Marihuāna Latvijā ir aizliegto vielu sarakstā, un mediķi brīdina – ne bez pamata. TV3 sarunu šovs “Zilonis studijā” dod vietu viedokļu dažādībai, un spraiga diskusija par marihuānas dekriminalizāciju un legalizēšanu Latvijā izvērtusies starp politisko notikumu vērotāju Jurģi Liepnieku, kurš gadiem ilgi iestājas par marihuānas legalizāciju Latvijā, un narkologu un bērnu psihologu Artjomu Baharevu.
Jurģis Liepnieks uzskata – Latvijā situācija ar marihuānas pieejamību un lietotāju skaitu ir “absolūti dramatiski nepareiza”. “Mums ir pietiekami augsta izplatība pie pietiekami stingriem aizliegumiem un nekādas kontroles neesamības, un tas vien liecina, ka ļoti daudz kas mums šinī jomā jāmaina,” sarunu šovā “Zilonis studijā” saka Liepnieks.
Pats viņš “kāsīti” pirmo reizi mūžā uzvilka apmēram 40 gadu vecumā, bet šobrīd viņam tas nav aktuāli. “Ja “zālīte” būtu legāla, es varbūt reizi gadā uzpīpētu kādā īpašā situācijā. Es vairāk gūstu prieku un emocijas no veselīgām aktivitātēm.
Bet no sabiedrības veselības, politikas un valsts pārvaldes viedokļa, es uzskatu, ka neapstrīdams pētījumu un argumentu daudzums ir tajā pusē, ka marihuāna būtu jālegalizē un visiem, kas grib, jāļauj to darīt. Sabiedrībai no tā ne tikai nebūtu nekāda ļaunuma, sabiedrībai no tā būtu tikai ieguvumi,” pauž Liepnieks.
“Diemžēl cilvēces vēsture liecina, ka cilvēki pēdējos 5000 gadus vienmēr gribējuši šad tad apreibināties, aizmirsties, kas ir neapgāžams cilvēka esamības fenomens. Jautājums ir: cīnīties ar šo un aizliegt cilvēkiem vispār apreibināties, bet, ja mēs saprotam, ka tas ir bezcerīgi, tad mums būtu jāvaicā sev, kas ir veselīgāk no visiem veidiem, kā cilvēki varētu apreibināties – lai viņi dzer alkoholu, smēķē cigaretes vai varbūt uzpīpē “zālīti”. Mums šādi uz to jautājumu būtu jāskatās, un tad viss sāk izskatīties savādāk,” spriež politikas eksperts.
Nereti marihuāna tiek salīdzināta ar alkoholu un tabaku. Narkologs Artjoms Baharevs uzskata, ka salīdzināt lielākus un mazākus ļaunumus nav loģiski. “Cilvēks sev nodara kaitējumu, arī lietojot marihuānu,” saka Baharevs. Liepnieks nepiekrīt, ka salīdzināt ļaunumus nevajag. “Tas ir publiskā pārvaldē visā pasaulē atzīst princips – ļaunuma mazināšana. Tā ir politika, kas tiek īstenota visās civilizētās valstīs Eiropā un Amerikā, visur citur tas tiek uzskatīts par saprātīgu argumentu, un es gribētu dzirdēt, kāpēc dažiem tas pēkšņi nešķiet saprātīgs arguments,” saka Liepnieks.
“Es uzskatu, ka marihuāna ir bīstama viela. Kāpēc cilvēki lieto marihuānu? Mums piedzimstot, ir pašiem sava iekšējā kanabinoīdu sistēma. Endokanabionīdi, ko mūsu smadzenes veido, kontrolē garastāvokli, miegu, apetīti, trauksmi, gremošanas trakta funkcijas, imūno sistēmu. Bet, tiklīdz cilvēks sāk lietot augu, kas aug dažādās pasaules vietās, kanabionīdu sastāvdaļas, kas ir marihuānas augā, populārākais ir TCH, ir tūkstošreiz potentāks, spēcīgāk iedarbojas uz nervu sistēmas svarīgākajām daļām nekā mūsu dabīgie kanabionīdi, ko paši ražojam. Kas notiek pēc tam, kad cilvēks lieto augu? Mūsu dabīgā kanabionīdu sistēma, kas attīstās no pašas bērnības, atslēdzas, praktiski nestrādā,” marihuānas nodarījumu veselībai skaidro narkologs.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
“Vai jūs uzskatāt, ka alkoholu vajag aizliegt, padarīt kriminālu, par alkohola pudeles turēšanu mājās, jūs uzskatāt, cilvēki jāliek cietumā?” pie narkologa vēršas Liepnieks un uzstāj, ka narkologa argumentu kvalitātē ir “acīmredzamas loģikas kļūdas”.
Baharevs norāda – marihuānas lietošana īpaši izplatīta jauniešu vidū, un viņa jaunākais pacients bija 10 gadus vecs zēns. “Ja tik agrīnā vecumā cilvēks bojā savu endokanabionīdo sistēmu, nākotnē ir ļoti liels potenciāls attīstīties atkarībai no šīs vielas un dažādiem centrālās nervu sistēmas traucējumiem – depresijai, trauksmei,” stāsta narkologs. Viņš uzskata, ka marihuānu noteikti nevajadzētu lietot līdz 24 gadu vecumam.
Vienlaikus Baharevs uzsver: “Es neesmu pret [marihuānas] dekriminalizāciju. Cilvēkam, kurš ir kļuvis atkarīgs no vielas, tiek pieķerts, nekļūst labāk, kad viņu ieliek cietumā.”
Arī mediķu vidū viedoklis par marihuānas ietekmi uz cilvēku organismu nav viennozīmīgs. Narkologs sarunu šovā piemin dažus gadījumus, kad marihuānas kontrolēta lietošana var nāk par labu cilvēka organismam: “Tā kā marihuāna iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, ir pierādīts pāris efektu, ko varētu izmantot. Tie ir saistīti ar apetītes veicināšanu pacientiem, kuriem ir ķīmijterapijas vai AIDS izraisīta anoreksija, tātad ēšanas traucējumi. Pacientiem ķīmijterapijas laikā sliktu dūšu var mazināt.” Ir arī pētījumi par marihuānas spēju mazināt sāpes.
Liepnieks uzskata, legalizējot marihuānu Latvijā, jauns velosipēds nav jāizgudro, bet jāliek lietā citu valstu pieredze. “Ņemsim Kaliforniju. No 21 gada, reģistrēti un kontrolēti audzētāji – līdzīga sistēma, kāda mums ir ar alkoholu.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Mums vispār te nevajadzētu īpaši strīdēties. Ja mēs runājam par politiku, valsts pārvaldi, mums būtu jāskatās skaitļos, tabulās, pētījumi, jāsaprot, kas ir labākā politika, un jāmēģina ieviest Latvijā labākā iespējamā politika, kā rezultātā sabiedrības veselība iegūst,” klāsta Liepnieks.
“Es neredzu, kā marihuānas legalizēšana var paaugstināt sabiedrības veselību. Es kopumā esmu pret legalizāciju. Visi par marihuānu, par pašu augu runā tā, ir kā viņi to izprastu no A līdz Z, bet lielākā daļa cilvēku negrib iedziļināties un saprast, ka šo augu joprojām aktīvi pēta, neirozinātnieki visā pasaulē mēģina saprast, kā darbojas šie organiskie savienojumi, kas izveidojušies šajā augā, uz mūsu smadzenēm. Līdz galam vēl nav skaidrs, kas notiek ar smadzenēm, kad tiek lietota šī viela ilgtermiņā. Cilvēki teiks: ir tautas, kas to lietojušas gadsimtiem, bet mums nav objektīvu datu par šiem cilvēkiem,” stāsta narkologs.
Jautāts komentēt citu valstu, kur marihuāna ir legalizēta, pieredzi, narkologs saka: “Ir dažāda pieredze. Ja paņem kanādiešu pētījumu datus, kolēģi izpētījuši, ka legalizēšanas viņiem pieaudzis hospitalizāciju skaits, psihožu skaits kopējā populācijā.”
Pilno diskusiju, kurā piedalījās arī “Ghetto Games” dibinātājs Raimonds Elbakjans un mūziķis Horens Stalbe, var noskatīties šeit.
Ja arī tev ir pieredze vai pārdomas par sarunu šovā runāto, aicinām dalīties ar savu viedokli šā raksta komentāros. Raidījuma mērķis ir vairot toleranci un izpratni sabiedrībā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
“tv3.lv” aicina būt iecietīgiem un empātiskiem kā reālajā, tā digitālajā vidē, rakstot komentārus. Atgādinām, ka arī komentāros pausto viedokli un tā rakstītājus regulē normatīvie akti.
Sarunu šovu “Zilonis studijā” no pirmdienas līdz ceturtdienai pulksten 17 skaties kanālā TV3 un pēc tam arī portālā “tv3.lv” un platformā “TV3Play”, kur pieejams arī viss raidījuma arhīvs.
Sarunu šovā “Zilonis studijā” Agnese Drunka un Oskars Lepers aicina dažādu jomu pārstāvjus, lai diskutētu par ērtiem un ne tik ērtiem tematiem, par kuriem reizēm vairāmies runāt publiski.
Piesaki savu “ziloni” – tēmu, par kuru vēlētos dzirdēt kādā no 2.sezonas raidījumiem!
