pats sev izliekos kā aktieris, un man vienmēr notic,” pauž Viktors.
Aktieris uzsver – lai filmēšanas laukumā panāktu vajadzīgo uzbudinājumu, nekad nav lietojis kādu no palīglīdzekļiem un pats atbild par to, lai viss būtu “darba kārtībā”. “Es aizeju savas zemapziņas dzīlēs, atslēdzos no realitātes un tad jau es vairs neesmu ar šiem cilvēkiem, bet gan savas apziņas tumšajos nostūros, kas palīdz man noturēt šo uzbudinājumu. Tādēļ es varu tik ilgi, cik ir nepieciešams filmēšanai, un arī beigt varu tad, kad vajag. Bet tās jau ir tādas tehnikas. Nekur neesmu mācījies, pats pie tā nonācu.”
Viktors skaidro, ar ko atšķiras profesionālo pornoaktieri no viduvējībām – ja cilvēkam patīk tas, ko viņš dara, un viņš pats gūsts no tā baudu, cilvēki to jūt. “Es tiešām gūstu no tā baudu, un es darītu to arī bez atalgojuma. Labi, ka mani darba dēvēji par to nezina, un es ceru, ka viņi neskatīsies šo raidījumu. Daru to tādēļ, ka man patīk.”
Vienlaikus Viktors filmēšanos porno uztver kā darbu un dod ieskatu parastā darba dienā. Filmēšanās dienā, kas var ilgt astoņas stundas, lielāko daļu laika tiek mainītas dekorācijas, bet aktieri vienkārši “sēž un dzer tēju”, kamēr viņiem apkārt notiek tehniska rosība – maina dekorācijas, pārliek gaismas un tamlīdzīgi. “Pārējo laiku tad strādājam. Protams, tas ir darbs.”
Dzīvē Viktoram ir stabilas attiecības. “Man visu laiku ir attiecības. Dažādas, bet tomēr ir. Meitene, ar kuru šobrīd esmu kopā, to visu pacieš. Viņa gaida, kad es gana izspēlēšos un mēs kopā dosimies tālāk,” skaidro Viktors.
Patiesi tik traki, ka jālieto vārds “pacieš”? “Jā, es vienkārši to redzu, pat ja viņa, iespējams, to atklāti neizrāda, bet tāda nu viņa ir. Ļoti labs cilvēks. Viņa ir malacis. Un es aizvien vairāk un vairāk pārliecinos, ka, izmēģinot visu, ko es redzu, viņa ir īstais cilvēks. Un, kad es būšu gana izspēlējies, mums kopā būs ļoti labi,” par draudzeni stāsta Viktors.
Viktoram ir vēl kāda nodarbošanās – viņš par naudu nodarbojas ar seksu ar pāriem. “Pēc manām performancēm klubos, izstādēs, kur cilvēki mani redz un jūt, mani ļoti bieži uzrunā ar mērķi mani “noīrēt”. Es saku atklāti nekautrējoties. Ja kāds gatavs maksāt par manu ķermeni, man nav pilnīgi nekādu morālu aizspriedumu par to – lūdzu, esmu gatavs palīdzēt. Un ir pāri, kuri vienkārši maksā par to, lai es ar viņiem nodarbojos ar seksu. Gudri vīrieši to saprot. Tādu nav daudz, bet pēdējā laikā tādi parādās arī pie mums. Viņi saprot, ka sieviete vēlas vairāk nekā viņi spēj viņai dot. Īpaši vecumā pēc 40. Sieviete tieši atplaukst, bet vīrietis…
Ir smagi, bet gudri vīrieši saprot, ka viņiem ir divas izvēles: vai nu viņi varēs noklusēt, bet sieviete vienalga atradīs sev mīļāko – tas ir vienkārši fakts, diemžēl krāpj gandrīz visi –, vai arī viņi to pārņems savā kontrolē, respektīvi, viņi maksā tādam kā es, pret kuru nevar just greizsirdību, jo esmu kā dzīvs vibrators, un es visu izdarīšu profesionāli un visi būs apmierināti.
Viņa būs apmierināta, no tā viņš būs apmierināts, un arī es būšu apmierināts, jo man tiks samaksāts,” stāsta Viktors.
Tā kā šis nav Viktora vienīgais iztikas avots, viņam nav “cenu lapas”. “Man tas ir kā hobijs. Man prasa: cik tas maksā, es atbildu: tik, cik pēc procesa uzskatīsiet par vajadzīgu. Un summas mēdz krietni pārsteigt. Es nekad nebūtu tik daudz pajautājis.”
Tā, ka pēc šāda pasākumā neko nav saņēmis, vēl nav bijis. “Ar tiem, kuri maksā maz, es vairs nekad netiekos. Man klientu netrūkst.”
Ir bijuši arī gadījumi, kad vīrs vēro, kā Viktors kniebjas ar viņa sievu, un gūst no tā baudu. “Viņš gūst baudu no tā, ka viņa gūst baudu.”

Skaties pikanto sarunu raidījumu “Dziļi ar Džili” sestdienās pulksten 22 kanālā TV6, kā arī pirms ētera nākamās paaudzes televīzijā Go3.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!