Gājums līdz atklāsmei par savu dzimuma identitāti ir dziļš un dažreiz mokošs process, turklāt vēl jāsaprot, ko praktiski ar to darīt, pikanto sarunu raidījuma “Dziļi ar Džili” trešajā sērijā intervijā režisoram Dž. Dž. Džilindžeram saka transpuisis Daniels no Līvāniem, kurš publiski sevi piesaka ar pseidonīmu Dan Avangard un ir viens no zināmākajiem cilvēkiem Latvijā, kas aktualizē jautājumus par transdzimumu.
“Transpersonām nereti sanāk “no skapja iziet” divreiz. Arī manā gadījumā tas tā bija,” sarunu raidījumā “Dziļi ar Džili” saka Dan Avangard, kurš pasaulē nāca kā meitene. “Vispirms 13 gados sapratu, ka man patīk meitenes. Sākās pubertātes gadi, hormoni dara savas lietas un gribas kaut kādā veidā atrast savu mīlestību. Tad es iemīlējos savā labākajā draudzenē.” Dan Avangard teic, ka šāda iemīlēšanās jau kļuvusi par komūnas joku, “jo visi iemīlas savās labākajās draudzenēs un tad saprot savu identitāti”.
Brīdī, kad atskārta, ka viņu piesaista meitenes, Dan Avangard arī saprata, “kas ir šī lielā nekārtība manā galvā” un sevi identificēja kā lesbieti. Taču 18 gados pēc vairāku video noskatīšanās vietnē “YouTube” pār viņu nāca apskaidrība, ka patiesībā viņš ir transpersona. “Kā es to sapratu? Es redzēju, ka tie cilvēki dalās ar savām iekšējām sajūtām, un viņi jūt to pašu, ko es. Tātad viņi beidzot man palīdzēja izskaidrot manas iekšējās sajūtas,” stāsta Dan Avangard.
“Latvijā esmu viens no reti laimīgajiem gadījumiem starp cilvēkiem, kuri sapratuši savu transidentitāti,” saka līvānietis. “Pirms es sāku veikt pāreju, visi brauca prom, lielākoties uz Angliju, daži uz Spāniju vai Nīderlandi, lai varētu veikt pāreju tur, tāpēc ka viņi nezināja, ka to var izdarīt arī Latvijā.
Man vienkārši paveicās ar to, ka īstajā laikā un īstajā vietā manā dzīvē ienāca divi transčaļi, kuri jau bija sākuši pāreju, jau bija dabūjuši dokumentus,” stāsta Dan Avangard.
Jautāts, vai atklāsmes brīdī par savu identitāti viņš tiešām jutās tik pārliecināts, Dan Avangard uzsver: “Atklāsmes brīdī šaubu nav vispār, bet mēs dzīvojam tādā sabiedrībā, kas nav tik atvērta uzreiz tev iedot savu atbalstu. Sabiedrībai joprojām gribas nosodīt, izčakarēt citu cilvēku prātu, lai tikai viņš atbilstu tavam personīgajam skatījumam, kādam ir jābūt cilvēkam. Ir grūti būt pašpārliecinātam un pateikt “jā” savām sajūtām, ir bailes no nosodījuma, un tas ļoti grauj mentālo veselību.”
Dan Avangard neslēpj – ir jāiziet cauri elles lokiem, līdz “tu esi tajā punktā, lai pateiktu, ka simt procenti ar mani viss ir kārtībā, es drīkstu būt uz šīs planētas, tagad man ir jāveic pāreja, un man tā ir vienīgā opcija”. No atklāsmes līdz brīdim, kad kaut ko reāli sāka darīt, viņam pagāja aptuveni četri gadu.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Dan Avangard uzsver – saistībā ar dzimuma maiņu nav runa par to, ko cilvēks drīkst, nedrīkst, grib vai negrib: “Tā ir vajadzība.”
FOTO: LAURIS AIZUPIETIS
Vispirms viņš devās pie psihiatra, kurš noteica diagnozi par dzimuma disforiju jeb dzimumidentitātes traucējumiem. Viņš priecājas, ka bijis pietiekami daudz naudas, lai varētu atļauties apmeklēt privāto psihiatru, jo valsts apmaksātais speciālists “neiedeva diagnozi”. “Es pieņemu, ka viņam šķita, ka tas nav nopietni,” tagad par atteikuma iemeslu spriež transpuisis.
Pēcāk ar psihiatra atzinumu viņš devās pie endokrinologa, kurš “izrakstīja hormonus”, kas, ja medicīna neattīstīsies, viņam jālieto visu dzīves laiku.
Pēc tam, kad bija uzsācis hormonu terapiju, Dan Avangard piedzīvoja otro pubertāti – sāka augt bārda, pazeminājās balss tembrs, izbeidzās mēnešreizes. “Man personīgi un daļai transpersonu tas ir galvenais mērķis, jo mēnešreizes izraisa visdisforiskāko sajūtu.” Sākot lietot testosteronu, viņš saprata – dzīve iet uz augšu.
Dan Avangard norāda, Latvijā pasi un ID karti var nomainīt arī bez sterilizācijas jeb atbrīvošanās no visas vai daļējas reproduktīvās sistēmas, un to var izdarīt kopš brīža, kad persona sākusi hormonu terapiju. Viņš dokumentus nomainīja divus gadus pēc hormonu terapijas uzsākšanas.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Pirms vairākiem gadiem Dan Avangard uzsāka attiecības un ar šo meiteni ir kopā joprojām. “Viņa ir mana dzīves apzināšanās posma pirmā mīlestība. Es viņu satiku 17 gados. Mēs mācījāmies vienā koledžā Jēkabpilī. Kojās satikāmies. Mēs abi neesam no Jēkabpils, tāpēc skolas laikā dzīvojām kojās. Bija trakā pusaudžu mīlestība. Tad mums sanāca, ka mēs uz sešiem gadiem pašķīrāmies,” stāsta transpuisis.
Meitene pārvācās uz Nīderlandi, kur nodzīvoja sešus gadus, tikmēr Dan Avangard no vienām attiecībām ātri metās nākamajās, pēc iespējas mazāk laika esot vienam. “Tāpēc ka man meitenes dēļ bija salauzta sirds.” Vēlāk abi atrada atpakaļceļu viens pie otra. “Tagad dzīvojam baigi labi.”
Jautāts, vai laikā, kad bieži mainīja partneres, nevienai meitenei nebija šoks, ka brīdī, kad abi nonāk līdz gultai, atklājas, ka viņam nav krāniņa, Dan Avangard stāsta – koledžas kopmītnēs viņš iegāja kā komūnas pārstāvis, tolaik kā lesbiete, un tas nozīmē, ka visas meitenes, ar kurām viņam “kaut kas sanāca”, to akceptēja. “Mēs visi bijām diezgan atvērti un nebijām nosodoši identitātes vai pasaules skatījuma ziņā. Mēs tur viens otru atradām, no laukiem sabraukuši, domubiedri savācās, un viss bija kārtībā.
Man nekad nav bijusi problēma, ka man būtu jāslēpj, ka es esmu transpersona un tad man kaut kādā veidā tas jāatklāj.
Man skatījums ir tāds – pirms sākt kaut ko intīmāku ar cilvēku, varbūt tā ir tikai iešana uz randiņiem, kas tālāk it kā neved līdz gultai, manuprāt, vajadzētu darīt tā, ka pateikt uzreiz, ka tu esi transpersona. Tas ir koks ar diviem galiem, un saprotu arī to otru galu. Ir bail,” par intīmo dzīvi stāsta transpuisis.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Vienlaikus viņš uzsver: “Ja man vajag pierādīt kaut ko ekstra, lai es būtu pietiekami labs kā cilvēks vai transpersona, es nedomāju, ka es vispār gribu iesaistīties ar tādu cilvēku. Tas, ka viņiem mani vajag akceptēt tikai zem kaut kādiem nosacījumiem, nozīmē, ka es negribu tādas attiecības, tādu saskarsmi, pat nerunājot par gultu.
Es neskriešu meklēt apstiprinājumu, lai mani novērtē un tikai tad es būšu labs. Es zinu, kas es esmu, un man nav no citiem jāmeklē akcepts, lai justos, ka es pilnvērtīgi dzīvoju dzīvi. Es pats sev dodu akceptu.”
Dan Avangard kopā ar draudzeni ir apsvēruši arī precības. “Te vairāk ir dvēseliskais moments. Mēs ar manu meiteni esam vienisprātis, ka mēs precēsimies tad, kad varēs precēties visi mūsu kvīru draugi,” viņš skaidro.
Kā atzīst Dan Avangard – līdz vecāki pieņēma viņa trans lietu, pagāja laiks. “Bet viņiem nebija tāds “fui, nē, tas ir nepareizi”. Viņiem reakcijas uzreiz nebija vispār. Mani vecāki ir tādi, kuri paņem informāciju, izgremo savā galvā un tikai tad izdara secinājumus. Es zināju – kad es sākšu hormonus un izmaiņas būs redzamas ārēji, viņiem būs vieglāk saprast konceptu, ka tagad ir šādi, viss ir kārtībā un dzīve turpinās, nekas šausmīgs nav noticis, man joprojām ir laba veselība.
Pirms pirmās šprices (testosteronam Danielam tiek injicēts – red.) mamma man jautāja, vai tiešām vajag. Nevis nosodošā nozīmē, bet vairāk tādā, ka viņa uztraucas par manu veselību, viņai šķita, kas tas varētu to sabojāt. Es teicu, ka viss ir kārtībā, un kārtībā ir nu jau trīs gadus,” tā Dan Avangard.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Skaties pikanto sarunu raidījumu “Dziļi ar Džili” sestdienās pulksten 22 kanālā TV6, kā arī pirms ētera nākamās paaudzes televīzijā Go3.
